Limbažu pilsēta

Limbažu pilsētas ģerbonis

Teritorija: 9,3 km2

Iedzīvotāju skaits: 7139

Attālums līdz Rīgai: 87 km

Limbažu vecpilsēta
Limbažu vēsturiskā centra 18.-19. gs. apbūve

Limbaži ir viena no vecākajām Latvijas pilsētām. Limbažu novads bijis apdzīvots jau sen pirms mūsu ēras. 9 km no Limbažiem pie Dravnieku mājām ir t.s. akmens krāvuma senkapi, ko arheologi datējuši ar neolīta beigām, un bronzas laikmeta sākumu. Senkapos apbedīti somu-ugru cilšu iedzīvotāji-lībieši.

Limbažu pilsēta izveidojusies pacēlumā, ielejveida padziļinājumā atrodas Limbažu Lielezers. Limbažu Lielezers veidojies ledus laikmetā ledus strēlēm virzoties un izgraužot iežus. Ezers stiepjas tādā virzienā, kādā virzījies ledājs. Ezeru ieleja - Limbažu Lielezers un Dūņezers, netālais jūras tuvums- te atrodami tādi topogrāfiskie apstākļi, kādi bija vajadzīgi seno primitīvo un viduslaiku apcietinājuma vietām. Jūras tuvums ir svarīgs ģeogrāfiskais fakts, kas sekmējis Limbažu rašanos un pastāvēšanu. Svētupe, kas iztek no Dūņezera, tagad ir neliela upīte ar līkumainu gaitu un lielu kritumu, senatnē Limbaži uzturējuši sakarus ar jūras krastu un piedalījušies jūras tirdzniecībā.

Limbažu vecpilsētas pils
13. gs. Limbažu pils un aizsargmūris.

Pirmās vēsturiskās ziņas par novadu atrodamas 13.gs. sakarā ar vācu krustnešu iebrukumu. Limbaži tiek pieskaitīti kā viens no iespējamajiem Metsepoles novada centriem, jo šeit bija pilskalns castr.Lemeselle un viduslaikos tieši Limbaži kļūst par Rīgas arhibīskapijas „lībiešu gala" centru. Pastāv versija, ka Limbažu pili cēlis jau bīskaps Alberts 1223.gadā (kas varētu būt arī par pamatu pilsētas sākotnes datēšanai). Limbaži piederēja pie mazajām Livonijas pilsētām, tomēr ar noteiktu lomu Livonijas vēstures norisēs. Te atradās viena no Rīgas arhibīskapa rezidencēm, un, kaut arī neliela, pilsēta bija Hanzas savienības locekle. Limbažu vārds ir viens no nedaudzajiem Latvijas vietvārdiem, kas rakstos fiksēti sen.

Pilsētas vēsturiskajā centrā mūsdienās saglabājies plānojums, kas izveidojies 1385.gadā pēc aizsargmūru izbūvēšanas. Vecpilsētas apbūve tapusi 18. gs. un 19. gs. beigās, pilsētas vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis.

Limbaži ir Latvijas himnas autora Baumaņu Kārļa dzimtā vieta. Viņš apbedīts Jūras ielas kapos. 1998.gadā Limbažos, Cēsu un Dailes ielas stūrī uzstādīts piemineklis himnas autoram.

Baumaņu Kārļa piemineklis Limbažos
Baumaņu Kārļa piemineklis Limbažos, Cēsu un Dailes ielas stūrī.

Limbažu pilsētas galvenās tautsaimniecības nozares ir tirdzniecība, pārtikas ražošana un pārstrāde, kokapstrāde un amatniecība, Latvijā atpazīstami pēc maizes un piena izstrādājumiem, kokapstrādes uzņēmumiem, vilnas un lina tekstilizstrādājumu ražotnes, tautas lietišķās mākslas studijas „Dzilnas", sasniegumiem smaiļošanā un kanoe airēšanā, aktīviem kultūras kolektīviem, Ausekļa Limbažu teātra.

Limbažu pilsēta un Limbažu pagasts ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, kas ir lielākā Latvijas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.