Katvaru pagasts

Publicēts: 13.04.2021.

Teritorija

Katvaru pagasts atrodas Limbažu novada ziemeļaustrumu daļā. Pagasta teritorija sākas aiz Limbažu pilsētas robežām un stiepjas 21 km garumā no Limbažiem ziemeļaustrumu virzienā līdz pat Puikules dzelzceļa stacijai. Pagasta centrs Pociems atrodas 15 km no novada centra - Limbažiem un 102 km no Rīgas. Pagasta teritorija robežojas ar Limbažu pilsētu, Viļķenes, Pāles, Brīvzemnieku, Umurgas, Limbažu un Dikļu pagastiem. Pagasta teritoriju šķērso Limbažu - Alojas autoceļš. Apdzīvotas vietas - Katvari, Pociems, Priedes un Tiegaži.

Platība: 124.86 km2

Iedzīvotāju skaits: 1191

Daba

Pagasta teritorijā savu tecējumu uzsāk Braslas upe, kas ietek Gaujā, un tās pieteka Iesala, kā arī Lūdiņupe, kura ietek Svētupē. Katvaru pagasta teritorijā atrodas Katvaru ezers, Melnezers un vairāki citi ezeri. Pagasts robežojas arī ar Limbažu Dūņezeru.
Gar Katvaru ezera krasta terasēm stiepjas vecu liepu alejas ar atpūtas stūrīšiem. Liepu ziemeļu labirints ar ļoti īpatnēji veidotām liepām, caur kuru lapotni vasarās nav saskatāmas debesis – tā ir vieta, kur uzņemti skati Rīgas kinostudijas filmām: “Tauriņdeja” un “Tās dullās Paulīnas dēļ”.

Derīgie izrakteņi: smilts karjeras, kūdras atradnes

Zemes izmantošana: lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 40,1%, meži - 46,9%, purvi - 1,9%

Uzņēmējdarbība

Tradicionālā un netradicionālā lauksaimniecība, mežistrāde, kokapstrāde, tūrisms u.c.

Izglītība

Pagastā līdz 2011.gadam 31.augustam darbojās Friča Bārdas Pociema pamatskola (agrāk Pīlāgu skola, dibināta 1860.g.). Mazā skolēnu skaita dēļ to nācās slēgt. Pagasta bērni mācās Umurgas pamatskolā un Limbažu pilsētas skolās. 2015.gadā rekonstruēta "Vecā pagastmāja", kurā izveidota Umurgas pirmsskolas izglītības iestādes ''Zīļuks'' filiāle. Pagasta teritorijā atrodas Katvaru speciālā internātskola (dibināta 1959.g.), kurā mācās Limbažu novada bērni ar garīgās attīstības traucējumiem. Skolā darbojas arodapmācības klase, kurā zēni apgūst galdnieka iemaņas, bet meitenes pavārmākslu, aušanu un šūšanu. Skolā ir galdnieku darbnīca, lielāko daļu mēbeļu izgatavojuši paši audzēkņi.

Kultūra

Kultūrvēsture

Bārdu dzimtas muzejs "Rumbiņi” - latviešu kultūrai devuši trīs dzejniekus: Frici Bārdu, Antonu Bārdu un Paulīnu Bārdu. Muzeja vēsture sākās 1968.gadā, kad paša Friča Bārdas celtajā mājā "Dārziņos" atklāja memoriālo istabu. Šai laika posmā ar "Rumbiņiem" viesus iepazīstināja Paulīna Bārda, reizēm arī Antons Bārda, kurš klusā pieticībā dzīvoja turpat blakus "Rumbiņu" vecajā namā. Kā Bārdu dzimtas muzejs "Rumbiņi" durvis vēra 1993.gada 26.jūnijā, kad tika pabeigta vecās "Rumbiņu" mājas restaurācija. Rumbiņu pļaviņā kopš 1990.gada stāv tēlnieka Viļņa Titāna darinātais piemineklis Fricim Bārdam. Muzejs piedāvā ekskursijas muzejā un tā teritorijā, atpūtu visai ģimenei, telts un ugunskura vietas.

