2. februārī atzīmējam Sveču dienu, tā dēvēta par Ziemas Māru vai Vēju dienu, kas saistīta ar gaisa spēkiem, kas ir attīroši, dabas kustības atspoguļotāji uz zemes. Sveču dienā daudz jāēd, jālīksmo – tas nodrošinās turpmāku veselību, pārticību un darbu izdošanos, labu ražu un ganāmpulkus. Protams, jālej sveces. Senie latvieši ticēja, ka tieši Sveču dienā lietās sveces deg visgaišāk un ilgāk… Sveču liešanai jābūt jautrai, ja lējējs dusmīgs, sveces degot sprakšķ. Ja lejam sveci kādam īpašam cilvēkam vai sev, piepildām to ar savu pozitīvo enerģiju, laba vēlējumiem. Tas padarīs sveci īpaši maģisku.
Svece ir gaismas un siltuma simbols, tai piemīt kas maģisks un netverams.
7 nedēļas pirms Lieldienām šogad - 14. februāris kristiešu, 6. februāris senlatviešu), svinam Meteņus – ziemas beigas, jo Pelnu dienā jau sākas pavasaris, jauns gads. Šis laiks iezīmē jaunu darba ciklu un ir piepildīts ar maģiskiem, auglību veicinošiem rituāliem. Izsenis svarīga nodarbe - braukt ar ragaviņām no kalna, jo kalns augstāks un brauciens ātrāks, jo kuplāki lini… No liniem auž baltos kreklus, kas ir cilvēka dvēseles tīrības simbols. Cilvēka mūža audeklam līdzās stāv Laima, tādēļ Meteņi tiek saukti arī par Laimes dienu.
Meteņos jābūt jautriem, priecīgiem. Šai dienā valda īpaša ēdienu daudzveidība – miežu plāceņi, pīrāgi, cūkas galva, kājas, šņukurs un ausis. Ļoti īpašs ir grūdenis – žāvēta cūkas galva savārīta ar grūbām un kartupeļiem.
Bez maskām un budēļos iešanas meteņos neiztikt! Maskošanās palīdz pārvarēt krīzes brīžus, atjaunoties, iegūt spēkus. Maskotie tēli nes mājai un tajā mītošai saimei svētību, veselību, aizsardzību, nodrošina auglību un labu ražu, izdošanos darbos… Meteņus uzskatīja par īpašu laiku, kad ar maģisku darbību varēja ietekmēt notikumus savā labā, kā arī nodarboties ar zīlēšanu un laika pareģošanu: “ja Meteņos sniegs uz jumtiem – vasarā būs daudz sēņu un ogu.”
Mārīte Saulīte
Kultūras darba speciāliste
Publicēts: 01.02.2021.
