Trešdien Limbažu Galvenajā bibliotēkā notika Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) organizēta diskusija par pieaugušo izglītību (PI). Pašlaik šī Izglītības un zinātnes ministrijas aģentūra izstrādā jaunu pieaugušo izglītības konceptu.Tāpēc svarīgi ir izzināt dažādu mērķa grupu pieredzi un vajadzības PI jomā.
Diskusijā 11 cilvēki pārstāvēja dažādas mērķa grupas – gan tos, kuri izmantojuši iespējas pilnveidot prasmes ESF projektā 8.4.1. “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”, gan tos, kuri atraduši citus ceļus tālākizglītībai, profesijas maiņai. Daudzveidīga diskusijas grupa bija arī darbības jomu, dzimuma un vecuma ziņā – gan trīsdesmit un četrdesmitgadnieki, gan nodarbinātie pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki. Diskusijas fokusa jautājumi bija galvenokārt saistīti ar PI izvērtējumu un nepieciešamajām aktivitātēm turpmāk.
Diskusiju vadīja moderatore – Valmieras Attīstības aģentūras projektu eksperte Madara Narņicka.
Jautājumu loks vairāk nekā divas stundas ilgajā diskusijā bija plašs.Tas ietvēra mācību motivāciju, vajadzības un vēlmi mācīties, kā arī pašu izglītošanās procesu un valsts atbalsta pasākumus PI. Jau pašā sākumā M.Narņicka uzsvēra, ka uz šiem jautājumiem nav pareizu vai nepareizu atbilžu, svarīgs katra dalībnieka viedoklis.Un tie tika izteikti, galvenokārt balstoties uz katra personīgo pieredzi.
Diskutējot par pašreizējo valsts atbalstu PI, pozitīvi tika vērtētas dažādu programmu apguves izmaksas Eiropas struktūrfondu projektos, tomēr dalībnieki atzina, ka ne vienmēr mācības bijušas kvalitatīvas. Dažkārt mācību iestāžu reklāmas par programmām neatbilst reālajam piedāvājumam. Būtu jādomā arī par PI platformu latviešu valodā, jo šobrīd plašais piedāvājums starptautiskajās platformās valodas barjeras dēļ visiem nav pieejams. Diskusijas dalībnieki atzina, ka , izvēloties, ko mācīties, galvenais ir vajadzības, ko nosaka pārmaiņas sabiedrībā, darba vidē, kā arī paša vēlme kaut ko mainīt.
Būtiska ir spēja ne tikai iekļauties darba tirgū, bet arī konkurēt, un to nodrošina jaunas prasmes, ko var iegūt, nemitīgi mācoties.Vērtīgi turpmāk būtu apgūt ne tikai datorzinības, finanšu pratību, bet arī psiholoģijas un citas aktuālas programmas.
Runājot par vēlamāko mācību režīmu, izkristalizējās viedoklis, ka vislabākā būtu hibrīda forma – kad mācību darbs klātienē mijas ar tiešsaistes nodarbībām interesentam labvēlīgā laikā. Diemžēl to šobrīd izglītotāju trūkuma dēļ Limbažos grūti nodrošināt.
Daloties pieredzē par mācību procesu, diskusijas dalībnieki atzina, ka reizēm ne visai veiksmīgu pasniedzēju darbu kompensē pieredzējuši kolēģi mācību grupā.Viņi tāpat kā ģimenes locekļi un draugi spēj arī motivēt pabeigt iesāktās mācības. Savukārt, vērtējot mācību noslēguma pārbaudījumus, runātāji bija vienisprātis, ka tie nedrīkst būt saistīti tikai ar teoriju.
Šādas fokusgrupu diskusijas notiek visā Latvijā.Rezultāti tiks apkopoti un izmantoti , izstrādājot jaunu pieeju PI.
Limbažu novada Izglītības pārvaldes
izglītības darba speciāliste Vaira Ābele