Ķaukuļu grava- gleznains apvidus ar dziļu gravu, kur agrāk bijis uzstādināts ezers. "Ķaukuļu" mājās, kas piederēja Drieliņu pusmuižas rentniekam Rikveilim, par mājskolotāju no 1892.g. - 1893.g. strādājusi dzejniece Aspazija. Viņa labprāt sēdējusi laivā un raudzījusies ūdenī. Arī pie lielā akmens gravas malā dzejniecei bijusi tīkama atpūtas vieta. Te viņa sacerējusi pazīstamo dzejoli "Mēness starus stīgo...". Šeit Aspazija pārstrādājusi lugu "Vaidelote" un te tapusi arī luga "Zaudētās tiesības". Šī luga pavēra viņai ceļu uz Rīgu, tomēr "Ķaukuļus" viņa neaizmirsa. 1937.gada rudenī Aspazija vēlreiz bija atbraukusi "Ķaukuļos".

Krustakmeņi - robežakmeņi un Māras upurakmens pie "Muižkalnu" mājām – šī senču observatorija (tā to dēvē māju saimnieks) atrodas vienā no augstākajām vietām Katvaru pagastā. Skaidrā laikā, no kalna skatoties, var saredzēt Vitrupes bāku un Katrīnas baznīcas torni Viļķenē.

Katvaru muiža (muižas apbūve sākas no 18.gs. - 20.gs.) ar skaistu, īpatnēji veidotu regulāra stila parku ar divām terasēm un ezeru. Gar ezera krasta terasēm stiepjas vecu liepu alejas ar atpūtas stūrīšiem. Parka veidojumā saglabājušās 19.gadsimta sākuma baroka - klasicisma pazīmes.Tās apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Muižas dzīvojamās ēkas interjera dekoratīvā apdare (griestu plafoni, durvis, vestibila koka kāpnes, portāli, krāsns - kamīna dekoratīvā apdare) ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi, bet logu rāmju stūra apkalumi – vietējās nozīmes mākslas pieminekļi. Katvaru muižā par dārznieka palīgu bērnībā strādājis un mācījies Juris Neikens (rakstnieks, mācītājs, pirmo latviešu dziesmu svētku 1864.gadā Dikļos organizators). Katvaru muižas dārznieka dēls Eižens Zemmers ir pasaulē pazīstamais mikrobiologs - bakteriologs.

"Stirnu" dendroloģiskie stādījumi – regulāra plānojuma dārzs ar 38 eksotiskām koku un krūmu sugām. Šo dārzu veidojusi un iekopusi Alfrēda Vītola dzimta. Pēckara laikā dārza stādījumi netika kopti un daudz kas bija gājis bojā. No 1963.gada "Stirnu" mājās atradās Katvaru mežniecība. Toreizējais mežzinis Raimonds Trasuns daudz darīja parka atjaunošanā. Viņa vadībā tika veidoti jauni celiņi, papildinot un atjaunojot profesora laikā veidotos celiņus. No jauna iestādītas 24 koku un krūmu sugas. 1996.gadā Katvaru mežniecība pārcēlās uz Umurgas pagasta "Kadiķiem". Pašreiz Stirnu mājas un zeme ir privātīpašums.

Pociema centrā atrodas Pareizticīgo baznīcas drupas, daļēji saglabājies baznīcas tornis. Baznīca celta 19. gadsimta 70. gadu sākumā kā Umurgas Pareizticīgo draudzes baznīca un tā darbojusies līdz pat 20. gadsimta četrdesmitajiem gadiem.

