Lai gan svētki jau labu laiku aiz muguras un dažiem sirdī jau pavasaris, tomēr uz brīdi atgriezīsimies skaisti piesnigušajā Vienības parkā Limbažos. Laika posmā no 2021. gada 24. līdz 31. decembrim, parks piedzīvoja nebijušas pārvērtības. Proti, tajā bija iemitinājies Jokainais Ziemassvētku parks, kas atdzīvojās diennakts tumšajā laikā no pieciem pēcpusdienā līdz deviņiem, dažu vakaru līdz pat vienpadsmitiem. Notikuma idejas autore Ieva Aruma atklāj, ka parku, tā astoņās darbības dienās, kopumā apmeklējuši vismaz 4500 cilvēku.
Jautājot Limbažu novada domes priekšsēdētājam, kādas ir pārdomas un secinājumi par Jokaino Ziemassvētku parku, Dagnis Straubergs atbild: ”Varbūt šis parks tieši rosināja padomāt, ka jokainais un dīvainais ir kļuvis par mūsu ikdienu un par to nevajag uztraukties, bet gan priecāties. Jokainais māca ieraudzīt citādāk. Es aicinātu tajā saskatīt jaunas iespējas. Esam saņēmuši labas atsauksmes no novadniekiem un citiem parka viesiem.”
Visā parka darbības laikā bija īpaši labvēlīgi laika apstākļi, kas izdaiļoja Limbažu Vienības parku un piešķīra šim notikumam pavisam īpašu noskaņu. Jokainajā Ziemassvētku parkā bija sastopami dažādi objekti. Kāds no tiem bija runājošs, kāds izgaismots, bet kādu citu, bija iespējams sastapt tikai domās. Nedaudz plašāk par katru no tiem.
Runājošie vārti bija četras runājošas ieejas Vienības parkā. Vārti, kuros bija integrēta skaņa un gaisma. Tie uzrunāja garāmgājējus un aicināja ienākt, kā arī novēlēja visiem priecīgus svētkus vai aicināja uz parku atvest arī opi un omi. Taču, tas nebija viss – vārtos bija dzirdama arī Agra Daņiļeviča balss. Viņš deklamēja paša sacerētus dzejoļus, kas līdz šim nebija pieejami plašākai auditorijai.
Pašā Parka ielas malā, pie skulptūras “Bučotāji”, atradās Bučotāju platforma. Esot uz tās bija iespējams piedalīties buču konkursā, radoši izpausties un radīt sirsnīgāko skūpstu, tad to fiksēt un ievietot sociālo tīklu platformās. Sirsnīgākā skūpsta īpašnieki saņēma balvu no Limbažu pilsētas ēdinātājiem.
Ziemassvētku ēnu kartiņas bija iespēja ikvienam izspēlēties un izveidot savu video apsveikumu. Ēnu teātris darbojās pēc klasiskā principa, kur tuvinot vai attālinot sagatavotos vārdus un savu siluetu gaismai, veidojās lielāki un mazāki uzraksti, stāsti un sirsnīgi novēlējumi.
Parka garākā un taisnāka eja tika pārvērsta par izgaismotu greizo spoguļu aleju. Tai blakus bija izvietoti plakāti, kas rosināja meklēt atbildies uz šādiem jautājumiem: Vai ir tā kā izskatās? Vai izskatās tā kā ir? Esošais ir vēlams vai vēlamais ir esošs? Patiesība ir jāzin vai jāredz? Vai tas, ko tu redzi, ir labāks nekā tas, ko Tu zini? Vai ir jāpieņem tas, ko Tu rādi?
Pašā parka centrā bija izvietots maiņas punkts, kur ikviens savu vēlējumu jaunajam Limbažu novadam varēja iemainīt pret magnētiņu ar novēlējumu no Limbažu novada domes priekšsēdētāja. Novēlējumi nebija jāraksta vai jāsaka skaļi, tos aicināja vienkārši nosūtīt domās.
Sabiedrībā pieņemts, ka politiķi to vien dara, kā stāsta pasakas, taču Jokainajā Ziemassvētku parkā viņi tās nestāstīja, bet gan lasīja. Vai nav sirsnīgi? Iepriekš sagatavotā video materiālā Politiķu pasaku stūrītī uz liela ekrāna, desmit Limbažu novada deputāti, lasīja savas vai savu bērnu un mazbērnu mīļākās pasakas un vēlēja apmeklētājiem visu to labāko.
