Lai arī kūlas dedzināšana ir aizliegta un sodāma rīcība, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) katru pavasari steidz dzēst pērnās zāles degšanas izraisītos ugunsgrēkus, un arī šis pavasaris, kaut gan vēl nemaz nesācies, nav bijis izņēmums. Šogad pirmais kūlas ugunsgrēks tika reģistrēts jau 27. februārī.
Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no vairākiem apstākļiem. Mitrā un siltā pavasarī ātri izaug jaunā zāle, kas saīsina kūlas degšanas sezonas ilgumu, savukārt sausā pavasarī kūlas degšanas platības un ilgums pieaug. Turklāt ugunsgrēkus var izraisīt ne tikai ļaunprātīgi dedzinātāji, bet arī nevīžīgi nomests izsmēķis. Pagājušajā gadā kūlas ugunsgrēku skaits ir būtiski samazinājies – 2020. gadā valstī reģistrēti 1379 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 50,2% mazāk, salīdzinot ar 2019. gadu, kad kūlas ugunsgrēku skaits bija 2769.
Kūlas degšana nav iespējama teritorijās, kuras ir sakoptas un kurās nav nenopļauta pagājušā gada zāle, tādēļ iedzīvotājiem un pašvaldībām ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī – jānopļauj zāle un jāsavāc atkritumi. Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” 6. punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Par ugunsdrošības prasību neievērošanu, ja tās dēļ izcēlies ugunsgrēks, tiek piemērots naudas sods. Turklāt par kūlas degšanas vietām VUGD sniedz informāciju Lauku atbalsta dienestam. Ja ir degusi kūla, tad zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un tā apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā arī rada būtisku kaitējumu dabai, jo iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus, sīkdzīvniekus un putnu ligzdas. VUGD aicina iedzīvotājus sakopt savas teritorijas bez kūlas dedzināšanas un, ja ir izcēlies kūlas ugunsgrēks, nekavējoties zvanīt uz 112.
LV portāla infografika
www.lvportals.lv