Friča Bārdas pasaules uzskata izveidē nenoliedzami liela nozīme ir grāmatām. Kad pēc skolotāju semināra beigšanas viņš dabū vietu Katlakalna draudzes skolā, viņam ir iespēja iepazīties ar skolas pārziņa Kārļa Zariņa bibliotēku. Šeit viņš iemācās vācu valodu un iepazīstas ar vācu literatūru. Friča Bārdas sajūsma izpaužas vēstulē mājiniekiem: “Te man tik daudz grāmatu, ka izlasīt tās iespējams tik kādos 6-7 gados. Manā istabā jau vien viņu būs par kādiem pāra simta rubļiem.”
Viņš arī dod padomus mājiniekiem, ko lasīt.
“Kārlis man raksta, lai pastellējot “M. Viesi” un “Mēn rakstu”. Nezinu, kā tas nu būtu, - “Mājas Viesa” gars pēdējā laikā man ne visai patīkas, un “Mēnešraksts”, sevišķi priekš lauciniekiem, domāju, pavisam neder: vienu daļu nesapratīsiet, otru daļu pārpratīsiet, un viena daļa tur ir arī bleķis. No savas puses būtu ieteicis “Pēterburgas avīzes”- tur viss ir lietišķs un labs, un tad stāstu pielikums jau slavens! Ja to ne, tad “Austrumu”.”
Vēlāk, dzīvojot Rīgā, Fricis Bārda bija čakls sava drauga Jēkaba Delles bibliotēkas lasītājs. Vēl vairāk, daudzas grāmatas Delle nopērk tieši pēc Friča Bārdas ierosinājuma. Gandrīz viss vērtīgais, kas tolaik radās vācu literatūrā, bija atrodams Delles bibliotēkā. Jānis Jaunsudrabiņš, kurš bieži bija abu viesis, apgalvoja: “Gandrīz jāsaka, ka šis bagātīgais grāmatu plaukts bija Friča Bārdas sacerējums”.
Iespēju robežās, Fricis Bārda grāmatas iegādājās arī pats. Viņa uzmanības centrā bijuši ētiski un filozofiski jautājumi, no pasaules literatūras – vācu dzeja. Bibliotēkā ir arī darbi par literatūru, kuri liecina, ka Frici Bārdu interesējusi vācu romantika. Ir arī grāmatas par pedagoģiju un reliģiju. Vairums grāmatu ir vācu vai krievu valodā. Latviešu valodā - galvenokārt laikabiedru, citu rakstnieku dāvinājumi Fricim Bārdam.
Grāmatas dzejnieks ir rūpīgi studējis. Par to liecina pasvītrojumi, kā arī piezīmes lapu malās.
Nav jāaizmirst, ka dzejnieka materiālie apstākļi bija tik grūti, ka iegādāties lielāku grāmatu nozīmēja luksu. Lai tiktu pie tās bija no daudz kā jāatsakās. Vīnē viņš nedēļām ilgi iztika no kartupeļiem un rīsiem, bet nebija gatavs atteikties no garīgās barības. Neskatoties uz grūtajiem materiālajiem apstākļiem, viņa bibliotēka bija ļoti plaša.
Lai arī daudzas grāmatas laika gaitā ir zudušas, savu ieskatu Friča Bārdas interesēs tās tomēr dod. Cilvēki taču iegādājas tās grāmatas, kuras tiem šķiet nepieciešamākās un tuvākās.
Izstāde muzejā būs aplūkojama līdz 31.oktobrim.
Valda Irmeja
Bārdu dzimtas memoriālā muzeja "Rumbiņi" vadītāja
Publicēts: 07.07.2020.
