Sākot ar 2018./2019. mācību gadu skolās un pirmsskolās (no 1,5 līdz 18 gadiem) Latvijā tiks sākta pakāpeniska pāreja uz pilnveidotu mācību saturu un tam atbilstošu mainītu mācīšanas pieeju, lai rezultātā skolēni attīstītu dzīvei 21. gadsimtā svarīgas zināšanas, prasmes un attieksmes. Valsts izglītības satura centra (VISC) projekts “Kompetenču pieeja mācību saturā” paredz piecos gados izveidot atbalsta mehānismus skolām un skolotājiem, pašvaldībām un vecākiem sekmīgai mācīšanas pieejas maiņai.
Mūsdienu pasauli raksturo globalizācija, strauja informācijas tehnoloģiju attīstība un vērtību daudzveidība. Aizvien neparedzamāka kļūst cilvēku darbība dažādās jomās. Mēs nezinām, kādā ekonomiskajā, politiskajā, sociālajā vai kultūras situācijā dzīvos šodienas bērni, kad kļūs par pieaugušajiem. Mūsu bērniem nākotnē pašiem būs jārada līdz šim nepieredzēta un mums nezināma ekonomiskā, politiskā, sociālā un kultūras vide. Pasaules ekonomikas forums paredz - 65% no jaunajiem cilvēkiem, kuri patlaban sāk skolu, strādās profesijā, kāda šodien neeksistē.
Izglītības loma šādos apstākļos mainās.
Zināšanām joprojām ir būtiska nozīme. Taču līdztekus pamatprasmēm nozīmīgās cilvēka darbības jomās (kā valodas, sociālā un pilsoniskā, kultūras izpratnes un mākslas, matemātikas un datorzinātnes, dabaszinātņu un inženierzinātņu, veselības un fiziskās aktivitātes), lai spētu orientēties jaunajos apstākļos, svarīgas kļūst starpdisciplinārās prasmes, dažādas personības īpašības, attieksme un noteiktu vērtību sistēma.
Latvijas skolēnu rezultāti starptautiskos pētījumos atbilst OECD valstu vidējam līmenim. Tomēr uzmanības vērti ir divi tālākas analīzes fakti - Latvijas skolēnu procents ar augstu kompetenci (5. un 6. līmeni no sešiem līmeņiem kopā) ir uz pusi mazāks nekā Eiropā vidēji, turklāt, salīdzinoši nozīmīgs – katrs piektais piecpadsmitgadnieks Latvijā – ir ar zemu kompetenci. Šo skolēnu tālākās akadēmiskās un profesionālās iespējas ir būtiski ierobežotas.
Lai to mainītu, jāmainās mācīšanas pieejai skolās un pirmsskolās Latvijā.
Kādi ir nozīmīgākie sasniedzamie rezultāti skolēnam, beidzot pamatizglītības un vidējās izglītības posmu STEM (Science Technology Engineering Mathematics) jeb dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomā? Kādā veidā mijiedarboties STEM jomām, lai tās viena otru efektīvi papildinātu dziļākai skolēna izpratnei? Kā īstenot STEM, lai skolēns gūtu pieredzi (gan domāšanas, gan praktiskās darbības ziņā) produkta tapšanā un tehnoloģiju attīstībā? Par šiem trīs centrālajiem jautājumiem 31. janvārī, septītajā Skola2030 forumā, diskutēja viedokļu līderi un nozaru speciālisti.
Pāvels Pestovs, Skola 2030 vecākais eksperts/ dabaszinātnes, diagnostika: Šodien kopā ar jums mēs gribētu vēl tālāk spert nākamo soli, domājot par to, ka īstenībā šis ir viens virziens, STEM virziens, kādā veidā katrā no šīm jomām mēs varētu viens otru atbalstīt. Latvijā mēs ļoti precīzi skatījāmies uz diviem virzieniem – dabaszinātne un matemātika. Un šis ir tas brīdis, kad šīs mācību jomas varētu palīdzēt viena otrai. Tātad, no vienas puses, dabaszinības varētu atbalstīt dziļāku izpratni par matemātiku, un otrādi. Tās likumsakarības, kuras skolēns apgūst dabazinātnēs, viņš ir spējīgs tālāk arī izmantot konkrētās problēmas risināšanā. Un nākamais solis ir tehnoloģiju joma. Tā mums ir visjaunākā joma. Nozīmīgi, kādā veidā skolā skolēns dabū šo praktisko pieredzi par to, ko nozīmē tehnoloģiju attīstība, ko nozīmē tehnoloģiskais progress.
