"Enduropale Le Touquet" ir prestižas enduro sacensības, kas notiek jau kopš 1975. gada, un tās izveidojis Dakaras rallija dibinātājs Tjeri Sabīns. Par to, cik tās ir populāras, liecina fakts, ka klātienē “Enduropale” šogad apmeklēja aptuveni 350 000 skatītāju. Tās ir vienas no izaicinošākajām un grūtākajām enduro sacensībām pasaulē, kas norisinās trasē jūras krastā. Trasē ir gan šķēršļu joslas un motokrosa sacensībām pierastie tramplīni, gan ātruma sekcijas.
Februāra sākumā “Enduropale” piedalījās arī motokluba “ASB” braucējs no Skultes Jānis Gražulis, no 1298 uz starta izgājušajiem braucējiem finišējot augstajā 331. vietā, savukārt veterānu klasē viņam 32. vieta 182 braucēju konkurencē. 3 stundu un 18 minūšu laikā Jānis pieveica 10 apļus (katrs no tiem – 13 kilometru garumā).
Bez profesionāla sagatavošanās perioda neiztikt
Latvijas Amatieru čempionāts motokrosā noslēdzās septembra sākumā, un tajā aktīvi piedalījās arī Jānis, MX40+ klasē neizlaižot nevienu posmu. Pēc tam viņš startēja vairākās komercsacensībās, lai pagarinātu sezonu, jo apmēram četrus mēnešus pirms “Enduropale” sacensībām Jānim nāca piedāvājums tajās piedalīties. Tās gan viņam nav bijušas svešas – pirms tam četras reizes viņš tur bijis mehāniķa lomā, bet kā braucējs viņš enduro sacensībās vēl nebija piedalījies ne reizes, arī Latvijā ne.
Pirmais solis, lai kļūtu par dalībnieku, bija reģistrācija 5. novembra rītā – sākotnēji izziņotās vietas pie starta barjeras ir vien ap 1220, bet braukt gribētāju skaits – vairākas reizes lielāks, ap 5 tūkstošiem. Reģistrācija internetā notika tikai stundu, un Jānis braucēju sarakstā iekļuva kā pēdējais – ar 1220. numuru. Līdz sacensībām bija palikuši trīs mēneši, un Latvijā iestājās ziema, kas ievērojami apgrūtināja treniņu iespējas, tāpēc Jānis devās trenēties arī uz Itāliju. Paralēli piesaistīja fiziskās sagatavotības treneri – četrkārtējo pasaules čempionu blakusvāģu klasē Kasparu Stupeli, kurš parūpējās par ļoti profesionālu sagatavošanos fiziskajā aspektā. Bieži vien sešos no rīta Jānis jau bija uz slēpēm, brauca ar divriteni vai skrēja krosus.
Pēc atgriešanās no Itālijas, Latvijā atkal sagaidīja ziema, vien dažas reizes sanāca trenēties pa atkusušām smiltīm Ādažu moto trasē, bet lielākoties zeme bija sasalusi. Jāpiebilst, ka sacensību norises vietā, Lamanša kanāla krastā, smiltis ir vēl smalkākas nekā Ādažu trasē vasarā. 30. janvārī Latvijā tika aizvadīts pēdējais treniņš, lai jau 1. februārī ar busiņu dotos uz sacensībām. Sagatavoties vajadzēja ne tikai Jānim – jāpielāgo bija arī tehnika un aprīkojums, sākot ar pašu motociklu un beidzot ar brillēm.
Piedzīvojumi pirms sacensībām
Reģistrācija un tehniskā kontrole sacensībām notika iepriekšējā dienā no 8 rītā līdz 12 pēcpusdienā. Ar dokumentiem viss bija kārtībā, taču problēmas radās ar krūšu bruņām – organizatoriem pēc CE marķējuma šķita, ka tās ir pārāk vecas, līdz ar to Jānim to vietā nācās meklēt citas, aizņemoties bruņas no otra latviešu braucēja šajās sacensībās – Modra Lešinska. Arī skaņas kontrolē, kuru ir ļoti grūti iziet, motocikls bija uz robežas. Braucēju skaits beigās tika nedaudz palielināts, un Jānim piešķīra 1301. numuru. Sacensības viņš uzsāka 2. plūsmā, jo braucēji tiek sadalīti divās grupās, un 1. no tām ir augstākā līmeņa sportisti. Īsi pirms sacensību sākuma Jānis saprata, ka ir aizmirstas vakar nopirktās jaunās bruņas, bez kurām sacensības aizvadīt ir ļoti bīstami – nobraukt bez kritieniem šeit ir neiespējami.
