Limbažu novada domes deputāti 22. oktobra sēdē pieņēma lēmumu vērsties Latvijas Republikas Saeimā ar lūgumu izdarīt grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikumā «Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības – novada pilsētas un novada pagasti», kura šī brīža redakcija paredz Skultes pagasta atdalīšanu no pašreizējās Limbažu novada teritorijas.
Iepriekš jau informējām, ka Limbažu novada dome likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” sagatavošanas un izskatīšanas laikā vairakkārt vērsās gan pie Administratīvi teritoriālās reformas komisijas, gan Saeimas deputātiem un Valsts prezidenta norādot, ka tā sagatavošana notikusi pretrunā ar demokrātiskas valsts pamatprincipiem, tomēr ne Limbažu novada domes, ne iedzīvotāju viedoklis netika uzklausīts.
Limbažu novada dome savā vēstulē norāda, ka, lai gan Limbažu novada pašvaldība ir iesniegusi Satversmes tiesā pieteikumu un apstrīdējusi attiecīgas prettiesiskās Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma normas, kas attiecas uz Limbažu novada teritorijas sadalīšanu, jārēķinās ar to, ka Satversmes tiesas likumā noteiktās tiesas spriešanas procedūras var ievilkties pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām, kad de facto un de jure darbu jau būs uzsākušas jaunievēlētās pašvaldību domes, sarežģījot šajās lietās patiesi taisnīgu lēmumu pieņemšanu. Situāciju varētu atrisināt ātrāk un bez Satversmes tiesas sprieduma, ja ievērojot labas likumdošanas principa prasību, Saeima izmantotu tiesības labot savas pieļautās kļūdas un veiktu grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, lai novērstu administratīvi teritoriālās reformas laikā pieļauto netaisnību, nepamatoti un prettiesiski reformējot Limbažu novada pašvaldību.
Saeimas lēmums nodalīt Limbažu novada administratīvajai teritorijai Skultes pagastu nav pamatots ar nekādu Satversmes tiesas pieminēto tiesībpolitisko principu izvērtējumu. Tāpat nav vērtēta subsidiaritātes principa prasību ievērošana, jo netiek analizētas nedz Limbažu novada pašvaldības iedzīvotāju pakalpojumu pieejamības tradīcijas, nedz tās sagaidāmās izmaiņas, ko radīs Limbažu novada administratīvās teritorijas sadalīšana. Vienlaikus ar šādu rīcību tiek pārkāpts sociāli atbildīgas valsts princips, jo ziņojumos netiek vērtēts Limbažu novada pašvaldības iedzīvotāju dzīves līmeņa samazinājums, ko izraisīs pakalpojumu sadārdzinājums, kā arī izpaliek jebkāds Limbažu novada pašvaldības iedzīvotāju sabiedriskā labuma apsvērumu izvērtējums.
Limbažu novada sadalīšana notika pretrunā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, ignorējot Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantu, Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 7.panta pirmo daļu un 8.1 pantu, likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 4.punktu.
Neskatoties uz norādītajām nepilnībā, Saeima pieņēma likumu virzītajā redakcijā un 2020. gada 23 . jūnijā spēkā stājās jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija. Šā likuma pielikuma «Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības – novada pilsētas un novada pagasti» 23. punktā nebija iekļauts Skultes pagasts, savukārt šā likuma pielikuma 35. punktā ir tika noteikts jauns Saulkrastu novada pašvaldības administratīvās teritorijas, tās administratīvā centra un teritoriālā iedalījuma vienību iedalījums, iekļaujot Skultes pagastu.
Arī Valsts prezidents, izsludinot jauno Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, savā 2020. gada 19. jūnija paziņojumā Nr. 12 «Par administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu» norādīja, ka «katrai vietējai kopienai ir jāsaglabā sava identitāte un sava vienreizība, un tas ir būtiski kā no visas valsts kopējām ilgtermiņa interesēm, tā no latviešu nācijas un mūsu nacionālās identitātes perspektīvas». Tāpat viņš secināja, ka «diemžēl administratīvi teritoriālās reformas sagatavošanas posms ir bijis nepietiekoši pārdomāts, par labu iespējami ātrai likumprojekta virzībai upurējot rūpīgu analīzi, pienācīgu koncepcijas izstrādi un līdzvērtīgu dialogu ar sabiedrību, argumentējot un pārliecinot par reformas nepieciešamību. Likumprojekta izstrādātāju tikai formālais respekts pret mūsu demokrātiskajā valsts iekārtā ietvertajiem dialoga principiem starp vietējām kopienām, pašvaldībām un valsti, kā arī izsvērtu argumentu un pamatojuma aizstāšana ar labākas nākotnes solījumiem ir devusi pamatu neizpratnei un aizvainotībai daudzās vietējās kopienās un mūsu valsts iedzīvotājos [..] diskusijās no visām iesaistītajām pusēm ir pietrūcis labas ticības, savstarpējās cieņas un patiesa respekta pret mūsu demokrātiskās valsts iekārtas principiem [..]». Vienlaikus viņš arī aicināja «ja kāda pašvaldība vai vietējā kopiena uzskata, ka tās argumenti politiski nav pienācīgi saklausīti un ņemti vērā, tām ir iespēja vērsties Satversmes tiesā un tiesiskā ceļā panākt to vērtējumu». Tādējādi Valsts prezidents akcentēja šā likuma prettiesisko un netaisnīgo būtību, kā arī daudzās kļūdas.
Limbažu novada dome aicina Latvijas Republikas Saeimu, sekmējot labu likumdošanas procesu, ievērojot Latvijas, kā tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatprincipus, labot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā pieļautās kļūdas.
Ņemot to vērā, Limbažu novada dome lūdz veikt grozījumus Administratīvi teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, tā pielikumā «Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības – novada pilsētas un novada pagasti» 23.punktu papildinot ar jaunu apakšpunktu, kurā iekļauts Skultes pagasts un izslēdzot 35.4. apakšpunktu, lai novērstu administratīvi teritoriālās reformas laikā pieļauto netaisnību, nepamatoti un prettiesiski reformējot Limbažu novada pašvaldību.
Ar pilnu vēstules tekstu var iepazīties ŠEIT
Limbažu novada domes sēdes lēmums
-