Augsti godātais Valsts prezidenta kungs!
Jau vairākus mēnešus visas pasaules uzmanības centrā ir ārkārtējā situācija, kas saistīta ar Covid-19, bet tajā pašā laikā to pašu pasaules problēmu ēnā visai klusi turpinās Latvijai svarīgu, bet šobrīd ne pavisam ne līdz galam izsvērtu nākotnes jautājumu virzība. Tāds ir Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumprojekta izskatīšanas process. Ievērojot valstī ieviestās ārkārtas situācijas noteiktos ierobežojumus, tautas demokrātisko tiesību realizācijas iespējas, kā arī sagaidāmās likumdošanas tiesību izmaiņas 81. panta kārtībā, šo atklātās vēstules formātu saskatu kā vienu no retajām iespējām paust savu attieksmi pret šī likuma tapšanas procesu un aicinu Jūs un visu sabiedrību pievērst īpašu uzmanību ATR jautājumu virzībai Saeimā.
Pēdējo mēnešu laikā, vēl pirms ārkārtas stāvokļa ieviešanas valstī, TV atspoguļotajos sižetos bija vērojama izteikta vairāku valdošās koalīcijas deputātu, īpaši ATR komisijas vadītāja T. Pleša, NA vadītāja R. Dzintara, deputātu J. Dombravas, D. Pavļuta, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra J. Pūces visai negatīvā un nievājošā attieksme pret ATR komisijas ideju “plosīto” novadu protesta akcijām. Pētot šo diskriminējošo un augstprātīgo izpausmju cēloņus, saskatāmas diezgan zīmīgas tendences. Ja iepriekšējos Saeimas sasaukumos valdošās koalīcijas partijas parasti centās sev piesaistīt pašvaldību atbalstu, piešķirot sev lojālajām vietvarām finansiālus labumus un priekšrocības, tad šobrīd esošās koalīcijas taktika ir mainījusies. Patlaban tiek mēģināts ārpus koalīcijas partijām esošās pašvaldības pakļaut vai nospiest “uz ceļiem” no spēka pozīcijām, šobrīd – ar ATR palīdzību.
Plosīti tiek tie novadi, kuru domēs nav vispār vai ir maz pārstāvēti valdošās koalīcijas partiju spēki. Katrs interesents Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā un attiecīgo novadu mājaslapās var pārliecināties, ka praktiski visos šajos novados domju vadība vai deputātu dominējošais vairākums pārstāv LZS, ZZS, LRA, RA, VP, “Saskaņu” vai kādu citu lokālo partiju vai vēlētāju apvienību. Tas liek domāt, ka šobrīd tiek piekopta valdošās koalīcijas apzināta politika, lai koalīcija piespiestu pašvaldības pāriet to interešu pusē vai lai vismaz būtiski mazinātu to ietekmi reģionos un Latvijā kopumā. Diemžēl to veicina arī partiju finansēšanas kārtība.
Apvienojot vienā novadā vairākus šobrīd nepakļāvīgus novadus, reformas virzītājiem ir liela iespēja iegūt samērā nesaliedētu jaunizveidotā novada sastāvu un izvairīties no nepieciešamības nopietni rēķināties ar visu patlaban esošo novadu viedokli nākotnē. Sliktākajā gadījumā šo vairāku apvienojamo novadu vietā tiks iegūts tikai viens dumpīgais un nepaklausīgais. Bez īpašas auklēšanās tiek darīts viss, lai šobrīd neitrālos, neaizsargātos vai dumpīgos novadus, kam nav spēcīgas politiskās aizmugures, pievienotu koalīcijai lojālajiem novadiem. Mākslīgi notiek virzība uz vairāku lielo pilsētu apvienošanu ar blakus novadiem, arī tādējādi samazinot dumpīgo un nevēlamo spēku pārstāvošo novadu skaitu un to ietekmi Latvijā. Procesa gaitā pēc vajadzības tiek piemeklēta arī piemērotāka pilsētu un novadu klasifikācija. Savukārt Daugavpili un Rēzekni paredz atstāt bez blakus novadu pievienošanas, lai nepieļautu riskus, pēc R. Dzintara teiktā, par ģeopolitiskām interesēm un “Saskaņas” ietekmi. CVK mājaslapā redzams, ka Rēzeknes novadā atšķirībā no Rēzeknes pilsētas ir pietiekami liela koalīcijas partiju ietekme un “Vienotību” pārstāvošs domes priekšsēdētājs, kamdēļ, visticamāk, novads šajā reformā netiek skarts. Turklāt visas šīs darbības tiek lieliski paslēptas aiz gludām vispārīgām frāzēm par “valsts interesēm”, “nelietīgām un savtīgām opozīcijas aktivitātēm un šantāžu”, pret to, “lai ZZS noturētu savu ietekmi”, pret “novadu vadītāju un deputātu vēlmi saglabāt savus krēslus” utt., to visu pretnostatot reformas mērķim un tādēļ veicamajiem pasākumiem. Protams, nevar izslēgt, ka tā dažviet arī ir. Bet Saeimas deputātiem vajadzētu atcerēties Satversmi:
5. Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem.
102. Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.
89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.
91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
18. (....) Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu:
"Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus."
Tas nozīmē, ka visi simts tautas izvēlētie priekšstāvji ir atbildīgi un tiesīgi pārstāvēt, aizsargāt un respektēt Latvijas tautas intereses bez jebkādas diskriminācijas, kā arī ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
Kā gan lai paši iedzīvotāji aizstāv savas Satversmē nostiprinātās tiesības, kas tiek pārkāptas, bet tajā pašā laikā netiek ievēroti pašu reformas izstrādātāju noteiktie reformas principi un tiek ignorēti komisijas pieprasītie pašvaldību lēmumi un iedzīvotāju aptauju rezultāti? Kā rīkoties, ja viņi dzīvo novados, kuru priekšgalā nav šībrīža koalīcijā esošo partiju vai apvienību pārstāvji, un tamdēļ faktiski tiek pakļauti diskriminācijai? Kādēļ šāda attieksme jāpiedzīvo no Saeimā ievēlēto deputātu pasludinātās tiesiskuma koalīcijas un piesauktajiem taisnīguma principiem?
Daļa koalīcijas deputātu ar savu faktisko rīcību ir piemirsuši savu doto zvērestu par Latvijas Satversmes un likumu ievērošanu un tādējādi klaji ignorē ievērojamas daļas Latvijas novadu iedzīvotāju tiesības un intereses. Šāda visatļautība un demagoģija vai klusējoša piekrišana šādai rīcībai ir iespējama, tikai apzinoties savu nesodāmību. Pēc Satversmes 28. panta Saeimas locekli pie atbildības var saukt tikai par godu aizskarošu ziņu izplatīšanu: 28. Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā. Saeimas locekli var saukt pie tiesas atbildības, ja viņš, kaut arī amatu izpildot, izplata:
1) godu aizskarošas ziņas, zinādams, ka tās nepatiesas, vai
2) godu aizskarošas ziņas par privātu vai ģimenes dzīvi.
Redzams, ka šī piekoptā politika valdošajai koalīcijai sāk dot zināmus rezultātus, Valka jau ir sameklējusi sev aizstāvjus koalīcijā, LRA bloķējas ar NA Rīgas vēlēšanām, savukārt protestējošo novadu iedzīvotājus pārņem nolemtība un bezspēcība.
