Jūras svētku rītā Salacgrīvas bibliotēka kopā ar biedrību “Bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs”” mūspuses tālbraucējus jūrniekus aicināja uz tradicionālo tikšanos Zvejniekdienas gaisotnē. Šogad tā notika laikā, kad sabiedrības apspriešanā nodota Limbažu novada Kultūras stratēģija, kur ievērojama vieta atvēlēta piejūriešu kultūrvēstures apzināšanai. Šim aicinājumam ir senas saknes – jau 1987.gadā, dibinoties Latvijas Kultūras fondam (LKF), tā idejas autors un pirmais vadītājs Tautas dzejnieks Imants Ziedonis, paralēli Spīdolas, Daugavas un citām fonda programmām, rosināja pievērsties latviešu jūrniecības vēstures izpētei un akadēmiskam tās izvērtējumam.
Tā rakstnieka Egona Līva un novadpētnieka Arvja Popes vadībā darbību uzsāka LKF Jūrniecības vēstures kopa, kur sapulcējušies zvejnieki un jūrnieki vēlāk lika pamatu Latvijas Jūrniecības savienībai, kas nu izaugusi par vērā ņemamu nozares nevalstisko organizāciju. Imanta Ziedoņa sauksme “Kultūrspēks jūrai” vēl arvien ir dzīva un aktuāla, tā nominēta arī viena no mūsu novada Kultūras stratēģijas apakšprogrammām. To tikšanās reizē Salacgrīvas bibliotēkā, atsaucoties bibliotēkas vadītājas Diānas Gedertas apsveikuma vārdiem, akcentēja Limbažu novada Kultūras pārvaldes vadītāja Evija Keisele. Viss, ko dara piejūrieši, ir jaudīgi, laikmetīgi un līdzcilvēkus uzrunājoši. Piekrastes ļaudis, neatkarīgi no tā, vai viņi vago tuvas un tālas jūras, strādā okeānu plašumos vai ar lieso piejūras zemi, ir mūsu lielākā vērtība, kas lolojama, saudzējama, paaudžu pārmantojamības vērta.
Latvijas Kuģu kapteiņu asociācijas valdes loceklis tālbraucējs kapteinis kuivižnieks Normunds Vilkaušs tikšanās reizē runāja tieši par šo paaudžu pārmantojamību, par būtisko lomu viņa un vienaudžu aroda izvēlē, kas savulaik bija Salacgrīvas vidusskolas jūrniecības koledžtipa klasēm, dodot noturīgu pamatu tālākai izglītībai Latvijas Jūras akadēmijā. Vienu no šī pamata veidotājiem arī torīt uzklausījām – kuģu vadītājs Valdis Ozoliņš bija tas “garainis, kas veicināja vārīšanos”. Pats jūrskolotājs gan diezgan kautrīgi atzina, ka bijis stingrs, un puikas esot ne tikai mācījušies, likuši ieskaites un eksāmenus, bet arī palīdzējuši viņam uzcelt māju. Brīvprātīgi, jo jūrskolnieki bijusi kā viena liela draudzīga ģimene.
Par noturīgo jūras gēnu latviešos liecināja divu Skujas dzimtas vīru saruna – Andris, kurš no zvejnieka izaudzis līdz ledlauža “Varma” stūres vīram, un Mārcis, ko tēvs sūtījis augstās skolās, lai karjeru turpinātu kā tālbraucējs kapteinis, atcerējās Kuivižos godātu un cienītu cilvēku – Nopelniem bagāto zvejnieku Jāni Skuju. 1977.gadā mūsu novadniece Daina Avotiņa viņam veltījusi aprakstu “Cilvēks kā cilvēks”, kas publicēts Salacgrīvas novada literārajā almanahā “Zutiņš”, kā tikko iznākušo piekto laidienu saņēma arī visi tikšanās dalībnieki.
Neiztika arī bez sarežģītās ģeopolitiskās situācijas pasaulē apspriešanas. Tālbraucēji kapteiņi Kaspars Keiselis un Raimonds Podziņš dalījās iespaidos par kuģošanas problēmām Persijas līča rajonā, nemierniekiem ceļā uz Suecas kanālu un zemo ūdens līmeni Panamas kanālā. Tas liek mainīt ierastos loģistikas ceļus, kas sagādā raizes jūrniekiem un paildzina gaidīšanas prieku mājāspalicējiem. Sveicienus bija atsūtījusi arī Latvijas Kuģu mehāniķu asociācija, kuru vada Rīgas Tehniskās universitātes Latvijas Jūras akadēmijas direktors Edijs Štāls.
Tikšanās prieku vairoja dziesminiece Guna Grote- Majore, karikatūrists Kristaps Auzenbergs un kambīzes “Pie laša kundzes” galdā celtais tārīta loms. Par to, ka jūrā trūkstot zivju un uz kuģiem tik maz jauno jūrāgājēju – tie ir nieki, jo katrā dzīves situācijā piekrastnieki spēj atrast kādu veiksmes stāstu.