Ķipēnu muiža - kungu māja celta 19.gs.beigās. Ievērības cienīgs ir pseidogotiskais sarkano ķieģeļu ēkas telpiskais risinājums ainavā, ēkas plānojums, fasādes ar 2 rezalītiem galvenajā fasādē. Muižai raksturīgas pseidogotiskas sīkformas - robinājumi, ailas, joslas - un pusloka stila principi, kas tik raksturīgi 19.gs. otrās puses arhitektūrai vācu kultūras zemēs. Pie muižas ēkas ir arī daļa no bijušā parka, kas gan ir ilgstoši nekopts. Pēc 1999.gada 9.decembra ugunsgrēka, kad muižas kungu māja gandrīz pilnīgi nodega, pašvaldība to pārdeva. Pašreizējais īpašnieks ēku atjaunojis un pamazām sakopj tās apkārtni. Nākotnē šeit varētu izveidoties pievilcīgs tūrisma objekts. Ķipēnu muižas klēts celta 19.gs. 1.pusē. Tā ir koka guļbūve ar interesantu plānojumu, iekārtu, sīkformām – durvju vērtnēm, logu ailām, koka dzegām no atsevišķiem veidgabaliem.

Novadnieki

Aļeiņikovs Pēteris(1892.g. - ?) - dzimis Katvaru pag. "Meždibeņos". Bijis Pasta - telegrāfa departamenta galv. darbnīcu komercdaļas vadītājs un "Nomaļnieku Vēstneša" redaktors, Rīgas savstarpējās apdrošināšanas biedrības priekšnieks, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras zvērināts revidents, Finansu ministrijas Valsts saimniecības departamenta revidents.
Antija īstajā vārdā Antonija Melnalksne, dzim. Bērziņa (1877.- 1967.) - skolotāja, rakstniece. Dzimusi Katvaru "Gaiļos", saimnieka ģimenē, Kriša Melnalkšņa sieva. Publicējusi skices, tēlojumus, stāstus laikrakstā "Dienas Lapa" u.c. izdevumos. 1920.gados sarakstījusi latviešu un vācu valodas mācību grāmatas.
Arvīds Apinis(1907. - 1979.) - asistents LU fizioloģijas un anatomijas institūtā, strādājis par profesoru Baltijas universitātē
Arturs Bahmanis(? - 1906.) - tautskolotājs, 1905.gada revolūcijas dalībnieks. Strādājis Briņķu skolā un bijis viens no galvenajiem 1905.gada revolūcijas vadītājiem novadā. 1906.gada 12.janvārī Limbažu centrā nošauts un turpat aprakts. Pārapbedīts Limbažu kapsētā.
Fricis Bārda(1880.- 1919.) – dzejnieks, dzimis „Rumbiņos”. Mācījies Pociema pagastskolā, Umurgas draudzes skolā, Limbažu pilsētas skolā un Valkas skolotāju seminārā Rīgā. Strādājis par skolotāju vairākās skolās, lasījis lekcijas par estētiku. 1915.gadā apprecējās ar Paulīnu Puskalni (dzejnieci Paulīnu Bārdu). Bijis arī latviešu valodas un literatūras docētājs Baltijas tehniskajā augstskolā. Apglabāts Umurgas kapos. Tur 1933.gadā atklāts Teodora Zaļkalna veidots kapa piemineklis Fricim Bārdam.
Antons Bārda(1891.- 1981.) - dzejnieks un skolotājs. Dzimis „Rumbiņos”, apglabāts Umurgas kapos.
Paulīna Bārda(1890. –1983.) - 1908.g. sākusi sarakstīties ar Frici Bārdu un 1915.gadā ar viņu apprecējusies. 1915.g. ieguvusi mājskolotāja tiesības vēsturē un vācu valodā. 1920.gadā īsu brīdi strādājusi arī Pociema pagastskolā, tad Rīgā Ebreju skolā. Bijusi arī tulkotāja laikrakstā "Pēdējā Brīdī", korektore Valtera un Rapas grāmatu apgādā. Apbedīta Umurgas kapos.
Ernests Voldemārs Bastjānis(dzimis Bašēns) (1884. - 1975.) - tautsaimnieks un sabiedriskais darbinieks. Dzimis Pociemā. No 1922.g. Latvijas Saeimas deputāts, l926. – 1927.g. Latvijas finansu ministrs, ar viņa atbalstu 1930.gadu sākumā Pociema, toreiz Pīlāgu, pamatskolai uzbūvēts otrais stāvs. Pazīstams kā žurnālists un publicists, ārzemēs sarakstījis 3 grāmatas par savā dzīvē pieredzēto.

