23. septembrī “Rumbiņos” interesentus pulcināja visai neparasts sarīkojums – dzejnieka dzimtās mājas apciemoja Katlakalna ev.lut. baznīcas draudzes aktīvisti. Viņu dāvana limbažniekiem bija – muzikāls uzvedums “Fricis Bārda. Dzejas ritmi.” Katlakalnā tas pirmizrādi piedzīvoja 9.septembrī.
Kāpēc tieši Fricis Bārda ieinteresēja Anitu Freibergu, scenārija autori? Atbildi dod pats uzvedums, kurā secīgi un emocionāli izsekota Friča Bārdas, 21 gadu vecā Valkas skolotāju semināra absolventa, ierašanās Katlakalnā. Tas bija 1901. gads un tiem laikiem pierasta lieta – skolmeistars dibināja kori un spēlēja ērģeles. (Bārda Katlakalnā godam atkalpoja likumā noteiktos 4 obligātos gadus, jo seminārā bija izturējis lielu konkursu un saņēma pilnu uzturēšanās stipendiju.) Un tomēr – vairāk par materiālo stabilitāti – jaunekli vilināja studijas Vakareiropā. Meklēdams savu vietu dzīvē un nereti arī vildamies, Fricis zaudēja ciešo kontaktu ar mājām, vairs nesatikās ar rūgtuma pārņemto tēvu… Bet nekad no gara acīm neizlaida to bagātību, ko viņā bija ielikusi “Rumbiņu” zeme un dabas maģija. Dzejniekam bija lemts nodzīvot tikai 39 gadus, bet viņš paspēja mūsu tautai atstāt ļoti nozīmīgu dzejas mantojumu – tik pilnu ar Zemes un Debesu krāsām, kā reti kuram literātam.
Šajā uzvedumā, kā pastāstīja dziesminieks Arnis Miltiņš, “aktieriem” kolēģu sasirgšanas dēļ nācies vairāku lomu tekstus pārdalīt. Uzvedumā operatīvi iekļāvās arī Katlakalna draudzes padomes priekšsēdētājs Dzintars Štāls un garīdznieks Andris Krauliņš, memoriālā muzeja daudzu gadu saimniece Valda Irmeja un jaunajā amatā pirmos soļus sperošais Pēteris Buks. Ar entuziasmu katlakalnieši un viņu domu biedri izstaigāja “Rumbiņu” plašumus un priecīgi baudīja mājinieku sagatavoto sirsnīgi silto cienastu. Līņāja, bet arī tas bija kā papildinājums dzejai: Ruds, rudiņš pa krēslu čabina lietutiņš./ Kā pelēks vīriņš gar logu iet viņš……Bet man tā vien šķita, ka esmu lieciniece varavīksnei, kuras viens gals iemirdzas Limbažu novadā, otrs – Katlakalnā.
