Aicinām visus interesentus klātienē vai tiešsaistē piedalīties 2. Vidzemes lībiskās kultūrtelpas starptautiskajā konferencē, kas norisināsies sestdien, 21. septembrī, plkst. 14:00-18:30 Pāles kultūras namā, Limbažu novadā. Konferences tēma – Vidzemes lībiešu valodas izpausmes mūsdienās.
Konference koncentrēsies uz Vidzemes lībiešu valodas mantojuma izpēti un tā nozīmi mūsdienu sabiedrībā. Pirmajā daļā notiks populārzinātniskie lasījumi, kur dažādi valodnieki un pētnieki dalīsies savos atklājumos un pētījumos par Vidzemes lībisko izloksni un lībiešu kultūras ietekmi:
- “Kopīgie dabas vārdi Salacas lībiešu, igauņu un latviešu valodā”
Referenti: Karls Pajusalu, Tartu Universitātes profesors, valodnieks un dzejnieks, un Uldis Balodis, LU Lībiešu institūta un Tartu Universitātes pētnieks.
- “Lībiešu valodas pēdas Vidzemē”
Referents: Valts Ernštreits, LU Lībiešu institūta direktors un dzejnieks.
- “Par lībiskā dialekta Vidzemes izlokšņu pētījumiem”
Referenti: Daira Vēvere, LU Latviešu valodas institūta pētniece, un Anete Ozola, LU Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente.
- “Par Anitu Emsi un dzimtu”
Referente: Ieva Zilvere, Salacgrīvas muzeja direktore.
Konferences otrajā daļā, no plkst. 16:30 līdz 18:30, notiks dzejnieces Anitas Emses grāmatas “Ceļš” atvēršanas svētki, kuros piedalīsies pati autore, vēsturniece Rasma Noriņa, grāmatas māksliniece Ilze Emse-Grīnberga un izdevniecības "Madris" pārstāvji. Novadnieces un dzejnieces Anitas Emses dzejas un atmiņu stāstu grāmata “Ceļš” ir otrs autores darbs, kas izdots teju pēc 10 gadiem. Grāmatā spilgti atklājas Vitrupes un Svētciema ikdienas dzīves ainas, dzejnieces pārdzīvojums glabā ļoti bagātīgas mutvārdu tradīcijas un kultūrvēsturiskas izpausmes. Anitas Emses dziļi trāpīgā valoda, Vidzemes lībiskā dialekta Svētciema izloksnē, pauž vārdos neizsakāmu mīlestību pret saviem senčiem, dzimto vietu un valodu, ko turēt godā mūsu kultūrtelpas šodienā un nākamībā. Grāmatas izdošanas īstenošanā ir piedalījušies Anitas Emses daiļrades cienītāji, Vidzemes lībiešu dzimtu pēcteči un citi, kas ir ziedojuši, lai šis darbs nonāktu pie saviem lasītājiem.
Pasākumu noslēgs Lēdurgas deju kopas “LAUGA” dejas uzveduma “1/5” pirmizrāde.
Horeogrāfe: Anta Grīnvalde. Dejotāji: Anta Grīnvalde, Baiba Grobiņa, Kate Zaltāne, Reinholds Švarcs, Kristaps Pelēkais. Lībiskās tradīcijas ir viena no mūsu vēstures un kultūras dziļākajām saknēm. Tās veidojušas mūs tādus, kādi esam šodien, savieno mūs ar senatni un veido mūsu identitātes stāstu. Dejas izrādes nosaukums “1/5” simboliski atgādina par piecām tautām - lībiešiem, kuršiem, sēļiem, latgaļiem un zemgaļiem -, kas kopā saplūda, lai izveidotu spēcīgo latviešu nāciju. Piektdaļa Latvijas stāsta ir stāsts par lībiešiem. Viņu mantojums bagātina mūsu valodu un kultūru. Tas turpina mūs iedvesmot, atdzimstot un pāraugot mūs cauri laikiem – pāraugot ar jaunu ādu.
Anitas Emses grāmatas izdošanu finansiāli atbalsta Kultūras ministrija un Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Konferences atbalstītāji: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Universitātes Lībiešu institūts, Limbažu novada pašvaldība un Siguldas novada pašvaldība.
Pasākuma tiešraide būs pieejama tiešsaistē: www.facebook.com/metsepole
Sabiedrības informēšanas un izglītošanas nolūkā pasākuma norise tiks dokumentēta – filmēta un fotografēta. Piedaloties pasākumā klātienē, dalībnieki dod piekrišanu savu personas datu apstrādei – pasākuma foto un video materiālu izvietošanai pasākuma organizatoru publicitātes kanālos.
Vidzemes lībiskā kultūrtelpa 2022. gadā ir atzīta par nemateriālā kultūras mantojuma vērtību un ir iekļauta Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Vidzemes lībisko kultūrtelpu veido vairākas vērtības – lībiskā dialekta Vidzemes izloksne, Vidzemes lībiešu pēcteču dzimtas, kā arī saglabātie lībiskas izcelsmes vietvārdi un apvidvārdi Ziemeļvidzemes ainavā. Līdztekus, kultūrtelpai raksturīgas arī tādas nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes kā gadskārtu ieražas, saimniekošanas veids, kas saglabā ciešu saikni ar dabu un lībisko mantojumu, darba un sadzīves tradīcijas. Tāpat Vidzemes lībiskās kultūrtelpas savdabība ir transformējusies un guvusi jaunas izpausmes mūzikā, dzejā, vizuālajā un it īpaši lietišķajā mākslā. Vidzemes lībiskās kultūrtelpas kopienā darbojas gan aktīvi lokālo tradīciju zinātāji un pratēji, vairāk kā 100 cilvēku, tajā skaitā amatnieki, folkloras kopu dalībnieki, kultūrvides kopēji, prasmju nesēji, vēsturnieki, novadpētnieki, pētnieki, skolotāji, kultūras iestāžu darbinieki, bibliotekāri, muzeju darbinieki u.c. Vietējās kopienas darbs ir nozīmīgs nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma apzināšanā, saglabāšanā un popularizēšanā.
Ja jums ir kādi jautājumi vai nepieciešama papildus informācija, lūdzu, sazinieties ar mums.
Vidzemes lībiskā kultūrtelpa
Lolita Ozoliņa, vadītāja, tel. 26 52 86 29
Reinis Druvietis, producents, tel. 29 29 39 38
E-pasts: info@metsepole.lv