25. marts kļuvis par vienu no latviešu vēsturiskās apziņas stūrakmeņiem, ko šodien Latvijā atzīmē kā sēru dienu un piemin 1949. gada deportācijās cietušos komunistiskā genocīda upurus. 1949. gada 25. martā padomju okupācijas vara veica otro Latvijas iedzīvotāju masu deportāciju – vienas nakts laikā uzsāka aptuveni 42 tūkstoši cilvēku, tai skaitā 10 tūkstoši bērnu izvešanu. Par 25. marta akcijas rezultātiem Latvijā vēsta bezkaislīgs ziņojums Krievijas Federācijas Valsts arhīvā: “Pirmais ešalons Nr. 97 329 ar izsūtītajiem no Rīgas tika nosūtīts 25. martā plkst. 15.47, Nr. 97 340 no Jelgavas – 28. martā plkst.23.06… Pavisam 33 ešalonos izvestas 13624 ģimenes…” Operācija saucās “Krasta banga”. Nolūks – iznīcināt nacionālo partizānu atbalsta bāzi, salauzt pretestību kolektivizācijai un paātrināt iekļaušanos PSRS.
Ir sasieti domas un darbi mazā sainītī,
un stūrīši mazai drāniņai cieši sasieti.
Mazs sainītis pagalvī palikts,
tā manta būs līdzi paņemta,
kad būšu no dzimtenes padzīta.
Tur pārītis cimdu un zeķu
un neliels lakatiņš kāds,
sauss maizes rieciens un gabaliņš sāls. (Margarita Strazdiņa)
Ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus, kavēsimies atmiņās sāpju braucienā un pieminēsim tos ļaudis, kuru sapņi un ilgas par Latviju palika Sibīrijas plašumos.
Nolikt ziedus aicinām ierasties individuāli, ilgstoši neuzturoties pie skulptūras.
Uz Sibīriju izsūtītās Martas Putniņas 30.03.1947. vēstule un 10.02.1948. vēstule. Vēstules apkopotas 2020. gadā izdotajā grāmatā "Māmiņas vēstules no Sibīrijas 1946 - 1957".
Mārīte Saulīte
Izglītības un kultūras nodaļas kultūras darba speciāliste
Foto: Aija Kamala
Publicēts: 23.03.2021.
