2020. gada 29. janvārī uz ārkārtas sēdi sanāca Limbažu novada domes deputāti, lai lemtu par tālāko rīcību attiecībā uz Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 28.01.2020. lēmumu uzdot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) izvērtēt Nacionālās apvienības priekšlikumu par jauna Saulkrastu novada izveidošanu. VARAM uzdots tuvāko divu nedēļu laikā, veikt konsultācijas ar pašvaldībām, kuras šis priekšlikums skar. Priekšlikuma būtība ir izveidot Saulkrastu novada pašvaldību, kurā ietvertu pašreizējo Saulkrastu novadu, Sējas novadu, Limbažu novada Skultes pagastu un Vidrižu pagastu, kā arī Krimuldas novada Lēdurgas pagastu.
Šāds komisijas lēmums un NA priekšlikums ir raisījis neizpratni Limbažu novada domes deputātos un daļā novada iedzīvotāju. Reformas galvenais uzstādījums un mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas, taču šis lēmums liecina par pretējo – tiek domāts nevis par vienmērīgu teritorijas attīstību, bet gan politisko interešu īstenošanu un Limbažu novada vājināšanu.
Iedzīvotāju skaita ziņā Skultes un Vidrižu pagasti ir vieni no lielākajiem Limbažu novadā. Uz 2019. gada 1.jūliju, saskaņā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes publicēto informāciju, Vidrižu pagastā bija 1346 iedzīvotāji, bet Skultes pagastā - 2568.
Skultes un Vidrižu pagasti vairāk kā 40 gadus ir saistīti ar Limbažiem. 2009. gadā pagasti pieņēma lēmumu iekļauties Limbažu novadā. Limbažu novads nepārtraukti ir gājis attīstības virzienā, par ko liecina Latvijas novadu teritorijas attīstības līmeņa indeksa kāpums no 63 (2011.gadā) uz 31 (2018.gadā). Limbažu novada pašvaldība ir mērķtiecīgi strādājusi, lai vienmērīgi attīstītu visu novada teritoriju un nodrošinātu pakalpojumu pieejamību. Skultes un Vidrižu pagastu pārvaldes ir daļa no Limbažu novada pašvaldības administrācijas, novadā darbojas vienota bāriņtiesa, būvvalde, pašvaldības policija, sociālais dienests. Novadā īstenoti nozīmīgi projekti teritorijas attīstībai – izbūvējot ražošanas ēkas un radot jaunas darba vietas, izbūvētas ielas, ceļi un apgaismojums, pārbūvēti pašvaldības grants ceļi kā piemērām ceļš Kalnozoli - Ozolaine, atjaunotas koplietošanas meliorācijas sistēmas Skultes un Vidrižu pagastos, renovētas izglītības iestādes u.c. Lai veicinātu uzņēmējdarbību, Limbažu novadā uzņēmējiem un lauksaimniekiem atbalsts tiek sniegts ne tikai sakārtojot novada infrastruktūru, bet arī sniedzot nodokļu atvieglojumus. Limbažu novadā deklarētie zemes īpašnieki, kuru zemei lietošanas mērķis noteikts lauksaimniecība, nodokļu likme par apstrādātu zemi ir 1.25% no zemes vienības kadastrālās vērtības. Atbalsts tiek sniegts arī eksportējošiem uzņēmumiem tirgus pārorientācijas gadījumos – nodokļu atvieglojums 50 % apmērā uz vienu gadu. Atvieglojumi tiek piemēroti arī ražošanas uzņēmumiem par jaunuzceltām ēkām pirmajos trīs gados - 90% atlaide; par atjaunotām ēkām 1.gadā pēc nodošanas ekspluatācijā nodokļa atlaide - 50%, otrajā – 25% apmērā. Savukārt uzņēmumiem, kuru īpašumā ir ražošanas ēkas, kas tiek izmantotas rūpnieciskai ražošanai, atlaide ir 25% apmērā ar noteikumu – ir jābūt investīcijām ražošanā, saglabātām darbavietām (virs 80% attiecībā pret vidējo darbavietu skaitu iepriekšējā taksācijas periodā). Bet uzņēmumu un privātpersonu nekustamajam īpašumam, tai skaitā zemei, uz kuras ir ēkas, un kuru lietošanas veids ir viesnīcas – tiek piemērota 25% atlaide, ja tiek saglabātas darbavietas, sniegti viesnīcas un ēdināšanas pakalpojumi.
Š.g. 29. janvārī, sanākot uz ārkārtas sēdi Limbažu novada domes deputāti, pieņēma lēmumu neatbalstīt likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums “(Nr. 462/Lp13) pielikuma “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības - novada pilsētas un novada pagasti” otrajam lasījumam izvirzīto priekšlikumu par Saulkrastu novada izveidi, kurā plānots iekļaut Limbažu novada Skultes pagastu, Limbažu novada Vidrižu pagastu, grozot pašreizējās Limbažu novada teritorijas robežas. Kā arī atkārtoti pauda viedokli, ka administratīvi teritoriālās reformas procesā jāsaglabā nedalīta, vienota Limbažu novada esošā teritorija, ar visiem tās pagastiem.
Tāpat arī sēdē deputāti nolēma, ka Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputāti un priekšlikuma iesniedzēji jāaicina uz tikšanos ar Limbažu novada domes deputātiem.
Pašvaldības tiesību aizskāruma gadījumā Limbažu novada dome ir gatava vērsties Satversmes tiesā, jo saskaņā ar demokrātiskas valsts principu un pašvaldības principu valsts institūciju pienākums ir, izstrādājot administratīvi teritoriālo reformu, ievērot normatīvajos aktos un Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos noteikto kārtību.
Par šo Limbažu novada domes lēmumu tiks informēta Latvijas Republikas Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija, Latvijas Valsts prezidents, Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Eiropas Savienības atbildīgās institūcijas un Latvijas Pašvaldību Savienība.
Atgādinām, ka Limbažu novada dome bija viena no tām pašvaldībām, kas atbalstīja administratīvi teritoriālo reformu. 2019. gada 25. aprīlī tika pieņemts lēmums par Limbažu novada pašvaldības dalību administratīvi teritoriālās reformas turpināšanā, paužot nostāju, ka pašvaldība tajā piedalās, ja, veidojot jaunu administratīvo teritoriju – apvienojot Limbažu, Alojas un Salacgrīvas novadus, Limbažu novads tajā iekļaujas saglabājot nedalītu, vienotu novada esošo teritoriju. Limbažu novada pašvaldība vairākkārt ir vērsusies gan VARAM, gan Saeimā ar aicinājumu nedalīt Limbažu novadu, papildus tam Saeimai iesniedzot arī nedēļas laikā savāktos 1717 iedzīvotāju parakstus.
Pēc šī gada 28.janvāra Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdes Limbažu novada pašvaldībā vērsās iedzīvotāji, norādot, ka ir gatavi organizēt piketus un ar lauksaimniecības tehniku doties uz Rīgu, aizstāvot novada iedzīvotāju intereses.
Aija Kamala
Limbažu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Publicēts: 30.01.2020.
