Ainažu kultūras namā 11. oktobrī daudzināja rakstīto vārdu – te plaši un kupli apmeklēti izskanēja gadskārtējie Limbažu novada Grāmatu svētki. Tā ir sena un allaž spēkā uzturēta mūspuses tradīcija, kas, mainoties pilsētām un ciemiem, kultūrvēsturiskās vērtības novadā ik rudeni godina savā vietā.
Rīta pusē svētku dalībniekus gaidīja grāmatu galds, kur plašu izdevumu klāstu kā pieaugušajiem, tā jaunajiem lasītājiem piedāvāja kolportieri no SIA IK “Virja”.
Svētkus atklāja novada Kultūras pārvaldes vadītāja Evija Keisele, uzsverot šīgada kopāsanākšanas vietas vēsturisko auru – Ainaži ir latviešu kuģniecības šūpulis, te tūkstošiem kapteiņu izaudzinājusi leģendārā Ainažu jūrskola, ik uz soļa piejūras romantiskajā mazpilsētā jūtams dižā Krišjāņa Valdemāra mantojums. Jūra un grāmata - tas izskanēja arī Limbažu novada Galvenās bibliotēkas direktores Elīnas Lilenblates – Kleinas uzrunā. Ainažus savos romānos aprakstījuši daudzi slaveni latviešu literāti – ainažnieks Rihards Valdess romānā “Jūras vilki”, Zigmunds Skujiņš Vējgalu leģendās “Gulta ar zelta kāju”, mūsu novadnieki Daina Avotiņa un Jānis Peters publicistikas krājumā “Baltijas toverī sālīti”, un vēl un vēl.
Ainažu pilsētas un pagasta pārvaldniece Sandra Brokāne svētku dalībniekiem dāvāja greznu kliņģeri, atgādinot, ka šai pilsētā grāmata cieņā bijusi vienmēr. Tālajā 1902. gadā te darbojusies Pēterpils Ķeizariskās jūrkopības biedrības Ainažu nodaļa, kas vedusi šurp grāmatas pat no tālās Rietumeiropas. Šo grāmatu dziņu mūsdienās, kad Ainažu bibliotēka atzīmē savas pastāvēšanas 102 gadus, uzrunā apstiprināja tās galvenā bibliotekāre Sanita Kānīte, apliecinot, ka krājuma papildināšanā daudz palīdz mecenāti. Lūk, tālbraucējs kapteinis ainažnieks Ivars Brauns jau gadiem ilgi rūpējoties par grāmatu iegādi bibliotēkai, lieliski apliecinot Krišjāņa Valdemāra vārdu, ka prāta gaisma rada kuģniecību un nāk no kuģniecības, dzīvotspēju mūsdienās.
Muzikālu sveicienu svētku dalībniekiem kopā ar Salacgrīvas Mūzikas skolas direktori Katrīnu Žibali un skolotāju Ingu Gobu pašpārliecināti un profesionāli atnesa jaunie talanti - daudzsološie audzēkņi Alberts Treijs, Kristiāna Reiziņa, Katrīna Reiziņa un Krišjānis Bērziņš.
Grāmatu svētku pirmajā daļā literāti tikās ar skolēniem – bērnu grāmatu autore un ilustratore Inita Zēriete sarunājās ar pirmskolas un sākumskolas vecuma bērniem, savukārt mūsdienu fantāzijas žanra rakstniece Linda Nemiera uzrunāja jauniešus. Ceļotāja un rakstniece Zane Eniņa aizkustināja ar savdabīgo skatu uz pasauli – vai tas būtu Santjago ceļš vai klejojumi Aļaskā, ik uz soļa pasaule mēdz mūs pārsteigt. Literatūras skolotāja Inta Balode ir sajūsmināta par šo tikšanos: “Svētkos es pieredzēju atklāšanu un tikšanos ar man ļoti mīļo grāmatu autori Zani Eniņu. Zane ir ceļotāja, pabijusi vairāk nekā 80 valstīs, ir bloga mugursoma.lv veidotāja un četru grāmatu autore.”
Svētku dalībnieku izturībai pusdienas pārtraukumā bija sarūpēta saimnieces Ivetas Zlidņevas gardi pagatavotā ainažnieku spēka zupa.
Pēcpusdienā turpinājās sarunas, kas lieti iederējās Ainažos kā senā Vidzemes krasta ostas pilsētā. Savus atvēršanas svētkus piedzīvoja kuģniecības vēsturnieka Andra Cekula pētījums par mūsu zvejas floti un cilvēkiem laika posmā no 1940. gada līdz pat gadsimtu mijai, kas apkopots grāmatā “Jūras izredzētie. Laikmets un personības Latvijas zvejniecībā”. Viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots klātesošajiem atgādināja, ka pēc 1991. gada augusta puča Latvijas jūrlietu pārvalde tika izveidota tieši no zvejniekiem – tur vēl bija “saglabājušies” latvieši, kuri ar dziļu patriotismu sāka dibināt Ostu kapteiņdienestu, vēlāk - arī Jūras lietu ministriju un Latvijas Jūras administrāciju. Vecākais mehāniķis Uldis Ozols pārstāvēja Latvijas Kuģu mehāniķu asociāciju, uzsverot, ka viņu grāmatas vienmēr pavada tālajos pārlidojumos uz savu kuģi un vagojot pasaules jūras un okeānus. Par šodienas aktualitātēm zvejniecībā runāja kapteinis Igors Lubiņš, piekrastes zvejnieks Jānis Krūmiņš, ledlauža “Varma” stūres vīrs Andris Skuja un ilggadējs zivju resursu pārzinātājs Aigars Pūsilds. Tālu ceļu bija mērojusi Liepājas Jūrniecības koledžas delegācija, ko vadīja tās direktors Jānis Džeriņš. Kuģu vadītājs, jūrskolotājs Nauris Upenieks atgādināja, ka pievērsties kuģniecības vēsturei viņu uzrunājušas tieši grāmatas – jūrniecības vēsturnieka Jura Kriķa četri pētījumi par Liepājas ostu gadsimtu griežos un Dienvidkurzemes zvejniekiem. Pats monogrāfijas autors atklāja, ka grāmatā daudzkārt citētās dienasgrāmatas rakstītājs nākot no mūspuses – viņa vārds esot Andrejs. Tātad – intriga saglabājas, lasiet paši!
Grāmatu svētki izskanēja ar muzikālu vakarēšanu kopā ar žurnālisti, rakstnieci un dziesminieci Daci Judinu un rakstnieku, komponistu Arturu Nīmani. Klausījāmies lasījumus no cikla “Laika stāsti” un tetraloģijas “Latvijas simtgades romāni”, kuru centrā ir stipras dzimtas, cilvēku likteņi, vara un vēstures notikumi šīsdienas acīm. Daces Judinas ģitāras pavadījumā izdziedājām latviešu spēka dziesmas.
Vai tas klātesošos mudināja ķert maluzvejniekus, jo sācies lašu nārsta laiks, zinās gan paši klausītāji, kuri tovakar bija gana steidzīgi, jo nākamā diena solīja lielus izdevumus – Salacgrīvā notika tradicionālie Nēģu svētki, bet apaļmutnieku šoruden ir maz un to cenas var konkurēt ar dažu labu grāmatu. Izvēlēsimies Grāmatu!