Augusta pirmajā nedēļā limbažnieki jau tradicionāli svin savas pilsētas svētkus. Viena no senākajām Latvijas pilsētām šogad visa gada garumā atzīmē savu 800 gadi, lai gan par Limbažu pilsētas dibināšanas gadu pētnieku domas ir atšķirīgas.
1223.gads tiek pieņemts par Limbažu pils celtniecības uzsākšanas gadu un to saista ar Rīgas bīskapu Albertu. Līdz ar to šis gada skaitlis kalpo par pamatu pilsētas sākotnes datēšanai.
1385.gadu pieņem par pilsētas tiesību piešķiršanas gadu, kam pamatā ir tā saucamā Limbažu brīvības grāmata, kur aprakstītas Rīgas arhibīskapa Limbažiem piešķirtās brīvības un privilēģijas.
Svētku reizē aicinām iepazīties ar Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva vietnē “Redzi, dzirdi Latviju” apkopotajiem Limbažiem veltītajiem audiovizuālajiem un foto dokumentiem: https://ej.uz/fwwj. To vidū ir arī kinožurnāla “Padomju Latvija” 1973.gada Nr.17, kur viens no sižetiem atspoguļo Limbažu 750 gadu jubilejai veltīto rajona Dziesmu un Deju svētku norisi: https://www.redzidzirdilatviju.lv
LNA Valmieras zonālā valsts arhīva krājumā ir dokumentārās liecības arī par citām pilsētas svētku svinībām.
1993.gadā, atzīmējot Limbažu 770 jubileju, tika izstrādāta arī speciāla svētku simbolika. Šajā gadā arī Heraldikas komisija apstiprināja oficiālo Limbažu pilsētas karogu.
1998.gada Limbažu 775 gadu jubilejas pasākumi noritēja no marta līdz oktobrim, jūlija nogalē svinot Vecpilsētas un Lielezera svētkus. Tomēr centrālais šī jubilejas gada notikums saistās ar 16.maiju, kad atklāja pieminekli Baumaņu Kārlim. 1989.gadā aizsākās mūsu himnas autora pieminekļa tapšanas vēsture un tas kļuva par Limbažu Atmodas simbolu.
AVOTS: Latvijas Nacionālais arhīvs