Andris Jenerts, Siguldas vidusskolas skolēns: Patiesībā skolā šobrīd ir grūti iegūt prasmes, kas noder tev reālajā dzīvē. Es varētu izrisināt fizikas uzdevumus, lietojot Excel, un es to varētu izdarīt visiem klases biedriem vienlaicīgi, ja, piemērām, katram ir savi ievades dati. Bet nez kāpēc, lielākajā daļā to neļauj darīt. Un jautājums ir, kāpēc mums to neļauj darīt, ja mēs paralēli informātikā mācāmies Excel, Word ar ko es varētu to izdarīt daudz vienkāršāk. Bet tāpat, man ir jārēķina uz papīra, fizikas pierakstā, nedod Dievs, vēl nepareizi uzrakstīts. Kvadrātvienādojuma risināšana nebeidzas tajā brīdī, kad es izeju no matemātikas kabineta. Ja es atnāku uz fiziku, vai es aizeju uz informātiku, man tāpat jāmāk to risināt. Bez nez kāpēc 70 procentiem no klasesbiedriem tas ir tāds – viss, kas tas ir, es pirmo reizi to redzu. Esmu izgājis ārā no klases, man ir grūti to pielietot. Tāpēc, ka matemātikā tas ir iedots vienā formātā, bet, ja es to pieņemsim, informātikā to redzu kā vienu uzdevumu, es fizikā redzu to kā citu uzdevumu, man ir grūti to saprast. Manuprāt, ir svarīgi nojaust šo saikni, šo robežu, kas patiesībā ir, un uztaisīt saikni, kas saista šīs lietas kopā, un tajā brīdī, kad tu pārej no viena priekšmeta uz otru, uz trešo, uz ceturto un izej ārpus skolas, tu spēj to pielietot.
Emīls Sjundjukovs, IT izglītības fonda Start (IT) vadītājs: Tas, ko mēs esam sapratuši arī šajā diskusijā, manuprāt, mums ir jāmācās STEM specialitātes un STEM priekšmetus kopīgi. Tas ir mehānisks, kam jāstrādā apvienoti. Ja mēs runājam, piemērām, par matemātikas priekšmetu, par tām fundamentālajām lietām, ko dod matemātikas priekšmetā vai fizikas priekšmetā, mums tās zināšanās ir jāpārved uz tehnoloģijām, kā mēs spējam tās pamatlietas pielietot citās, piemērām, ar datoru strādājot, un tad mēs ejam tālāk uz to pašu bioloģiju vai ģeogrāfiju.
Didzis Dejus, SIA Baltic 3D.eu līdzīpašnieks: Tie priekšmeti jāpadara dzīvāki, praktiskāki, lai mēs nevis tādā laboratorijā vai siltumnīcā iegūstam tās zināšanas, bet viņām ir ļoti praktiska saskare ar ikdienu. Visur apkārt ir fizika, ķīmija, dabaszinātnes, angļu valoda. Tikai tam ir jābūt daudz praktiskākam.
Gunta Lāce, Limbažu novada ģimnāzijas direktore: Manuprāt, mājsaimnieces ikdienai pietiek ar trešās klases matemātiku. Limbažu novada ģimnāzijas direktores ikdienai pietiek ar labi izprastu sestās klases līmeņa matemātiku. Ja es kādam savam skolēnam stāstu, ka viņa ikdienā sinuss būs ārkārtīgi būtiska lieta, vairumā gadījumu es viņam meloju. Jo ikdienā, dzīvojot šobrīd, vairumam no mums, ja mēs domājam par matemātikas jēdzieniem, tas, ko mēs izmantojam no matemātikas viedokļa, ir ļoti, ļoti it kā vienkāršas lietas. Un tajā pašā laikā es esmu absolūta matemātikas fane. Tas, ko man matemātika ir devusi un ko man matemātika kā domāšanas veids palīdz, ir kaut kas daudz vairāk par šo trešās vai sestās klases līmeņa matemātikas jēdzieniem. Un tas, kas man šķiet ir ļoti simpātiski jaunajā mācību saturā, ka mēs pārceļam akcentus no tā, lai būtu daudz visa kā, uz to, lai mēs par tām lietām, kas ir patiesi būtiskas, domātu vairāk, domātu dziļāk, lai mēs tiešām saprastu, ko tas nozīmē, kaut vai elementāri veikt darbības ar skaitļiem. Par tehnoloģijām. Es esmu četru bērnu māte, un mans ceturtais bērns tāpat kā visi iepriekšējie saka: “Mammu, lūdzu paspēlēsim rēķinājumos!” Un tas nozīmē vienkārši, mašīnā braucot, parēķināt. Un, cik es esmu redzējusi bērnus sev apkārt, un man nav pamata domāt, ka viņi atšķiras no citiem bērniem kaut kā ļoti īpaši, viņi grib spēlēt rēķinājumos, kad viņi ir sešgadīgi, septiņgadīgi. Un, manuprāt, satura apraksts, tāds, kāds viņš izskatās šobrīd, viņš dod cerību, ka šie bērni arī divpadsmitajā klasē varētu gribēt paspēlēt rēķinājumos, tikai citā līmenī. Un tas ir tas, par ko es ļoti, ļoti ceru, ka mums izdosies saglabāt dzirksti, jo dzirksts bērnos ir. Viņiem domāt patīk!
Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore: Ir jautājums par to, vai jaunais saturs būs tas, kas mūsdienu jaunieti var aizraut. Un bez aizraušanās, zinātkāres noturēšanas arī ne fiziku, ne ķīmiju, ne matemātiku nevar iemācīties. Mēs no darba devēju puses redzam to kā tādu obligāto minimumu, kuru mēs iedodam kā instrumentu kasti katram jaunietim, katram bērnam, lai viņš būtu spējīgs pieņemt informētu un apzinātu izvēli.
Edgars Bajaruns, Skola 2030 tehnoloģiju mācību jomas satura izstrādes vadītājs: Mani uzrunāja visvairāk tas, ka ir jādod skolēniem iespēja mēģināt. Turklāt ir jāatvēl laiks iespējai kļūdīties, uzlabot un pilnveidot procesu. Tas nozīmē, ka ir, no vienas ir jādomā, kā mēs mainām līdzšinējo pieredzi, kurā skolēni kaut ko izdara, un mēs ejam tālāk. Līdz ar to ir jāatvēl laiks skolēniem domāt par to, ko viņi ir darījuši, analizēt, uzlabot, pilnveidot un tikai tad iet tālāk. Līdz ar to ir jādod vieta skolēniem iet dziļumā.
Par projektu SKOLA2030:
Projekta īstenošanas ilgums: 2016. gada 17. oktobris – 2021. gada 16. oktobris.
Valsts izglītības satura centrs projekta ietvaros 2017. gada 10. janvārī atlasīja 100 pirmsskolas un skolas no kopumā 235, ko pašvaldības no visas Latvijas nominēja dalībai mācību satura aprobācijai. Šīs skolas un pirmsskolas (turpmāk projektā – pilotskolas) būs pirmās, kurās divu gadu laikā, ar projekta atbalstu, tiks aprobēts gan jaunveidojamais mācību saturs, gan mācīšanas pieeja. No Limbažu novada skolām, projektā iesaistījušās Limbažu novada ģimnāzija un Limbažu sākumskola.
Piecu gadu laikā projekta ietvaros paredzēta šobrīd spēkā esošo mācību satura dokumentu pārskatīšana un pilnveide, atjaunotā mācību satura izstrāde un aprobācija, mācību programmu un mācību materiālu izstrāde, t.sk. bērniem ar speciālām vajadzībām vai veselības traucējumiem. Projekta ietvaros notiks mācības 6000 pedagogiem, tostarp 100 pirmsskolu un vispārējās izglītības iestāžu (pilotskolu) pedagogiem un visu Latvijas pirmsskolu un skolu vadības komandām, tiks izveidota mācību līdzekļu vietne, nodrošinot ērtu pieeju satura dokumentiem un digitālajiem mācību materiāliem ikvienā skolā.
Apkopojot pilnveidotā mācību satura un mācīšanas pieejas ieviešanas rezultātus 100 pilotskolās divu gadu laikā, tiks rosinātas nepieciešamās regulējuma izmaiņas, lai atvieglotu jaunās pieejas īstenošanu skolās. Būtiska projekta daļa ir mācīšanas pieejas skaidrošana pedagogiem, sabiedrībai, vecākiem.
Tādējādi projekta piecos gados tiktu izveidots atbalsta mehānisms skolu vadītājiem, pedagogiem, arī pašvaldībām un vecākiem sekmīgai mācīšanas pieejas maiņai visās Latvijas pirmsskolās un skolās, lai līdz 2021. gadam katram bērnam un jaunietim Latvijā tiktu nodrošinātas mūsdienīgas izglītības iespējas.
Projektu VISC īsteno sadarbībā ar Daugavpils Universitāti, Latvijas Universitāti, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, Liepājas Universitāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, Latviešu valodas aģentūru, Strazdumuižas internātvidusskolu - attīstības centru vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem, kā arī ar pašvaldībām, kuru izglītības iestādes piedalās mācību satura aprobācijā.
Informācijas avots: www.skola2030.lv
Publicēts: 05.02.2018.