Vēsture

Katvaru pagasts (senākie nosaukumi: vāc. Kadfer; krieviski Katverskaja volostj), 19. gadsimta beigās izveidojies, apvienojoties Katvaru un Tiegažu pagastam, ar platību 59,25 kv.km un iedzīvotāju skaitu 1935. gadā – 976. Pagastnams līdz 1962. gadam atradās «Vecstirnās».
Pociema pagasts (senākie nosaukumi: vāciski Posendorf; krieviski Pozendorfskaja volostj) izveidojās 19. gs. beigās, apvienojoties Ķipēnu pagastam un Pociema pagastam, ar platību 60,25 kv.km un iedzīvotāju skaitu 1935. gadā – 1012.
1962. gadā Pociema pagastu pievienoja Katvaru pagastam. Pagastam pievienoja daļu bijušā Limbažu pagasta (tā saucamo Viekažu ciemu). Katvaru pagasta robeža izmainīta arī 1977. gadā, kad tam pievienoja daļu no Brīvzemnieku pagasta 60,4 ha platībā, bet atsavināja 452,9 ha par labu Umurgai, Viļķenei, Limbažiem, Ārciemam. Pēdējo reizi pagasta platība izmainīta 1984. gadā, kad 574 ha meža un purva platība tika nodota Valmieras rajona Dikļu pagastam. Kopš 2009.gada 1.jūlija Katvaru pagasts ietilpst Limbažu novadā.
Katvaru pagastā dzīve ne vienmēr ir ritējusi tik mierīgi kā pašlaik. 1905. gadā Briņķu skolas skolotāja Artura Bahmaņa vadītā sociāldemokrātu grupa organizēja pretestību vācu un krievu varai. Katvaru pagastā izveidoja tautas miliciju. Vēlakajos Valmieras apriņķa varas iestāžu ziņojumos Katvaru pagasts nosaukts starp tiem pagastiem, kuru iedzīvotāji esot labi apbruņoti un ar nelieliem spēkiem neesot uzveicami. Starp abiem pasaules kariem galvenā nodarbošanās Katvaru un Pociema pagastos bija lauksaimniecība. Abos pagastos bija dzirnavas un pienotavas. Pociemā bija arī ķieģeļu ceplis un kurpnieku liestu darbnīca. Cauri pagastam gāja jaunā dzelzceļa līnija no Rīgas uz Rūjienu. Padomju okupācija 1940. gadā un pēckara gados notika lauksaimniecības kolektivizācija un nacionalizācija. Sākotnēji izveidojās vairāki mazi kolhoziņi, kuriem apvienojoties, vēlāk izveidojās padomju saimniecība «Katvari» un kolhozs «Sarkanā Zvaigzne». 1975. gadā «Sarkano Zvaigzni» pievienoja padomju saimniecībai «Katvari». 1989. gadā no lielsaimniecības atdalījās kopsaimniecība «Tiegaži», kas vēlāk pārtapa par zemnieku kooperatīvo sabiedrību. Atlikusī lielsaimniecības daļa kļuva par kopsaimniecību, vēlāk paju sabiedrību «Pociems», kas pastāvēja līdz 1993. gadam. Zemnieku kooperatīvā sabiedrība «Tiegaži» savu darbību izbeidza 1999. gadā. Tā Katvaru pagastā pēc 50 gadiem beidzās kolektīvās saimniekošanas ēra. Katvaru pagasta iedzīvotāji nestāvēja malā arī Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā. Pagastā darbojās Tautas frontes nodaļa. Daudzi mūsu cilvēki 1991. gada janvārī devās uz Rīgu, uz barikādēm, mēs bijām arī Baltijas ceļa un citu tā laika notikumu aktīvi dalībnieki. Pēc 2009.gada teritoriālās reformas Katvaru pagasts ietilpst Limbažu novadā.