Piedaloties teju visos Dziesmu un deju svētku pasākumos un pārstāvot teju visas amatiermākslas kategorijas, Limbažu novads ar patiesu degsmi un neizsīkstošu enerģiju ir izdziedājis, izdejojis un izspēlējis XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkus.
Kad pēcsvētku emocijas, iespējams, jau nedaudz pierimušas, negulētais miegs izgulēts, kājas, muguras un balsis atguvušās, Liepupes muižā 13. jūlijā Limbažu novada Kultūras pārvalde un pašvaldības priekšsēdētājs Dagnis Straubergs aicināja uz tikšanos kultūras tautas namu, centru vadītājus un Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītājus, lai klātienē izteiktu pateicību par skaisti aizvadītajiem Dziesmusvētkiem un ieguldīto darbu ikdienā, lai svētki varētu notikt.
Limbažu novada kultūras metodiķe Mārīte Saulīte uzrunāja klātesošos ar vārdiem: “Laika sprīdis starp Dziesmu un Deju svētkiem vienmēr ir pārbaudījumu pilns, taču svētku laikā, kad pasniedzam viens otram roku un apzināmies, ka visi esam kopā, ir iespējams ceļš augšup.”
“Man nepatīk vārds lepojas, bet esmu atradis jaunu vārdu – dižojas. Tam ir milzīga nozīme, ko jūs darāt kultūras stiprināšanas un sabiedrības labā!” izsakot pateicību par augstiem sasniegumiem skatēs, konkursos un dalību Dziesmusvētku nedēļā, teica pašvaldības priekšsēdētājs Dagnis Straubergs. Viņš atzina, ka ir ļoti patīkami dzirdēt atzinīgus vārdus, īpaši, no profesionāļiem par deju kolektīviem, koriem un citiem māksliniekiem, kuri nes Limbažu novada vārdu Latvijā un pasaulē.
Kā kultūras mantojuma glabātāja un sargātāja simbols vadītājiem tika dāvināts novada lietussargs. “Šis lietussargs lai sargā ne tikai no lietus, bet arī no štruntīgiem viedokļiem, jo viedokļi mēdz būt dažādi. Nezinu, kāda ir kultūras darbinieku ikdiena, bet, manuprāt, mums ir laimējies ar Kultūras pārvaldi,” teica Limbažu novada pašvaldības Domes priekšsēdētāja 2. vietnieks Jānis Bakmanis, uzslavējot Limbažu novada Kultūras pārvaldes enerģiju, domāšanas veidu un attieksmi, plānojot un organizējot ne tikai Dziesmusvētkus, bet gatavojoties arī Limbažu pilsētas 800 gades jubilejai. “Tūliņ būs pirmais septembris, jūsu bērni un mazbērni dosies uz skolu. Atcerieties, ka ir interešu izglītība, kur māca spēlēt, dejot uc. Un tas ir Dziesmu un Deju svētku pamats. Lūdzu aiciniet bērnus nodarboties ar šo skaisto mākslu,” vēlēja J. Bakmanis. Par augstiem sasniegumiem Latvijas labāko amatierkoru finālsacensībās “Koru kari” Limbažu novada Liepupes pagasta jauktais koris “Pernigele” vadītājai Artai Zundei tika pasniegts arī podnieka Arņa Preisa keramikas trauks.
Sarunā Kultūras pārvaldes vadītāja Evija Keisele minēja, ka Kultūras pārvaldei šī tikšanās ir kā atskaites punkts, lai dotos tālāk. No sirds sakot lielu paldies par ieguldīto piecu gadu darbu kolektīvu vadītājiem, ieskaitot grūto covid laika posmu. E. Keisele uzsvēra, ka darba sanāksmēs tiks izdarīti secinājumi par līdz šim paveikto, rasti jauni risinājumi, kā darīt vēl labāk, jo šie svētki bija pirmā lielā satikšanās jaunā novada kontekstā, kur iepriekš katram bija sava pieredze. “Kā Kultūras pārvaldes vadītājai man pašas svarīgākās Dziesmusvētku gadā laikam bija skates – ja redzi, ka darbs ir izdarīts labi, tad tālākais jau ir saimnieciskās un organizatoriskās lietas, piemēram, kā nogādāt dalībniekus uz svētku norises vietām, par naktsmītnēm, ēdināšanu un labsajūtu svētku nedēļā, jo tās 10 dienas Rīgā ir tikai kulminācija.” Pateicības vārdi tika teikti arī Dziesmusvētku koordinatoriem no mūsu novada – Aira Lapkovska Alojā, Pārsla Dzērve Salacgrīvā, Elvīra Bāliņa un Mārīte Saulīte Limbažos, kuras rūpējās par to, lai 1088 dalībnieki justos droši un ērti. Par sapratni un atbalstu arī pašvaldībai, jo daudzi kolektīvi varēja dižoties ar jauniem ietērpiem.
