12.aprīlī, Salacgrīvā, jaunatnes politikas īstenošanas vietā “BĀKA” notika Limbažu novada vadības, apvienību pārvalžu un pagastu pakalpojumu sniegšanas centru vadītāju ikmēneša tikšanās. Šīs dienas sarunas tēmas vairākas, bet nozīmīgākā no tām - par Limbažu novada bibliotekāro pakalpojumu novada iedzīvotājiem. Analizējot esošos statistikas datus secinām, ka Vitrupes, Ārciema, Braslavas pagasta, Straumes, Stienes, Bīriņu, Katvaru publiskās bibliotēkās ir ļoti zems aktīvo lasītāju kopskaits. Līdz ar to Limbažu novada domes izpilddirektors Artis Ārgalis izveidoja darba grupu, ierosinājumu sniegšanai par pašvaldības kultūras iestāžu un struktūrvienību turpmākāko darbību - racionālai telpu izmantošanai, iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu dažādošanai, kultūras nozares darbinieku atalgojuma palielināšanai, infrastruktūras un vides uzlabošanai, sadarbības nodrošināšanai ar citām pašvaldības institūcijām, informēja Limbažu novada Kultūras pārvaldes vadītāja Evija Keisele.
Turpinot sarunu, Limbažu Galvenās bibliotēkas direktore Elīna Lilenblate prezentēja pašreizējo novada bibliotēku tīklu, tā struktūru un darba grupas veikto izvērtējumu, rezultātus un secinājumus. Šobrīd novada bibliotēkas strukturētas divos modeļos. Limbažu novadā ir Limbažu Galvenā bibliotēka ar 14 filiālbibliotēkām, vienai no tām - Skultes bibliotēkai ir nodaļa Multifunkcionālais Skultes centrs. Tas nozīmē ka ir piecpadsmit vietas, kur saņemt bibliotekāro pakalpojumu. Salacgrīvas apvienības pārvaldes teritorijā ir Salacgrīvas bibliotēka ar piecām filiālbibliotēkām, bet Alojas apvienības pārvaldes teritorijā šobrīd ir 5 patstāvīgas bibliotēkas un Alojas pilsētas bibliotēkas nodaļa Alojas uzņēmējdarbības atbalsta centrā Sala, kā arī Puikules bibliotēka nodrošina grāmatu izsniegšanas punktu Ozolmuižā. Limbažu novadā ir 28 publiskas vietas, kur saņemt bibliotekāro pakalpojumu. Jāpiebilst, ka uz 2024.gada 1.janvāri Limbažu novadā kopējais iedzīvotāju skaits bija 29175. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.355 “Vietējas nozīmes bibliotēku tīkla darbības noteikumi” novada pagastos vienai bibliotēkai jābūt uz 2000 iedzīvotājiem.
Limbažu Galvenās bibliotēkas vadītāja prezentēja, sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju nodaļu, sagatavoto karti, kurā var redzēt visas Limbažu novada bibliotēkas un to darbības pārklājumu. Sagatavotajā prezentācijā bija redzamas visas novada bibliotēkas, darbinieku skaits, pagastu iedzīvotāju un katras bibliotēkas aktīvo lietotāju skaits 2023.gadā. Viszemākie rādītāji, jeb vismazāk aktīvo lietotāju ir Ārciema, Stienes un Vitrupes bibliotēkās, nedaudz virs 50 apmeklētājiem.
Vērtējot esošo situāciju, darba grupa secināja, ka neracionāli turpmāk uzturēt būtu Katvaru, Ārciema, Stienes, Straumes, Bīriņu, Vitrupes un Braslavas pagasta bibliotēkas, savukārt Liepupes bibliotēka no daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa ir jāpārceļ uz Liepupes pamatskolu. Staiceles, Salacgrīvas, Ainažu, Lādes un Skultes bibliotēkās jāmaina struktūra darbinieku skaitā.
Limbažu novada bibliotēku tīkla un struktūras sakārtošana notiek ar mērķi sakārtot infrastruktūru un atalgojuma sistēmu kultūras sektorā. Pašvaldības izpilddirektors Artis Ārgalis uzsvēra, ka sakārtojot bibliotēku tīklu iespējams ieekonomēt līdz 125 tūkstošiem eiro gadā, atalgojuma pozīcijās, neskaitot telpu un ēku uzturēšanas izdevumus, tā rezultātā būtu iespējams palielināt atalgojumu bibliotekāriem.
Darba grupa ir izstrādājusi divus modeļus, kādos turpmāk varētu strādāt Limbažu novada bibliotēkas.
1.modelis – Katrā apvienības pārvaldē ir viena centrālā bibliotēka ar filiālbibliotēkām: Limbažu Galvenā bibliotēka ar filiālēm, Salacgrīvas bibliotēka un Alojas bibliotēka ar filiālbibliotēkām. Katra bibliotēka veido budžetu savām filiālbibliotēkām.
2.modelis – ir viena Limbažu Galvenā bibliotēka un visas novadā esošas bibliotēkas tās filiālbibliotēkas.
Izvērtējot SVID analīzes stiprās un vājās puses, draudus un iespējas, uzklausot kolēģu viedokļus, priekšlikumus, komentārus, darba grupa secināja, ka Alojas, Salacgrīvas un Limbažu bibliotekāri vēlas strādāt modelī, kurā bibliotēku darbs tiek virzīts uz konkrētās teritorijas iedzīvotāju vajadzībām, pieprasījuma aktivitātēm un sava veida atšķirībām un interesēm.
Sarunas laikā izvērtās diskusija par bibliotēku daudzfunkcionalitāti, nepieciešamo bibliotekāru skaitu pilsētas bibliotēkās, par bibliotekāru sniegtajiem pakalpojumiem, par pasākumiem un kultūrvides veidošanu. Pašvaldības vadītājs Dagnis Straubergs uzsvēra cik svarīgi ir racionalizēt un atrast resursus atalgojuma palielināšanai.
Aktuāla ir arī versija atstāt visu kā ir, jo neviens no darba grupas izstrādātajiem variantiem nav nekur saskaņots un apstiprināts. Tāpēc ir nepieciešama diskusija, bet izpēte un apspriede nebūs pusgada garumā. Konkrētu datumu par optimizāciju vēl pateikt nevar, bet tas notiks tuvākajā laikā – aprīļa beigās vai maijā.
Sarunas izskaņā Kultūras pārvaldes vadītāja Evija Keisele pateicās par atklāto sarunu un aicināja kolēģus šajā pārmaiņu pasaulē mēģināt pragmatiski, racionāli saprast, un redzēt lietas kopumā.