Diennakts tumšajā laikā, kad parks bija atdzīvojies, visā tā teritorijā skanēja īpaši izmeklēta mūzika, ar jokainiem pārsteigumiem. Mūzikas dziesmu sarakstu veidoja Toms Grēviņš.
Parkā atradās vairāki izgaismoti objekti:divas milzīgas zelta žurkas, kāda milža pēda un smaragdzaļas kolonnas. Taču apmeklētāju fotografētākais un iemīļotākais objekts bija Latvijas pelēkā govs. Tā izskatījās tik īsta, ka cilvēki mēdza uzskatīt to par dzīvu.
“Kopējās projekta izmaksas ir 23858,24 eiro, tai skaitā nodokļi. Aptuveni tā izmaksā novada lielāko pilsētu vienas dienas svētki, piemēram, “Zvejnieksvētki”, taču parks darbojās astoņas dienas un “atdzīvojās” astoņus vakarus. Arī valsts mēroga mediju pievērstā uzmanība apliecina, ka ejam pareizā virzienā, “ atklāj Limbažu novada pašvaldības izpilddirektors Artis Ārgalis. Un tik tiešām, par Limbažos mītošo Jokaino Ziemassvētku parku varēja redzēt LTV Rīta Panorāmā un TV3 ziņu veidotajā sižetā pašā Ziemassvētku vakarā, izceļot Limbažus kopā ar tādām pilsētām kā Ogre un Liepāja, kur arī bija īpaši piedomāts par svētku noskaņu un grandiozu pilsētas dekorēšanu. Arī visi lielākie interneta ziņu portāli bija atspoguļojuši parku savos rakstos.
Jautājot idejas autorei, kā radusies ideja un kas ar parku domāts, Ieva Aruma atbild: ”Man šķita, ka ir kāds brīdis nodzīvots pelēcīgi un pavisam jokaini, tas netieši pamudināja mani izveidot tādu jokainu parku, kur padomāt, paspēlēties neatkarīgi no vecuma, paklausīties, bet galvenokārt, kur aizmirsties un tapt priecīgiem. No atsauksmēm, ko esmu saņēmusi, sapratu, ka parkā piedzīvotā sajūtu gamma var būt dažāda. Kāds ”noķēra” Ziemassvētku sajūtu, cits prieku un laimi. Kāds pilnā balsī izsmējies. ”
Ja novads ļaus šai idejai ”izaugt” un iepriecināt cilvēkus arī nākamajos svētkos, Ieva ir apņēmības pilna to turpināt, cerot uz citādāku epidemioloģisko situāciju, kas izvērstu šo notikumu daudz sirsnīgāku, nedistancētāku, ar kādu foršu ”dzīvo” uzstāšanos, ar karstajiem dzērieniem un ēdienu līdzņemšanai, ko tādu, kas pabarotu dvēseli vairāk. Man iekšējais virsuzdevums bija iepriecināt cilvēkus un uzaicināt uz pilsētu viesus. No sirds ceru, ka man tas izdevās. Pateicos par uzticēšanos un iespēju realizēt savu ideju.”
Ieva atklāj, ka saņēmusi limbažnieces Daces Robules sacerētu dzejoli, pēc naksnīgas pastaigas cauri parkam. Redzētais un sajustais Daci iedvesmojis rakstīt.
Dace Robule
Ziemassvētku ceļš uz mājām
Ir Ziemassvētku nakts.
Es nāku mājās.
Zem soļiem sniegi gurkst,
Un sals ar mīnusiņu dur.
Aiz parka piesnigušiem kokiem smaida jocīgs mēness,
Ar viņu kopā mājupceļš ir gaišs un debess klātesošs.
Spīd parka celiņos bez trokšņa vieglas ēnas.
Tāpat kā jocīgs mēness, arī parks tāds kļūst.
Te apklusis ir viss, kas dienā smējās.
Nav skaļu vārdu, tikai sirds man dzied.
Ir labi!
Ļoti, ļoti labi,
Kad klusā naktī vari klusi iet,
Kad ēna dejo gaismu tevī pašā,
Un sirdī gurkst tāds maziņš, jocīgs prieks.
Foto: Toms Uļjanovs