Aizvien aktuālāka sabiedrībā kļūst dažādu atkarību izplatība, īpaši bērnu un jauniešu vidū. Tā saucamos “saltiņus” smēķē pat jaunāko klašu skolēni – Saeimā diskutē par atskurbtuvi nepilngadīgajiem. Ārkārtīgi satraucoša pirms Līgo svētkiem dažādos masu medijos bija informācija par to, ka trauksmi ceļ Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS). Kopš gada sākuma BKUS nogādāti 29 jaunieši vecumā no 13 līdz 18 gadiem. Visi atradušies dzīvībai bīstamā stāvoklī, daļa pat nonākusi intensīvajā terapijā. BKUS virsārste Renāte Snipe TV3 ziņām norādīja, ka pirmssvētku dienās uz slimnīcu atvesti 7 bērni ļoti smagā stāvoklī un liela daļa bērnu nav zinājuši, ko ir lietojuši. Daļa no viņiem uzskatījuši, ka lieto "nosacīti mazāk bīstamu narkotiku – marihuānu", taču, visticamāk, šī marihuāna ir apstrādāta ar jauna opioīdu tipa narkotiku. Jau neliela deva šīs narkotikas izraisa dzīvībai bīstamas sekas.
Atkarība būtībā ir slimība, kas grauj cilvēka psihisko un fizisko veselību, neatkarīgi no tā, vai tā ir kādu vielu lietošana vai azarstspēles, vai atkarība no viedierīcēm. Ir bezcerīgi no atkarību varā nonākuša jaunieša gaidīt sekmīgas mācības un motivāciju veidot savas nākotnes plānus.
Situāciju sarežģī tas, ka tuviniekiem nereti izveidojas līdzatkarība, kad grūti atzīt bezspēcību, bet vieglāk ir izlikties, ka nav jau nemaz tik traki. Netiek meklēta palīdzība, bet tiek zaudēts laiks. Bieži sabiedrībā spēcīgi izskan nosodījums, bet ne tas, ne arī ignorance nelīdz. Vienīgais, kas var uzlabot situāciju, ir sabiedrības izglītošana un aktīva nostāja. Ja kāda cilvēka rīcībā ir informācija par personām, kuras lieto, tirgo, glabā narkotiskās vielas – par to jāziņo policijai. Vecākiem jāseko līdzi savu bērnu gaitām. Pamanot kādas uzvedības izmaiņas, kas varētu būt saistītas ar aizliegto vielu lietošanu, nekavējoties jāvēršas pie speciālistiem pēc palīdzības.
Lai apzinātu situāciju dažādu atkarības vielu lietošanā jauniešu vidū, Limbažu novada Izglītības pārvalde (IP) lūdza Valsts probācijas dienesta Vidzemes reģiona nodaļai, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirknim, Limbažu novada pašvaldības policijai un Slimību profilakses un kontroles centram iesūtīt datus par dažādām jauniešu vecuma grupām. Jūnija vidū IP organizēja partneru tikšanos. Sarunā piedalījās IP Jaunatnes lietu un pieaugušo izglītības speciālistes, Bērnu konsultatīvā un Bērnu un jauniešu centra vadītājas, Sociālā dienesta, valsts un pašvaldības policijas, probācijas dienesta pārstāvji.
Ar iesniegto datu apkopojumu klātesošos iepazīstināja IP vadītājas vietniece Līga Liepiņa. Problēmas rada tas, ka katrai institūcijai ir atšķirīga prakse datu ievākšanā, analīzē un apkopošanā.
Slimību profilakses un kontroles centrs iesniedza datus galvenokārt par periodu no 2020.gada līdz 2022.gadam. Tie atklāj, ka Limbažu novadā šajā periodā pirmreizēji reģistrēti 8 narkoloģiskie pacienti vecumā līdz 25 gadiem, 4 no tiem – nepilngadīgi. Šajā laika posmā reģistrēti kopumā 27 narkoloģiskie pacienti, no kuriem 6 ir nepilngadīgie.
