7. decembrī aktieri, viņu ģimenes un draugi satiksies, lai atcerētos, svinētu un kopā ar Kasparu un Andu Zemīšiem baudītu Ausekļa Limbažu teātra dzimšanas dienu.
Tas būs 140. randiņš ar teātri, jo pirmais Limbažos ir saistīts ar Saviesīgās biedrības nodibināšanu 1884. gadā. Runas vīru sapulce ievēlēja četras komisijas: zinību, dziedātāju, teātra un jautrības. Teātra komisijā darbojās tirgotājs Ed. Kaupiņš, zemturis B. Paukiņš, tirgotāji P. Veidemanis un J. Džindža, rātskungs O. Guslavskis un krāsotājs T. Šulcs. Pirmais izrīkojums, kurā parādīja viencēlienus Viss kārtībā un Zaļumos, notika 1884. gada 16. decembrī. Laikraksts Baltijas Vēstnesis rakstīja: “Izrāde itin brangi izdevusies un biedrībai devusi 120 rbļ. sudraba”.
Otrajā randiņā ar teātri sastapās Baumaņu Kārlis. Viņš izveidoja bibliotēku, piemeklēja izrādēm dziesmas, kuplejas un mūziku. Baumaņu Kārlis rosināja iestudēt Ādolfa Alunāna lugas. 1887. gada Jāņos teātra trupa izrādīja pirmo vairākcēlienu lugu Džons Neilands.
Trešais randiņš ar Limbažu teātri notika laikā, kad 1924. gadā biedrība, lai celtu aktieru meistarību, rīkoja dramatiskos kursus. Lekcijas un nodarbības ilga mēnesi un rezultāti bija iepriecinoši. Izdevās iestudēt E. Vulfa Svētkus Skangalē un H. Heijermana Cerība uz svētību. Brīvdabas izrādē Ā. Alunāna lugā Mūsu senči piedalījās ap 80 personas. 1927. gadā limbažniekus ieskaitīja III šķiras teātros ar pabalstu 2000 latu gadā.
Īpaša bija teātra satikšanās ar Alfrēdu Kreieru. Viņam teātra vēsturē ir nozīmīga vieta. Kopš 1920. gada viņš organizēja un vadīja vairākas dramatiskās kopas, bet pats kā aktierus teātrī ienāca jau 1916. gadā. Lielisks aktieris un radoša personība! Pateicoties milzīgām organizatora spējām un aktivitātei, viņu iesauca par teātra tēvu.
Piektajā randiņā Limbažu teātris satikās ar padomju varu. Tā kā pašdarbniekus neatbalstīja materiāli un finansiāli, galvenais stimuls bija sacensība. Katru gadu bija skates – rajona, republikas, vissavienības, arī politiķu jubilejām un politisko notikumu gadskārtām veltītas... Limbažos dramatiskie pulciņi bija katrā iestādē un uzņēmumā. Slimnīcā, ugunsdzēsēju biedrībā, tipogrāfijā, skolā, pārtikas kombinātā... Daudzus tēlotājus gan sastop visās izrādēs. Tādi ir Zelma Vāciete, Herberts Muste, Paulīne Krūmiņa, Skaidrīte Sproģe, Antonija Epermane, Vilma Āze, Jānis Brīvnieks, Jānis Kalnbunde un Jānis Glāzers
Dailonis Vanags ar Limbažu teātri satikās jau vidusskolas gados. 1958. gadā viņš kļuva par Limbažu teātra režisoru. Lieliskie iestudējumi limbažniekus rosināja domāt par kvalificēšanos Tautas teātra nosaukumam. Šim nolūkam Dailonis Vanags izvēlējās J. Jaunsudrabiņa lugu Jo pliks, jo traks. Vērtēšanas komisiju vadīja rakstnieks Fricis Rokpelnis. Ar Latvijas PSR Kultūras ministrijas 1959. gada 11. decembra lēmumu Limbažu kultūras nama dramatiskajam kolektīvam piešķīra Tautas teātra nosaukumu.
Pirmie desmit gadi Tautas teātra statusā bija sajūsmas pilni. Repertuārā bija 26 iestudējumi, nospēlētas 750 izrādes, ko noskatījās 9251 skatītājs. Aktieri pa Latvijas ceļiem, sniedzot izrādes lauku kultūras namos un klubos, nobrauca aptuveni 75 tūkstošus kilometru. 1967. gadā, kad izveidojās Limbažu rajons, teātrī ienāca jaunie speciālisti Juris Bebrišs, Regīna Tamane, Īrisa Daiņa, Jānis Kukainis – aktieri, kuri šobrīd veido Ausekļa Limbažu teātra zelta fondu.
1969. gadā teātris sāka saukties dzejnieka Ausekļa vārdā un, režisora Dailoņa Vanaga vadīts, veidoja bagātu repertuāru ar vienotu stilu un krāsu toņiem, kurus radīja režisora talants.
