Ar piemiņas pasākumiem “Aizvestie. Neaizmirstie.” Limbažu novadā – Alojā, Braslavas pagastā, Limbažos, Pālē, Puikulē, Salacgrīvā, Skultē, Staicelē un Viļķenē, un vēl 42 Latvijas pašvaldībās pieminētas 1949. gada 25. marta deportācijas, lasot izsūtīto vārdus, to vecumu un dzīves vietu, noliekot ziedus un iededzot sveces pie Piemiņas akmeņiem.
Tiešraides lasījumi iesākās ar Valsts prezidenta Egila Levita uzrunu, kurā viņš uzsvēra, ka 40. gadu masveida deportācijas ir viens no daudzajiem Padomju Savienības veiktajiem noziegumiem pret cilvēci, kam nav noilguma. “Brīvību stāstīt savas tautas patieso pagātni, mēs atguvām tikai līdz ar savas valsts atjaunošanu. Mūsdienu Latvijā deportāciju pieminēšanai ir valstisks mērogs. Katras atsevišķas ģimenes pārdzīvojumi un zaudējumi savijušies lielā nacionālā traģēdijā, kas kļuvusi par mūsu vēstures daļu,” teica Valsts prezidents. Pieminot 1949. gada 25. marta deportācijā aizvestos cilvēkus, kuri tikuši beztiesiski izrauti no mājām un aizvesti nezināmajā, ar piemiņas lasījumiem mēs simboliski atvedam viņus atpakaļ mājās. Uzrunas noslēgumā Valsts prezidents aicina pieminēt un atcerēties, šodien un vienmēr.
Alojas kultūras namā 1949. gada 25. martā izsūtīto Alojas pagasta 129 iedzīvotāju vārdus no 42 mājām lasīja Alojas Ausekļa vidusskolas skolēni Kristiāna Seņkova un Emīls Grīnbergs, filmēja skolēns Markuss Jefremovs. Pēc svecīšu un ziedu nolikšanas pie Piemiņas akmens Alojas ev.lut. baznīcas dārzā, iedzīvotāji dalījās atmiņu stāstos, bet Alojas mūzikas un mākslas skolas audzēkņi muzicēja Alojas bibliotēkā. Arī Staicelē pie Piemiņas Akmens “1949” iedzīvotāji iededza sveces un nolika ziedus, godinot izsūtīto piemiņu. Staiceles un tās teritorijā deportēto vārdus varēja klausīties tiešraides lasījumā no Staiceles lībiešu muzeja “Pivālind”, ko lasīja muzeja direktore Indra Jaunzeme. Turklāt Braslavas pagasta pakalpojumu sniegšanas centra vadītāja Iveta Pēkšēna tiešraidē lasīja Braslavas pagasta izsūtīto vārdus.
Limbažos pie Represēto skulptūras tiešraides lasījumā piedalījās Ausekļa Limbažu teātra aktieri – Indra Ābele, Regīna Tamane, Īrisa Daiņa, Juris Žūriņš, Ģirts Vilciņš, Ieva Ozola, Sandra Zaķe, Aivars Jenerts un Līga Amoliņa. Limbažu novada priekšsēdētājs Dagnis Straubergs, uzrunājot klātesošos Limbažos, teica: “Šodien mēs runājam par skaitļiem – teju 43 000 Latvijā, 1 700 Limbažu apkārtnē. Uz jautājumu, vai tas ir daudz, vai maz, nav viegli atbildēt. No vienas puses tā ir statistika, bet, dzirdot māju nosaukumus, vārdus un uzvārdus, ir pilnīgi skaidrs, ka arī viens ir daudz. Redzot, kas notiek šobrīd Ukrainā, ir sajūta, ka mums veidojas pārliecība un apņēmība nepieļaut to, ka kādu dienu deportēto saraksts varētu tikt papildināts.”
Piemiņas brīdī Salacgrīvā pie Lielsalacas ev. Lut. Baznīcas teritorijā esošā Piemiņas akmens 1949. gada 25. martā izsūtīto vārdus un māju nosaukumus no Salacgrīvas, Salacgrīvas pagasta, Ainažiem, Ainažu pagasta, Liepupes un Liepupes pagasta lasīja teātra studijas “Visa veida versijas” aktieri – Anita Dzirnupe, Dace Kalniņa, Vineta Dance, Guna Grote-Majore, Kristaps Soms-Tiesnesis, Normunds Tiesnesis, un ainažniece Liega Liepiņa-Balode.
Īpaši piemiņas pasākumam "Aizvestie. Neaizmirstie", ko rīko Valsts prezidenta kanceleja un Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar SIA "Jāņa sēta" un Latvijas Pašvaldību savienību, ir izstrādātā digitālā kartē deportetie.kartes.lv. Mājaslapā ir pieejamas divas sadaļas "Deportētie iedzīvotāji" un "Piemiņas pasākumi", kur var skatīt 1941. gadā un 1949. gadā deportēto Latvijas iedzīvotāju sarakstus. Izvēloties deportāciju gadu, karti iespējams pietuvināt tik tuvu, ka redzama konkrēta adrese, māja vai sēta. Uzspiežot uz apļa, redzams saraksts ar informāciju par aizvestajiem cilvēkiem – viņu vārds, uzvārds un vecums. Savukārt sadaļā "Piemiņas pasākumi. 14. jūnijs" iespējams skatīt jau notikušos lasījumus.
Foto: Ingus Evertovskis