Kopumā valdošās koalīcijas centienus ATR virzīšanā varētu saprast, bet īpašs un kliedzošs piemērs ir sākotnēji ATR neplānota atsevišķa Saulkrastu novada veidošanas ideja. Tā paredz Saulkrastu novadam pievienot blakus esošo Sējas novadu, bez liekām emocijām atšķeļot Skultes pagastu no Limbažu novada, tādējādi to būtiski vājinot. Pilnīgi nesaprotamu iemeslu dēļ daudz augstāka nozīme šī priekšlikuma tālākā virzībā tiek piešķirta pēc iedzīvotāju skaita ievērojami mazākā Saulkrastu novada domes “pēdējā brīža” lēmumiem pār 2,5 reizes lielākā Limbažu novada domes lēmumiem un iedzīvotāju aptauju rezultātiem. Limbažu novada sniegtie argumenti tiek pilnībā ignorēti. Šeit ir vietā uzsvērt, ka Limbažu novada domes lēmumus par atbalstu reformai un Limbažu novada teritorijas nedalāmību šajā reformā atbalstīja pilnīgi visi Limbažu novada domes deputāti, tajā skaitā arī tie, kas pārstāv Saeimas valdošajā koalīcijā ietilpstošās partijas vai apvienības. Bez ievērības atstāti arī Sējas novada pašvaldības lēmumi un iedzīvotāju izvēle. Šajā gadījumā pilnībā aizmirstas ATR reformas sākotnējās vadlīnijās un ar īpašiem kritērijiem noteiktie novadu veidošanas principi. Gan tā sauktajās VARAM konsultācijās, gan Limbažu novada Vidrižu un Skultes pagasta iedzīvotāju tikšanās reizēs, gan ATR komisijas locekļu un VARAM speciālistu tikšanās reizē ar Limbažu novada deputātiem pamatā tika skandētas tikai gludas vispārīgas frāzes par valstiskām interesēm, nepieciešamiem kompromisiem un par mazo novadu pakalpojumu sniegšanas kvalitātes spēju stiprināšanu. Pie tam J. Dombrava šajās tikšanās vairākkārt izplatīja nepatiesu informāciju, acīmredzot, lai viņa virzītais priekšlikums par Saulkrastu novada izveidošanu iegūtu pievilcīgāku skatu. Arī ATR komisijas vadītājs T. Plešs, lūgts nosaukt vismaz dažus racionālus argumentus, kādēļ mākslīgi būtu jāveido acīmredzami neperspektīvs novads ar attīstības centru Saulkrastos, kas izsenis ir bijusi kūrorta un atpūtas pilsēta, un būtu jāatņem Skultes pagasts Limbažu novadam, atzina, ka nevarot nosaukt nevienu racionālu argumentu, toties esot kāda vienošanās koalīcijā. Tajā pašā tikšanās reizē klātesošais VARAM speciālists skaidroja, ka ministrijas darbinieki ir izvērtējuši un norādījuši šādas ieceres neloģiskumu, ilgtnespēju, ja ne pat muļķību, bet tādas jau diemžēl ne mazums sastrādātas arī iepriekšējā reformā. Šoreiz šī varētu būt viena no retajām. Bet tas jautājums jau esot Saeimas kompetencē. Ja nesanākšot veiksmīgi, būšot iespēja kaut kad to labot. Ievērojot T. Pleša atsauci par esošo koalīcijas vienošanos, ir vērts iepazīties ar definīciju no interneta resursiem , kas tad ir “slepena vienošanās”, jo publiski šīs vienošanās saturs nav pieejams:
(..) vienošanās, ”kas izveidota starp divām vai vairākām personām, lai nodarītu kaitējumu citai personai . To uzskata par sazvērestību pret kaut ko vai kādu. Slepena vienošanās ir tikšanās vai grupa, kurai ir ļauni, mantkārīgi vai sīki mērķi un vēlmes, un kas parasti kaitē citām grupām vai indivīdiem, rīkojoties pret tiesas likumiem vai morāles un ētikas principiem. Šis vārds tiek plaši izmantots arī politikas un ekonomikas kontekstā, kad, piemēram, vienas nozares uzņēmumu grupa sanāk kopā, lai dominētu tirgū, novēršot citu uzņēmumu ienākšanu tirgū un darbojoties tā, it kā tā būtu monopols.”