Limbažu novads XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos varēja stāvēt ar augsti paceltu galvu, apzinoties, cik spēcīgs ir mūsu novads. “Tikai kopā mēs esam spēks. Arī kā dalībniekam Mežaparka estrādē, kad izdziedājām latviešu spēka dziesmas, tā bija unikāla sajūta, ka es nāku no novada, kurā jau pirms mums dziļās un dižās Dziesmusvētku kultūras saknes veidojuši tādi dižgari kā Fricis Bārda, Emilis Melngailis, Baumaņu Kārlis, Juris Neikens un citi.” teica Evija Keisele.
Mārīte Saulīte, Limbažu novada Kultūras pārvaldes kultūras metodiķe:
Ir jāatzīst, ka koriem un dejotājiem bija milzīga slodze šajos svētkos, ikdiena bija smagnēja – kādam sāp kājas, kādam mugura. Vislielākais gandarījums bija redzēt ģenerālmēģinājumos un koncertos, kā dalībniekiem mirdz acis, saposušies tautastērpos, neskatoties uz lielo nogurumu, pat fiziskām sāpēm. Viņi staroja aiz laimes un turpināja līksmot pēc koncertiem, dejojot un dziedot autobusos, uz ielām. Es raudāju, kad viņi devās uz koncertiem un nāca atpakaļ, redzot, cik ļoti daudz viņiem nozīmē šīs dejas un dziesmas.
Anita Gīze, Salacgrīvas kultūras centra jauniešu deju kolektīva "Randa" vadītāja:
Lai arī šogad nebija noorganizēta kolektīvu vadītāju tikšanās republikas mērogā, bija liels prieks par to, ka bija padomāts par vadītājiem ģenerālmēģinājumu un koncertu laikā. Ja citus gadus pēc savas iniciatīvas staigāja pa teritoriju, meklējot labāko vietu, kur vērot savu kolektīvu un svētkus kopumā, tad šoreiz bija ierādītas vietas pirmajās rindās. Mēs jutāmies piederīgi.
Reinis Maurītis, Salacgrīvas kultūras centra Ainažu kultūras nama jauktā kora "Krasts" vadītājs:
Ir īpašas sajūtas. Izaicinājums ir bijis liels, jo kā jauktā kora “Krasts” vadītājs sāku strādāt neilgi pirms covid laika. Noturēju kolektīvu līdz galam, gada laikā apgūt reperturāru un labi nodziedāt skati nav bijis viegli, bet ir gandarījums un patīkamas sajūtas, ka viss ir izdevies.
Arta Zunde, Limbažu novada Liepupes pagasta jauktā kora "Pernigele" vadītāja:
Paldies par tērpiem pašvaldībai, ka varējām stāvēt Lielajā aulā skaisti! Paldies koristiem un ģimenēm! Tu vari būt ģeniāls un viens pats diriģēt, bet ir vajadzīgs cilvēks, kas Tev seko. To, ko "Pernigele" piedzīvoja Dziesmu svētkos, īpaši skatē, ir grūti vārdiem aprakstīt. Tas ir brīnums, kas ar mums notika. Dievs dod cilvēkiem mācēt dziedāt – tā ir Dieva dāvana. Un paldies Dievam, ka Dievs ir lēmis satikties man un maniem dziedātājiem! Ceturtie labākie – tas ir mūsu zelts!
