Liepupes seniori trešajā ekskursijā devās uz Raunas pusi. Pirmais apskates objekts ir Raunas centrā - Ilvas un Jāņa Lodziņu iekoptais Kolekciju dārzs, kurā pirmie koki iestādīti 2014.gadā. Dārza platība ir 3ha, kas dalās trīs daļās – dzīvojamā māja ar dīķi, vecais dārzs un jaunais dārzs. Dīķī, kuru piepilda avotu ūdens, iecienījušas meža pīļu ģimenes, mājo visdažādāko sugu zivis. Par dīķa tīrību rūpējas amūri. No krasta platformas paveras skats uz ziedos slīgstošo māju un rūpīgi kopto mauriņu. Kalnā aiz dīķa atrodas vecais dārzs, kur ir vairāk kā divi simti priežu sugu un vairāk kā 50 bērzu sugu. Dārzā aug 130 šķirnes skaraino hortenziju. Ilvas mīlestība pieder jasmīniem un graudzālēm, kas viegli šūpojas vējā. Jaunā dārza sākumā atrodas milzīgs akmens jauno priedīšu ieskauts, kurš ir kā kolekciju dārza vizītkarte. Apmeklētāju ērtībai ir izveidota automašīnu stāvvieta un saimnieki labprāt iejūtas gida lomā un pavada apmeklētājus dārza apskatei. Ikviens jutāmies Kolekciju dārzā gaidīts.
Pa ceļam paspējām aplūkot Raunas pilsdrupas un Raunas luterāņu baznīcu. Turpinām ceļu uz Raunas siera un makaronu ražotni. Siera ražotne dibināta 2006.gadā un tās saimnieki ir Ceriņu ģimene. Pirmsākumā tika ražots Zaļais siers, bet šobrīd piedāvājumā ir 29 produkti – siers ar dažādiem garšaugiem. Siera ražotne ir vienīgā Baltijā, kurā top Raunas zaļais siers ar galveno sastāvdaļu- sierāboliņu, kuru saimnieki izaudzē savā dārzā. Pašlaik ražotne pievērsusies arī 16veidu Mājas makaronu ražošanai – ar baravikām, ķiplokiem, burkāniem, tomātiem un dažādiem garšaugiem. Produkciju varēja iegādāties saimnieku izveidotā pašapkalpošanās veikaliņā un prece bija ļoti pieprasīta. Ekskursija turpinās uz Brantu muižu, kurā saimnieko pirmā īsta latvju saimniece Ilze Briede un pirts skolas dibinātājs un vadītājs Nauris Zutis. Muiža ir vieta, kur ceļ gaismā latvietību un piekopj latviskās tradīcijas. Kā rakstīts: “Mūsmājās valda labestība, mīlestība, laime, labklājība, prieks, uzticība, saticība, viesmīlība.” Saimniece mūs pacienā ar silti ceptu maizīti ar čili marmelādi. Un tad seko saimnieces Ilzes stāsts par Brantu muižas vēsturi – muiža zināma no 1532.gada ar vācu nosaukumu Horstenhof , no 1851.gada tur saimniekoja fon Precmanu dzimta. Mūsdienu Brantu muižas ēka celta 19.gadsimtā un pēc zemes reformas 1926.gadā muižas ēkā ierīkoja skolu, kuru slēdza 2009.gadā. Ēka bija lemta iznīcībai, līdz to varēja 2017.gada izsolē iegādāties. Pēc gada viņi sāka patstāvīgi apdzīvot muižas ēku. Katra nama dvēsele ir virtuve, tāpēc pirmais darbs bija plīts un maizes krāsns mūrēšana.
Pusdienu galdā visiem ekskursantiem tika celta latviešu tik iecienītā bukstiņputra. Varējām degustēt arī štovētus kāpostus ar melnajām plūmēm, kuriem pirms pasniegšanas pievieno medu. Saldajā pasniedza pašceptu kūku, kas bija nu ļooti garda. Varējām arī maizīti , bukstiņputru un kāpostus iegādaties vakariņām. Pēc tam pagalmā devāmies pie Saules pulksteņa, kurš skaita gadus. Katrā debess pusē tiek likti akmeņi, kas skaita gadus. Uz akmens plāksnes rakstīts: “Tieši vasaras saulgriežos pārliec akmeni A – katru gadu, D – katru 3.gadu, R – katru 9.gadu, Z – katru 27.gadu”. Ilze parāda arī vēl vienu akmens plāksni, uz kuras rakstīts vadmotīvs, kas satur visu Brantu muižas saimi kopā: “Mēs ticam, ka mūsu iesākto turpinās nākamās paaudzes dzīvojot, strādājot un mīlējot latviešu tautu un zemi. Pirts skolas saime un tās gara uzturētāji, Brantu muižas saimnieki Nauris Zutis, Ilze Briede”. Paldies visiem sirsnīgajiem, labestīgajiem un strādīgajiem ļaudīm, kas mūsu zemi kopj un veido arvien krāšņāku. Paldies šoferītim Jurim Kalniņam, paldies visiem senioriem par dalību ekskursijās. Uz tikšanos nākošajā sezonā.
Ekskursijas organizētāja Ilze Ķēbere.