Atskatoties uz sašķidrinātās gāzes termināla attīstītāju vairāku iepriekšējo gadu aktivitātēm un domājot par ieceri gāzes vadu savienot ar Inčukalna krātuvi, ņemot vērā P. A. Ragauša kunga ziedojumus politiskajām partijām un finansiālu atbalstu citām aktivitātēm Latvijā, nesen plašsaziņas līdzekļos atspoguļoto P. A. Ragauša tikšanos ar ministru J. Bordānu un deputātu G. Eglīti, augstu valsts amatpersonu vizītēm pie ietekmīgām ASV personām pēdējā laikā, ilgstošajām J. Dombravas aktivitātēm Saulkrastu novadā, veidojas kopēja aina. Ir notikusi kāda slepena vienošanās, ar ko nolemts, ka ATR gaitā jāizveido jauns Saulkrastu novads, kas iekļautu esošo Saulkrastu novadu, Skultes pagastu, kas jāatšķeļ ZZS vadītajam Limbažu novadam, un Sējas novadu, ko vada vietējā vēlētāju apvienība. Acīmredzams ir aprēķins, ka pēdējos divus novadus tāpat neviens nespēs aizstāvēt. Un tad jau drīzā nākotnē varētu dot zaļo gaismu šķidrās gāzes termināla un gāzes vada realizācijai. Arī Saulkrastu novada ārkārtas domes sēdes lēmums par iepriekš sniegtā konceptuālā atbalsta atcelšanu sašķidrinātās gāzes termināla un gāzes cauruļvada būvniecībai nekādā ziņā nav pretrunā ar iecerēto scenāriju. Šāds lēmums šobrīd nomierinās Saulkrastu un tuvākās apkārtnes iedzīvotāju satrauktos prātus, noskaņos tos labvēlīgāk pret lēmējiem, lai jau nākamgad būtu mazāk kaislību un droši varētu doties uz domes vēlēšanām Saulkrastu novada jaunajā formātā. Pēc pašvaldību vēlēšanām valdošajai koalīcijai vēl būs vesels gads, lai pieņemtu atbilstošus lēmumus, tai skaitā par valsts stratēģiskās nozīmes objekta statusa piešķiršanu terminālam un gāzes vadam, lai pa sagatavoto Skultes–Sējas–Murjāņu koridoru droši varētu uzsākt ieceres realizāciju jau viena novada ietvaros.
Arī sākotnēji saceltā ažiotāža par Saulkrastu novada izveidošanas ideju, papildus snaikstoties gar Liepupes, Lēdurgas, Vidrižu pagastu un Krimuldas novadu, visticamāk, bija veikls triks un tikai papildu manevri uzmanības novēršanai, lai beigās pievienotu Skultes pagastu. Tad tā brīža neapmierinātie varētu samierināties ar to kā mazāko no iespējamajiem ļaunumiem. Turklāt vēlāk varētu izdevīgā gaismā parādīt sabiedrībai un uzsvērt tos kā komisijas piekāpšanās piemērus novadu iebildēm un protestiem. Visas šīs norises vedina domāt, ka J. Dombravas kunga īpašās aktivitātes Saulkrastu novada veidošanā nav tikai viņa personīgā kaprīze vai ambīcijas, bet tās lieliski iekļaujas daudz nopietnākā plānā un interešu virzītā scenārijā un ir neatņemama tā daļa.
Augsti godātais Prezidenta kungs! Mēs no tiesas ticam Jūsu vēlmei būt visas tautas prezidentam, kā solījāt, stājoties amatā.
Ņemot vērā aprakstīto situāciju, kā arī ieviestos ārkārtas stāvokļa ierobežojumus, kas praktiski liedz iedzīvotājiem šobrīd aktīvi aizstāvēt savas tiesības, daudzu esošā un jaunveidojamā Limbažu novada iedzīvotāju mudināts un arī viņu vārdā vēršos pie Jums ar lūgumu, kuru izpildīt ir Jūsu spēkos, – proti, nepieļaut atsevišķu Latvijas novadu un to iedzīvotāju diskrimināciju, un jo īpaši
• nepieļaut neloģiska un ekonomiski un administratīvi nepamatota Saulkrastu novada veidošanu uz citu novadu stāvokļa pasliktināšanas rēķina, kas tiek darīts uz atsevišķa deputāta ambīciju vai slepenu vienošanos un interešu pamata;
• atbalstīt Limbažu novada taisnīgo prasību par novada nedalāmību administratīvi teritoriālajā reformā, lai, izslēdzot iespējamās mahinācijas, sekmētu Latvijas valsts un visu tās iedzīvotāju labklājību.
Cieņā
Limbažu novada iedzīvotājs, domes deputāts Andris Garklāvs
Publicēts: 24.04.2020.
