Tiesības un pienākumi ir ikvienam no mums dažādās dzīves jomās – tas attiecas arī uz smēķēšanu. Nereti var šķist, ka ar likumu noteiktās normas ierobežo iedzīvotājus, tomēr ir būtiski atkāpties no domas tikai par savu labsajūtu un izprast, kādēļ šādas normas ir pieņemtas – lai pasargātu veselību un pat dzīvību.
Jebkura situācija, kad nesmēķētājs ir spiests ieelpot tabakas saturošu vai nesaturošu smēķējamu vai karsējamu izstrādājumu dūmus/tvaiku, ir uzskatāma par pasīvo smēķēšanu.
Pasīvās smēķēšanas ietekme ir sabiedrībā izplatīts saslimstības un mirstības cēlonis. Pasīvā smēķēšana ir galvenais iemesls, kas rada veselības traucējumu saasinājumus cilvēkiem, kuriem ir astma, alerģijas vai hroniska plaušu slimība. Tā palielina plaušu audzēja un koronārās sirds slimības attīstības risku, var izraisīt priekšlaicīgu nāvi un zīdaiņu pēkšņās nāves sindromu. Eiropas Savienībā no pasīvās smēķēšanas ik gadu mirst ap 80 000 cilvēku.
Ikvienam cilvēkam ir tiesības elpot tīru gaisu, kas nav piesārņots ar smēķēšanai paredzētu izstrādājumu dūmiem, tai skaitā elektronisko smēķēšanas ierīču tvaiku. Turklāt, nesmēķētāja tiesības ir prioritāras salīdzinājumā ar smēķētāju ieinteresētību smēķēt.
Daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās smēķēšanas dūmi vai tvaiks var pāriet no smēķētāju uz nesmēķētāju dzīvokļiem caur kopīgu ventilāciju, atvērtiem logiem, spraugām vai plaisām sienās, elektrības kontaktligzdām u. tml. Tādēļ svarīgi rūpēties, lai ikviena iedzīvotāja mājoklis būtu droša un veselībai nekaitīga vide.
Lai nodrošinātu Tabakas likumā noteikto smēķēšanas ierobežojumu ievērošanu Latvijas pašvaldībās, informētu pašvaldību iedzīvotājus, dzīvokļu īpašniekus un daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājus par Tabakas likumā noteiktajiem smēķēšanas ierobežojumiem
