Pirmajā pavasara Saulgriežu svētdienā Alojā, Liepupē, Limbažos, Pālē, Staicelē, Vidrižos, Viļķenē un citviet Latvijā, kur savulaik apmetušies lībieši, tika pacelti lībiešu zaļi balti zilie karogi, godinot un pieminot Latvijas novadu lībiskās saknes, lībiešu tautas nozīmīgumu un unikalitāti, kā arī tās bagātīgo kultūru un tradīcijas. Ar vienu no senākajiem rituāliem – putnu modināšanu, caur dziesmām, dejām, rotaļām, spēlēm un radošajām darbnīcām, veidojot putnus no dažādiem materiāliem, svilpavniekus, aužot jostas lībiešu karoga krāsās, šūpojoties, tika atzīmēta arī pavasara iestāšanās.
Putnu modināšanu Metsepolē, kas notika uz Latvijas un Igaunijas robežas, Ainažos un Iklā varēja vērot arī tiešraidē, Vidzemes lībiskā kultūrmantojuma facebook profilā. Ar dziesmām priecēja un putnus modināt palīdzēja Lēdurgas kultūras nama folkloras kopa "Putni" kopā ar folkloras kopas “Malībieš” dalībniekiem, kuri bija tērpušies lībiešu tradicionālajos apģērbos un tautastērpos. Pasākumu ar uzrunām kuplināja pārstāvji no UNESCO, Latvijas un Igaunijas vēstniecībām, Kultūras ministrijas, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta, Vidzemes lībiskās kultūrtelpas, kā arī Siguldas pašvaldības pārstāvis, Hēdemestes novada un Limbažu novada mēri.
Baiba Moļņika, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre, savā atklāšanas runā dalījās ar lībiešu vēstījumu, ka putni prom nelidojot, tie nepamet mājas, tikai paslēpušies zem ledus – jūrās, upēs, ezeros, gaidot brīdi, kad cilvēks nāks viņus modināt. “Un tā ir mūsu pašu atbildība dot šo ziņu, kad ir laiks celties, kad ir laiks mosties, ka ir laiks jaunam sākumam. Tieši cilvēks un viņa radītais ir nemateriālais kultūras mantojums jeb dzīvā mantojuma atslēga. Arī šodiena mums apliecina, ka tradīcijām ir ārkārtīgi būtiska nozīme, ne tikai tajā, lai mēs atcerētos, kas mūs vienoja pagātnē, bet, lai dotu jaunu spēku savai nākotnei.”
Limbažu novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs savā uzrunā akcentēja cilvēku vēlmi meklēt kopīgo un ciltsrakstos atrast saikni ar lībisko izcelsmi: “Tā nu tas ir, ka mēs šeit blakus dzīvojot, runājam dažādās valodās, kas abām var šķist sarežģītas. Bet būdami gudri cilvēki, mēs meklējam vienmēr kaut ko kopīgu. Šodien tā ir lībiskā izcelsme.” D. Straubergs izteica arī novērojumu, ka, ja, klausoties putnu modināšanas skaņās un dziesmās, jūtot pārskrienam tirpiņas, tad vairs neesot nepieciešamība pētīt ciltskoku, jo tas liek saprast, ka jūsos ir lībiešu saknes.
Lolita Ozoliņa, Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vadītāja, izteica pateicību Vidzemes lībiskās kultūrtelpas cilvēkiem - amatniekiem, bibliotekāriem, novadpētniekiem, vēsturniekiem, folkloras kopu dalībniekiem un citiem, kuri padara dzirdamu un redzamu mūsu kopīgo kultūrtelpu, kas spējīga pārkāpt pagastu un pat valstu robežas. “Esmu īpaši pateicīga arī igauņu kaimiņiem, īpaši pateicīga kolēģiem no Tartu Universitātes, ar kuriem mēs kopīgi pētām mūsu lībiešu senču saknes un mantojumu. Kā arī mūsu pašvaldībām un to vadībai – Limbažu un Siguldas novadiem, par atsaucību un atbalstu, kas padara mūsu kultūrtelpu vēl redzamāku un skaistāku. Tikai apzinoties savas piederības saknes, mēs piezemējamies, līdzīgi kā gājputni atgriežas mājās. Godāsim un turpināsim mūsu skaisto mantojumu,” teica Ozoliņa.
Valts Ernštreits, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta direktors, izteica cerību, ka šī jaunā diena ar simboliskām lietām - lībiešu krāsām, putnu modināšanas dziesmām vairāk nekā 100 punktos Latvijā, kļūs par ikgadēju tradīciju, kas būs visas Latvijas iespēja aizdomāties, atcerēties un izcelt savas lībiskās saknes, kas ir šajā zemē, cilvēkos, valodā.
Turklāt dzejnieks Ķempju Kārlis (Prof. Dr. phil. Karl Pajusalu) par godu Lībiešu mantojuma dienai lasīja sava sacerētā dzejoļa pirmlasījumu, kurā aicināja modināt visus lībiešu putnus un, klausoties putnu balsīs, arī sadzirdēt “…Lai mostas valodas, lai mostas saredzēšanas, lai mostas sapratnes putni. Modiniet gaismas laiku, lai redzētu putnu acīm. Modiniet ceļu zilumu, lai saplaukst robežu stabi. Modiniet pavasara balsu putnus, modiniet viņu spārnus, modiniet savus spārnus, modiniet putnu sevī, lai redzētu augstāk, lai nonāktu tuvāk gaismai. Modiniet līvzemes plašumu, lai visiem putniem būtu kur pamosties!”