A. Kasonas luga Trešais vārds bija pēdējais nozīmīgākais Dailoņa Vanaga iestudējums ar lieliskiem aktierdarbiem un 1978. gada ierakstu Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas nama Goda grāmatā.
1987. gadā teātra repertuārs bagātinājās ar diviem savdabīgiem iestudējumiem – H. Gulbja Aijā žūžū, bērns kā lācis un J. Janševska Kā bagātā Čāpiņa dēls precējās. Jaunie aktieri Andris Vērdiņš, Jānis Paucītis, Inta Jēkabsone, Dainis Puisītis, Mudīte un Aivars Vecozoli radīja dinamiskus lomu atveidojumus. Bez tam Aivars Buņķis komponēja izrāžu mūziku, kuru bija patīkami atcerēties viņa jubilejas koncertā šogad. Savukārt Jāni Paucīti kopš tā laika sāka dēvēt un arī tagad sauc par izcilāko teātra komisko lomu izpildītāju.
Reizē ar atmodu Ausekļa Limbažu teātra repertuārs kļuva sabiedriski aktīvāks. Tika iestudētas tolaik tik populārās lugas – Leldes Stumbres Kronis, Paula Putniņa Ar būdu uz baznīcu, Ar dievu pie zemes. Skatītājus un teātra kritiķus sajūsmināja Jura Bebriša, Valdas Briedes, un Skaidrītes Strodes spēle.
1997. gadā ar izrādēm Play Strinberg, Atklātā jūrā un Margarēta sākās Ausekļa Limbažu teātra līdzdalība starptautiskos festivālos Igaunijā, Beļģijā, Lietuvā, Krievijā, Islandē. Aktieri Regīna Tamane, Didzis Jonovs, Madars Zariņš, Māris Jonovs, Imants Kairišs un Artūrs Krūzkops bagātināja Limbažu teātra valodu ar darbības filigrāniem meklējumiem, aktieru iekšējās, autora dotās ārējās un vārdiskās darbības savienošanu smalkā mehānismā.
Didža Jonova ienākšana Limbažu teātrī bija spontāna, bet bagātināja ar lieliskiem aktierdarbiem un vēlāk – fantastiskiem izrāžu iestudējumiem. Dzelzszāle, Pirmais sniegs, Laimīgā Blūmentāle, Koka ēna, Pērs Gints, Pēc Magrita, Neuzticības bauda, Nāves ēnā pēc Blaumaņa bija pārkāpuši augstas kvalitātes slieksni, un šajās izrādēs aktieri un režisors strādāja ar milzīgu atdevi. Teātra zinātniece Līvija Akurātere atzina: “Ausekļa Limbažu teātri var rādīt jebkurā pasaules malā, un vienmēr būsim droši, ka Latvijas tēls veidosies fantastisks”.
Apliecinājums teātra iestudējumu augstai kvalitātei kopš 1995. gada ir veiksmīgā līdzdalība Latvijas amatierteātru ikgadējā parādē “Gada izrāde”. 2013. gadā A. Eglīša Bezkaunīgo veču iestudējums ieguva šo titulu, bet pa Dailes teātra skatuves dēļiem parādē staigājuši visi limbažnieku iestudējumi, jo eksperti vienmēr slavējuši režisora profesionālismu, aktieru spējas, talantu un darbotiesgribu.
Randiņš ar Teātra māju 1997. gadā nebija iepriekš norunāts, bet likumsakarīgs. Kad Ceļu policija Limbažos atbrīvoja vecā kinoteātra telpas, auseklieši, redzot noplukušās sienas, cauro jumtu, pusdrupušo fasādi un sausās tualetes, no ieceres rast jaunas telpas teātrim šai ēkā atteicās. Tomēr jau pēc nedēļas domas mainījās un sākās neatlaidīgs, pacietīgs darbs, lai 1999. gada 11. jūnijā nama fasādei Imants Kairišs, Uldis Paškēvičs, Valdis Birkavs un Inta Kalniņa piestiprinātu uzrakstu Teātra māja. Te paiet mēģinājuma stundas, skatītājus priecē izrādes, uzņem viesus un starptautiskā amatierteātru festivāla Spēlesprieks dalībniekus, un ēka no noplukuša nameļa pārvērtusies par skaistu, cēlu un pievilcīgu pilsētas kultūras objektu.
Pirms 140 gadiem notika pirmā Limbažu aktieru uzstāšanās. Laika gaitā mainījušās teātra spēles formas, izrāžu nozīmīgums un uzdevumi pilsētas dzīvē, tomēr saglabājusies vēlme uz skatuves izdzīvot tēlu emocijas un kaislības. Ausekļa Limbažu teātris ir kā ģimene, ko vieno spēle, sirsnība, līdzjūtība un lepnums. Esam kā ķēde ar stipriem un ne tik stipriem, bet ciešiem posmiem. Katrs lugas tēls ir ar savu elpu un ritmu. Katrs aktieris ar savu raksturu, tomēr tikai visi kopā būsim lieliska izrāde un varens Ausekļa Limbažu teātris.
Inta Kalniņa Ausekļa Limbažu teātra režisore