Par smēķēšanu ir apkopoti pētījuma dati tikai par Vidzemi. 2022.gadā mūsu reģionā 36% aptaujāto vecuma grupā 15 – 24 gadi ikdienā regulāri smēķē tabakas cigaretes (Latvijā ik dienas smēķē 26%). Jauniešu vidū aizvien populārākas kļūst elektroniskās cigaretes. Vidzemē vecuma grupā 15 – 24 gadi tās ikdienā smēķē 16% (Latvijā 9%).
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvalde apkopo datus par nepilngadīgajiem vecumā no 11 līdz 17 gadiem. Līdzīgi arī pašvaldības policija. Kopumā to nepilngadīgo jauniešu, kas izdarījuši ar atkarības epizodēm saistītus pārkāpumus 2023.gadā, skaits pēc Valsts un Pašvaldības policijas iesniegtajiem datiem ir 182.
Netiek izdalīta jauniešu grupa vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Tātad pilngadīgie jaunieši paliek pelēkajā zonā. Savukārt Probācijas dienests savā informācijā šo grupu norāda. Dienesta Limbažu nodaļa informē, ka 2023. gadā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pilngadīgajiem jauniešiem tika konstatēta alkohola lietošana 14 personām, narkotikas – 4 personām.
Kā pastāstīja Valsts policijas iecirkņa galvenais inspektors Agris Spandegs, ir izveidota prevencijas grupa 8 cilvēku sastāvā. To sarunā pārstāvēja inspektore Inga Lapsiņa, kura, tāpat kā Limbažu novada pašvaldības policijas priekšnieks Raivis Galītis, solīja savu atbalstu kopējā darbā. Agris Spandegs gan bilda, ka reizēm skolas baidās par savu reputāciju un vairās aicināt viņus talkā.
Limbažu Bērnu konsultatīvā centra vadītāja Elīna Valeine, Sociālā dienesta Ģimenes atbalsta nodaļas vadītāja Zane Paegle un viņas kolēģe sociālā darbiniece darbā ar ģimenēm un bērniem Ērika Vēvere vērsa uzmanību uz vecāku atbildību un viņu kapacitātes stiprināšanu. Diemžēl novadā ir nepietiekams atbalsta speciālistu skaits. Toties, kā informēja Līga Liepiņa, IP sadarbībā ar Projektu un attīstības nodaļu plāno dalību vairākos projektos, piemēram, “PROTI un DARI!” un “PuMPuRS”.
Nepieciešamību piedāvāt jauniešiem aizraujošas, netradicionālas aktivitātes uzsvēra Jaunatnes lietu speciāliste Elīna Rūtentāle un Bērnu un jauniešu centra vadītāja Ilze Žūriņa – Davidčuka. Piemēram, lietderīgi par atkarības tēmām runāt pārgājienu laikā, nevis lasīt lekcijas. Darbā ar puišiem jāpraktizē “vīru sarunas”, piesaistot aktīvākos tēvus.
Probācijas dienesta Limbažu nodaļas pārstāve Oksana Kraukle, pozitīvi vērtējot sarunu, uzsvēra, ka šajā grūtajā darbā ļoti svarīgi ir regulāri tikties ar domubiedriem.
Aktīvā viedokļu apmaiņā tika akcentēti galvenie virzieni turpmākajā sadarbībā. Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka biežāk jāapmainās ar informāciju un ka vissvarīgākais ir izglītojošais darbs ar ģimenēm, piesaistot attiecīgos speciālistus un izmantojot alternatīvas metodes. Jāattīsta sadarbība, lai precīzi zinātu, kā jārīkojas akūtās situācijās, kā arī – kāds ir preventīvā darba algoritms. IP nākamajā mācību gadā kopīgi ar izglītības iestāžu vadību un atbalsta personālu uzlabos sadarbību ar partneriem, lai novadā pilnveidotu preventīvo atbalsta darbu, kas varētu sekmēt atkarību problēmu mazināšanos.
Attēlā: IP vadītājas vietniece Līga Liepiņa iepazīstina tikšanās dalībniekus ar apkopoto informāciju.