Reti, kurš limbažnieks nebūs pamanījis, ka pašā pilsētas sirdī, darbojas dienas aprūpes centrs pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem un izveidoti un piepildīti grupu dzīvokļi. Var teikt, ka pašā Limbažu centrā ir sociālais kvartāls, jo vienuviet atrodams arī Sociālais dienests un arī paši limbažnieki kļuvusi atvērtāki un pieņemošāki, dzīvojot vienā kopienā ar mazāk aizsargātākiem sabiedrības locekļiem.
Tādu sociālo politiku un praksi, kas vērsta uz cilvēku ar garīga rakstura vai funkcionāliem traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā, lai mazinātu viņu uzturēšanos speciālajās institūcijās, sauc par deinstitucionalizāciju (DI). DI nolūks ir veicināt cilvēku pašnoteikšanos, personisku attīstību, sociālo integrāciju un dzīvi, kas cieši saistīta ar sabiedrību. DI tiecas mainīt modeli, kurā cilvēki ar īpašām vajadzībām vai citām sociālām problēmām tiek izolēti no sabiedrības un uzturēti institucionālā vidē, un piedāvāt alternatīvas, kas ļauj cilvēkiem dzīvot savās kopienās ar atbalstu un resursiem.
Ja pasaulē par deinstitucionalizāciju (DI) sāka runāt pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās, kad cilvēktiesību aktīvisti arvien vairāk norādīja uz personu ar garīga rakstura traucējumiem un psihiskām saslimšanām tiesībām dzīvot sabiedrībā, ģimeniskā vidē, nevis būt izolētās slēgtās institūcijās, Latvijā DI vēsture aizsākās pēc neatkarības atgūšanas 90to gadu beigās, un tas bija saistīts ar vēlmi pārveidot sociālo aprūpi un iestāžu sistēmu, kas bija izveidojusies padomju laikā. Sākotnēji fokuss bija vairāk uz bērnu aizsardzības sistēmas reformu, lai samazinātu to speciālajās institūcijās un veicinātu iespējas dzīvot ģimeniskā vai ģimenei pietuvinātā vidē. Tālākais DI attīstības virziens bija vērsts uz citām iedzīvotāju grupām, piemēram, cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem vai invaliditāti. Latvijā DI tiek īstenota caur sociālās politikas veidošanu, likumdošanas izmaiņām, resursu piešķiršanu pakalpojumiem, infrastruktūrai un sadarbību starp valsts iestādēm, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.
No 2016. gada Rīgas Plānošanās reģionā (RPR) tiek īstenots un 2023. gada rudenī noslēgsies Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēts projekts (ESF) (Nr. Nr.9.2.2.1./15/I/002) “Deinstitucionalizācija un sociālie pakalpojumi personām ar invaliditāti un bērniem” (DI projekts), kura mērķis ir palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību tuvāk dzīvesvietai personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. DI procesā ir trīs galvenie elementi: jaunu klientu neuzņemšana institūcijās, iemītnieku sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā un atgriešana tajā; sabiedrībā balstītu pakalpojumu izveide, lai nodrošinātu klientu tiesību aizsardzību un atbalstu ikdienā. DI projektā RPR pašvaldības veica cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem individuālo vajadzību izvērtēšanu, atbalsta plānu izstrādi un tālāk secīgi sabiedrībā balstītu pakalpojumu īstenošanu. Izstrādāts RPR DI plāns. Tāpat notikusi valsts sociālās aprūpes centru personu ar garīga rakstura traucējumiem sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā Rīgas reģionā. Līdztekus tam notikusi Rīgas reģiona speciālistu apmācības, informatīvi, izglītojoši pasākumi u.c. aktivitātes. Viena no pašvaldībām, kur ieviests DI projekts, ir Limbažu novads.
Stāsta Limbažu novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītājas vietniece un DI projekta vadītāja Jana Beķere:
“Personīgi es par DI uzzināju caur Čehijas pieredzi, kas sākotnēji tika Latvijai izklāstīta kā labākā un no kā mācījās visi tie pašvaldību speciālisti, kas šajā procesā redzēja iespēju uzlabot sociālo darbu un pakalpojumu klāstu un, pats galvenais, atbalstīt un sniegt palīdzīgu roku mazāk aizsargātām sabiedrības grupām. Attīstīt vai neattīstīt DI Limbažu pusē – savulaik tādu diskusiju nav bijis. Toreizējā pilsētas teritorijā, vēlāk – Limbažu novadā DI tika pievērsta pienācīga uzmanība jau pirmajos gados, kopš parādījās sākotnējās iespējas piesaistīt finansējumu gan pakalpojumu pilnveidošanai un uzlabošanai, gan infrastruktūrai. Turklāt jau pastāvēja dienas aprūpes centrs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, līdz ar to iekļaujošas sabiedrības veidošana bija dienaskārtībā teju ik uz soļa.”
DI projektā Limbažu novadā izvērtēti un attiecīgi DI pakalpojumus saņem gan pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Ieceres apkārtējos pagastos attīstīt DI pakalpojumus un sakārtot infrastruktūru koriģējusi administratīvi teritoriālā reforma. Tāpēc pārmaiņu procesā par centrālo pakalpojumu sniegšanas vieta ir Limbaži. Taču drīzumā durvis vērst fizioterapijas kabinets arī Alojā, skolas telpās, tādējādi dodot iespēju dzīvesvietai pietuvināti saņemt šos pakalpojumus arī novada šajā daļā.
