11. novembrī, pieminot brīvības cīnītājus un izjūtot pateicību par iespēju dzīvot brīvā Latvijā, Limbažu novada pilsētās un pagastos ar iedegtām svecītēm mājas logos, ar latviešu spēka zīmēm pilsētvidē, ziedu nolikšanu pie Lāčplēšu ordeņa kavalieru atdusas vietām, dalību lāpu gājienos un kultūras pasākumiem kultūras un tautas namos, ir atzīmēta Lāčplēša diena.
Spītējot lietainajiem laikapstākļiem, Limbažu pilsētas lāpu gājiens no Jūras ielas kapiem līdz Limbažu ev. luteriskās baznīcas dārzam, radīja īpaši patriotisku sajūtu ne tikai gājiena dalībniekiem, bet ikvienam, kurš vēroja to no malas. Atspīdot lāpugunīm un sarkanbaltsarkani plīvojošiem karogiem māju logos un lietus ūdens atspulgā, cauri pilsētai, pūtēju orķestra “Lemisele” pavadībā, gājienā devās Zemessardzes 27. kājnieku bataljons, Limbažu novada jaunsargi, deju kolektīvi, pašvaldības darbinieki, bērni, jaunieši, pieaugušie un sirmgalvji. Kā pārsteigums, gājiena apmeklētājiem pie Kultūras pārvaldes Baumaņu Kārļa laukumā vienotā dejā zem Latvijas valsts vējā plīvojošiem karogiem uzstājās Limbažu kultūras nama senioru deju kopas “Jampadracis” un “Sagša”, Limbažu Bērnu un jauniešu centra tautas deju ansamblis “Katvari”. Noliekot ziedus un atdodot godu pirmajam Latvijas armijas virspavēlniekam Dāvidam Sīmansonam un Latvijas himnas autoram Baumaņu Kārlim, gājiens turpinājās un noslēdzās ar svētbrīdi Limbažu Sv. Jāņa luterāņu baznīcas dārzā. Pie pieminekļa Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai, kam 2023. gada vasarā apritēs 100 gadi kopš uzstādīts un atklāts Limbažos, uzrunu teica Limbažu novada pašvaldības priekšsēdētājs Dagnis Straubergs un ev. luteriskās baznīcas mācītājs Kārlis Rozentāls.
D. Straubergs savā runā atgādināja, ka tādās dienās kā Lāčplēša diena, mums noteikti ir jārunā par karu. Faktiski karš ir tas, kur tautas mātes un sirmie tēvi palaiž savus dēlus, lai tie ietu un cīnītos. Un gaida atkal mājās. Citi sagaida, citi nē. Un tas droši vien ir tas pats lielākais traģisms, kas apzīmē karu. Ir divu veidu kari – kur tauta gaida mājās savus kareivjus ar laupījumu, ar dārgām lietām, rotām, ar svešām zemēm, bet ir kari, kuros ļaudis cīnās par savu brīvību. Un šie ir kari, ko mēs, latvieši, esam vienmēr uzvarējuši. Kāpēc? Jo mums ir nepieciešama sava māja. Māja, kur piedzimt, iet skolā, mīlēt, strādāt un beigu beigās, lai dotos mūžīgajā ceļā.
Toties mācītāja kungs aicināja novērtēt to, ka mūsu paaudze Latvijā nav piedzīvojusi karu. Pastaigājoties pa mūsu mīļās Latvijas skaistajām pilsētām, laukiem un mežiem, nemaz nenojaušam, kādu realitāti zem sevis slēpj šī sūnu sega, asfalts, mauriņš vai bruģis zem kājām. Tikai šis plānais ceļa segums un 103 gadi, un šeit satiekas divas realitātes. Šeit satiekas Latvijas sākums un mēs šodien. Mēs esam Latvijas nākotne un tādi, kādi būsim mēs, būs arī mūsu Latvija. Pēc svētbrīža Lāčplēša dienas programmu noslēdza vokālās grupas “Anima Solla” koncerts baznīcā.
Kultūras pārvaldes vadītāja Evija Keisele izsaka pateicību par radītajiem svētkiem Limbažu kultūras namam, īpaši tā vadītājai Artai Zundei un pasākumu organizatorei Elvīrai Bāliņai, kā arī visiem iesaistītajiem – organizatoriem, māksliniekiem, gājiena un koncerta apmeklētājiem, un tiem, kuri klusībā mājās iededza pa sveču liesmai.