23.septembrī, ar dzejnieces, lībiskā dialekta Svētciema izloksnes uzturētājas Anitas Emses dzejoli tika atklāts Ceturtais Vidzemes lībiešu saiets Pāles kultūras namā.
Pasākuma vadītāja un Pāles novadpētniecības muzeja vadītāja Liene Noriņa – Šeikina aicināja Vidzemes lībiešu pēcteču modinātāju Rasmu Noriņu svinīgi atklāt šo pasākumu un pastāstīt, kas ir noticis un šo divdesmit gadu laikā paveikts. “Mēs visi esam kā liela ģimene”, viņa sacīja un atgādināja ar ko viss ir sācies. “Jā, no tā sīkā Svētciema pagasta viss arī sākās, jo 1846.gadā Pēterburgas zinātņu akadēmijas akadēmiķis Andrejs Juhans Šēgrēns pierakstīja savus atrastos 22 teicējus, kuri ir jūsu priekšteči.”
Vidzemes lībiešu dzimtu un mantojuma pētniece Rasma Noriņa atcerējās, ka ar izstādes “Mēs Vidzemes lībiešu pēcteči” atklāšanu, 2003.gadā sākās seno Vidzemes lībiešu dzimtu pētniecība. Toreiz tās bija tikai piecas dzimtas: Ādmīdiņi, Bisnieki, Gīzes, Kariņi un Lielnori. “Tad es sapratu, ka šo darbu turpināšu un pētīšu Vidzemes lībiešu dzimtas plašāk. Tagad, redzot jūs tik daudz kopā, saprotu, ka paldies Dievam, Vidzemes lībiskā identitāte ir spēcinājusies. Tā unikālā kopības sajūta, kas vienojusi mūs tik ilgi ir vārdos neizsakāma. Vēlos, lai izbaudāt to arī šovakar, lai tā turpinās un spēcina jūs arī ikdienā,” sacīja Rasma Noriņa.
Viņas sagatavotajā prezentācijā bija iespēja uzzināt par divdesmit gados paveikto un klātienē iepazīties ar savas un citu dzimtu pēctečiem, jo reģistrējoties, kā atpazīstamības zīmi, katrs saņēma savas dzimtas krāsas lentīti. Rasma Noriņa šobrīd ir izpētījusi 15 Šegrēna sarakstā minētās dzimtas.
Sveicienus un laba vēlējumus Vidzemes lībiešu pēctečiem un viņu pētniecei Rasmai Noriņai sacīja Limbažu novada pašvaldības vadītājs Dagnis Straubergs, kurš piekrīt Induļa Emša pirms divdesmit gadiem teiktajiem vārdiem, ja cilvēkam nav vietas izjūtas un sakņu, tad viņš ir kā pūka visumā, “skaidrs ir viens – jūs nebūsiet pūka visumā, jo jums ir stipras saknes. Pateicos tiem cilvēkiem, kuri šo lietu tur godā, kuri savu darbu un laiku ieguldījuši, lai parādītu šo brīnišķīgo vēsturisko pasauli mums. Sirsnīgs Jums Rasma paldies”, viņš sacīja. Sveicēju vidū arī novada kultūras pārvaldes vadītāja Evija Keisele, Latvijas folkloras krātuves pētniece Elga Melne, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre, Girgensonu un Lielnoru dzimtas pārstāve Baiba Moļņika, LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits, Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vadītāja, Bisenieku dzimtas pārstāve Lolita Ozoliņa un Pāles pagasta pakalpojumu sniegšanas centra vadītāja Gita Kārnupe. Muzikālu sveicienu bija sarūpējusi folkloras kopa “Malībieš.”
Ar dziesmu “Mazs bij tēva novadiņis, bet diženi turējās”… izskanēja ceturtais Vidzemes lībiešu saiets Pālē. Paldies visiem par pacietību un izturību, sveicieniem un laba vēlējumiem, sacīja Pāles novadpētniecības muzeja vadītāja Liene Noriņa – Šeikina. Vakara gaitā ikviens Pāles muzejā varēja aplūkot garos dzimtas ruļļus, parunāties, nofotografēties kopējam dzimtas foto, un pēc tam baudīt vakaru kopā ar brāļiem Auzāniem.