“Ģimenes ar bērniem visvairāk izmantojušas fizioterapijas pakalpojumus, tad psihologa, ABA terapijas pakalpojumus. Šī projekta viens no ieguvumiem bija tas, ka Latvijā kopumā attīstījās un kļuva pieejamāki dažādi pakalpojumi un terapijas. Piemēram, pieminētā ABA terapija. DI projekts rosināja vairāk apgūt un specializēties un piedāvāt šo un vēl citus pakalpojumus un metodes. DI projekts bija katalizators nevis tikai Sociālajiem dienestiem un pašvaldībām, bet sabiedrībai kopumā, apzinoties, kādi pakalpojumi nepieciešami dažādām mērķagrupām, lai sniegtu atbalstu un arī rodot iespējas tos nodrošināt, pauž J. Beķere.
“Vēl pozitīvi, ka DI pakalpojumus varēja izmantot visā Latvijas teritorijā. Piemēram, bērni, kuri mācās speciālajās izglītības iestādēs, varēja saņemt nepieciešamos DI pakalpojumus sev ērtākā un pieejamākā vietā – tuvāk izglītības iestādei.”
Savukārt pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem visvairāk saņēmuši atbalsta grupu pakalpojumu, grupu dzīvokļu pakalpojumu u.c.
Sandra Našeniece, grupu dzīvokļu vadītāja un sociālā darbiniece stāsta:
“Grupu dzīvokļu māja ir pilna, tajā uz dzīvi pārcēlusies 12 iemītnieki, un visas istabiņas ir aizņemtas. Divas istabas iekārtotas atelpas brīža pakalpojumam, kas vēl gaida savus klientus. Grupu dzīvokļa iemītnieki ir aktīvi vietējās kopienas dalībnieki vai vismaz cenšas par tādiem būt, iesaistoties un piedaloties kultūras un sociālajā dzīvē, arī sporta aktivitātēs. Es ik dienu redzu, cik mūsu iemītnieki ir laimīgi.”
DI projektā izveidots atelpas brīža pakalpojums pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem.
“Diemžēl tuviniekiem vēl ir bažas un nedrošība izmantot šo pakalpojumu, un šāda situācija vērojama visā Latvijā. Taču lēnām caur pieredzi, kas tiek nodota no mutes mutē, šī pakalpojuma izmantošana pieaug, un arī mēs gaidīsim un ar vismaigākajām rūpēm un augstāko atbildību parūpēsimies par tuvinieku, lai sniegtu ģimenes locekļiem vai aprūpētājiem brīvu laiku savai atpūtai un spēku atjaunošanai. Mums šim ir ļoti piemērota infrastruktūra – atrodamies centrā, netālu no Rīgas un citām lielākajām pilsētām, mums ir droša vide, pastaigu, apskates objekti,” apņēmības pilna saka S. Našeniece.
27. maijā grupu dzīvokļu mājas iemītnieki atzīmēja savas pirmās kāzas. Pāris, kuri bija pazīstami pirms patstāvīgas dzīves uzsākšanas grupu dzīvoklī, savu ģimenes dzīvi varēja uzsākt tieši, pateicoties šāda pakalpojuma un infrastruktūras pieejamībai.
“Cilvēcīga dzīve katram! Arī šie jaunieši ir pelnījuši atrast mīlestību, būt attiecībās, būt par atbalstu viens otram,” saka Jana Beķere.
Tomēr, lai cik pieņemoša ir vietējo kopiena un kādas iespējas nesniegtu DI projekts un citi projekti, diemžēl sarežģītāk grupu dzīvokļu iemītniekiem ir atrast darbu. Arī viesojoties grupu dzīvokļos nevar nepamanīt, cik saliedēti ir tur dzīvojošie un katrs atradis gan savu aizraušanos, piemēram, pulksteņu meistarošanu vai kino. Taču daļa no viņiem arī atzīst – gribētu darīt kādu darbiņu.
“Dzīvošana grupu dzīvokļos dod iespēju ātrāk pamanīt un novērtēt katra klienta veselību, uzvedību, emocijas un ātrāk reaģēt, koriģēt – īpaši atbalsta grupās, ko organizējām. Tāpat caur kopīgo pieredzi un piedzīvoto varam palīdzēt iekļauties šīm personām sabiedrībā, piemēram, ejot uz kultūras pasākumu, izrunājam, kādas situācijas var gadīties, kā rīkosimies, kā jutīsimies. Mēs redzam, kā pozitīvi progresē savās sociālajās prasmēs mūsu klienti, un priecājamies ikvienā sasniegumā kopā ar šiem cilvēkiem,” stāsta J.Beķere.
Līdzīgi kā citviet, arī Limbažu novada pašvaldībā bažas ir par periodu, ka noslēgsies DI projekts un pieejamais finansējums. Tomēr vienlaikus J. Beķere un S. Našeniece atzīst, ka Limbažu novada pašvaldības vadība ir atbalstoša DI turpināšanai un pilnveidošanai. Iespējams, pakalpojumu klāsts nebūs tik plašs, kā tas bija ar ESF atbalstu, tomēr pašvaldība turpinās uzturēt un pilnveidot gan dienas aprūpes centru, gan grupu dzīvokļus, fizioterapijas kabinetu u.c. pakalpojumus.