2. jūlijā Dziesmusvētku dalībnieku gājienā “Novadu dižošanās” pirmo reizi Rīgā kopā satiksies jaunizveidotie Latvijas novadi. Limbažu novadu pārstāvēs 48 kolektīvi – deju kolektīvi, kori, pūtēju orķestri, koklētāju ansambļi, tautas lietišķās mākslas studijas, tautas mūzikas kapelas, folkloras kopas, amatierteātris, pašvaldības pārstāvji un svētku atbalstītāji. Gājiens jau no plkst. 10.00 vedīs pa galveno Rīgas ielu, aizsākoties pie Brīvības pieminekļa un noslēdzoties pie Dailes teātra.
Katrs novads gājiena laikā dižosies ar savu kultūrzīmi, ļaujot ieraudzīt mūsu šodienas kultūras bagātību novadu savdabībā. Limbažu novads nesīs Limbažu kultūras nama TLMS “Dzilna” (vadītāja Baiba Vaivare) Latvijas himnu ieaustu vārdos un karoga krāsās… ”Dievs, svētī Latviju”. Mūsu lūgšana skan ne tikai balsīs un sirdī, bet arī caur baltiem un sarkaniem dzīpariem izaustā jostā.
Limbažu novads – svētīts ar neaprakstāmi skaistu dabu, lieliskiem ļaudīm, tradīcijām un dižām personībām, kas šeit dzīvo un dzīvojuši…
- Mūsu pusē dzimis, mācījies un strādājis dziesmu svētku tēvs un idejas autors Juris Neikens.
1864. gada trešajos Vasarassvētkos, Dikļu mācītājmuižas dārzā notika pirmie latviešu Dziedāšanas svētki. Seši vīru kori no tuvākas un tālākas apkārtnes gan braukšus, gan kājām bija atsaukušies Jura Neikena aicinājumam kopā sanākt un dziedāt priekam. Dižojamies, jo, mūsējais ir gan idejas autors, gan brašie dziedātāji - sešu koru vidū divi mūsējie – vīri no Limbažiem un Lielsalacas, šodien to saucam par Salacgrīvu.
- Latvijas Valsts himnas autors Baumaņu Kārlis dzimis Viļķenē
Pēc deviņiem gadiem, 1873. gada I Vispārīgajos latviešu dziedāšanas svētkos, atklāšanas koncertā Rīgas Latviešu biedrības namā pirmo reizi tiek dziedāta mūsu Baumaņu Kārļa radītā lūgšana “Dievs, svētī Latviju”. Zālē ienests svētku karogs “Līgo”… Mēs ļoti ticam pieņēmumam, ka “Līgo” karoga skiču autors ir mūsu Baumaņu Kārlis.
- Indriķis Zīle – vīrs no Vīķu pagasta – virsdiriģents
Pirmo svētku laikā Laicīgo dziesmu koncertā skan divas Baumaņu Kārļa radītas oriģināldziesmas – “Tēvijas dziesma” un “Daugavas zvejnieku dziesma”. Dižojamies, jo svētkos piedalās mūsu Skultes un Umurgas kori. Pirmo svētku virsdiriģents un aktīvs organizators arī mūsējais – vīrs no Vīķu pagasta - Indriķis Zīle.
- Viktorija Bilzena – Latvijā pirmā jaukto koru diriģente
Svētciema pagastā dzimusi, Limbažos, Salacgrīvā un Londonā mācījusies Latvijā pirmā jaukto koru diriģente Viktorija Bilzena. Viktorija diriģē Svētciema lauksaimniecības biedrības kori no 1927. gada, koris izdzīvo kara gadus un darbojas līdz pat 1961. gadam.
- Nacionālās mūzikas klasiķis – Emilis Melngailis
Mēs dižojamies, jo gadu pēc pirmajiem Dziesmu svētkiem Vidrižu pagasta Igatē piedzimst Emilis Melngailis – kordiriģents, komponists, Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku organizators un virsdiriģents. Vienmēr svētkos skan “Jāņu vakars”, tautas un oriģināldziesmas, kas Emili Melngaili ir padarījušas par nacionālās mūzikas klasiķi.
- “Gaismas pils” vārdu autors - Auseklis
Lepojamies, jo mūsu novada Ungurpils pagasta “Sīpolos” savu dzīves ceļu sāk dzejnieks Auseklis. Jāzepa Vītola komponētā un Ausekļa brīnišķo vārdu radītā “Gaismas pils” ir Latvijas koru ļoti iemīļota
- Arī šodien starp Goda virsvadītājiem un virsdiriģentiem ir mūsējie
Šodien mūsu novada svētku dalībnieku dziesmu un deju prasmes ikdienā apgūt palīdz lieliski meistari. Mēs lepojamies, ka varam būt un darboties kopā tieši ar šo svētku aktīviem veidotājiem. Mēs lepojamies…viņi ir mūsējie - Goda virsvadītāja Taisa Aruma, “Kopā augšup. Tīrums” virsdiriģents Kaspars Ādamsons, programmas “Balts” virsvadītāja Taiga Ludborža, deju lielkoncerta “Mūžīgais dzinējs” virsvadītāja Dace Adviljone.
Foto: Ilmārs Znotiņš. Latvijas Nacionālā kultūras centra arhīvs. Kultūras ministrs Nauris Puntulis pasniedz Atzinības rakstu Goda virsvadītājai Taisai Arumai. Latvijas Nacionālā kultūras centra arhīvs
- Tautas tērpus valkā visā pasaulē, bet to audumi top Limbažos
Mēs lepojamies, jo Limbažos kopš 1914. gada darbojas vilnas pārstrādes uzņēmums “Tīne”. Uzņēmums ar senām mājas tekstila dizaina tradīcijām. Šogad uzausts vairāk kā desmit km tautas tērpu auduma. Mēs lepojamies, jo senā Hanzas pilsēta Limbaži svin 800 dzimšanas dienu!
- Ikviens no mums - tautas tradīciju un nacionālās pašapziņas glabātājs
Mēs dižojamies, jo Dziesmu svētku radītāji, organizatori, dziesmu komponisti, vārdu autori, diriģenti un, protams, paši dziedāji, dejotāji ir mūsu ļaudis. Mēs turpinām dzīvot un stiprināt latvisko spēku, dvēseles prieku, dziesmu, deju, teātra spēli, visas amatniecības prasmes…