Sacensību gaita
Ap 14:15 tika dots starts 1. grupai, bet 3 minūtes vēlāk 2. grupai. Apļa sākumā aptuveni 5-6 kilometru garumā ir taisne, kurā līderi pārsniedz pat 150 km/h, savukārt Jānis līdz šim nebija braucis ātrāk par aptuveni 80 km/h, jo enduro sacensībās nebija piedalījies, savukārt motokrosa trasēs šāds ātrums netiek attīstīts. Pēc tam viņš noskaidroja, ka sacensībās sasniedzis līdz pat 118 km/h. Dažviet braukt sanācis ne tikai pa smiltīm, bet arī ūdeni, pat īsti nezinot, kas atrodas zem motocikla.
Jau pēc 1. taisnes nācās izjust 2. grupas trūkumus, jo priekšā bijis sastrēgums ar aptuveni 100 braucējiem, kuri netika kalnā, visticamāk – dēļ nepielāgotiem motocikliem un zināšanu trūkuma. 1. grupā startējušais Modris neiekļuva nevienā šādā korķī, savukārt Jānis – divos, zaudējot vismaz 15 minūtes. Pēc izkļūšanas no sastrēgumiem sekoja vēl viens nepatīkams pārsteigums – motociklam bija nodedzināta sajūga eļļa. Tajā brīdī parādījies reāls uztraukums, un doma bijusi tikai viena, proti, finišēt. Pēc 1. apļa, atkal dodoties taisnē, viņš sapratis, ka ar sajūgu viss atkal ir kārtībā, jo tas atdzisis, tātad pie vainas bijusi lielā sajūga slodze grūtākajos trases posmos, kur tas nemitīgi jāizmanto.
Sacensībās obligāti jādodas trijos boksa apmeklējumos. Pirmais apmeklējums bija pēc 4. apļa, samainot brilles, pārbaudot, vai kaut kas nav salauzts un uzpildot degvielu, tas aizņēma ap 2 minūtēm. Iebraucot pēdējā boksā, bija palikusi pusstunda, un Jānis bija nobraucis 8 apļus, bet mērķis bija 11 apļi. Pēdējā aplī atkal pievīla sajūgs, kas atņēma dārgās 3-4 minūtes, kas būtu vajadzīgas, lai paspētu doties 11. aplī. Ar fizisko pašsajūtu viss bijis ļoti labi, par sevi lika manīt vien sasistā mugura un saspiestie papēži. Tas izdevies, pateicoties kvalitatīvajam sagatavošanās posmam ar Kasparu Stupeli, klausīts arī braukšanas trenera Leona Kozlovska padomam neuzsākt sacensībās pārāk ātri. Jānis uzskata, ka braucis aptuveni 60% no sava potenciāla. Sacensību laikā nemitīgi nācies apdzīt citus braucējus, kopā gandrīz 1000 konkurentus. 5-6 reizes piedzīvots arī kritiens – viens no tiem nopietnāks, bet pārējās reizes sanācis apgāzties, kad kāds ieskrējis sānos. Jānis min, ka, ja būtu izvairījies no korķiem un nerastos problēmas ar sajūgu, TOP200 būtu pavisam reāls. Pēc finiša sajūtas bijušas neaprakstāmas. No motocikla palīdzēja nokāpt nost komandas biedri, jo jaunajos zābakos papēdis beigās bijis pamatīgi nospiests.
Turpmākie plāni
Trešajā dienā sākās tā saucamās pēcsacensību paģiras, un manīt par sevi lika ne tikai sacensības, bet arī 2100 kilometru garais mājupceļš, kuru Jānis veica vienatnē ar busiņu. Vairākas dienas pēc sacensībām nācās veltīt motocikla izjaukšanai un tīrīšanai no smiltīm un sāļā ūdens. Pēc tam – nedēļa atpūtas kopā ar ģimeni, pēc kuras jau atsākušies treniņi. Arī šogad Jānis startēs ASB klubā, jo tā jau ir kā ģimene, kur viens otram vienmēr izpalīdz.
Jānis uzskata, ka ir ļoti svarīgi nepārtraukti startēt sacensībās un būt ritmā, tāpēc jau 19. martā aizvadīs pirmās sacensības Liepājā smilšu trasē “Lauma”, un uzreiz pēc tam – Cross Country sacensības 25. martā. Primārās sacensības būs Latvijas Amatieru čempionāta posmi, pārējās tiks aizvadītas, ņemot vērā laiku un finanses, jo nav noslēpums, ka motokross prasa lielus ieguldījums gan naudas, gan laika ziņā. Konkrētus mērķus Jānis nākamajai sezonai vēl nav izvirzījis. Jāpiebilst, ka pagājušajā gadā Latvijas Amatieru čempionātā MX40+ klasē viņš ierindojās 5. vietā – ja vien 1. posmā nebūtu pievīlis motocikla defekts, noteikti būtu kāpis uz goda pjedestāla sezonas kopvērtējumā, jo līdz 3. vietai pietrūka vien 8 punkti.
Domājot par “Enduropale” sacensībām, Jānim šķiet, ka viņam būtu pa spēkam ielauzties TOP10 veterānu klasē. Šogad viņš vēlētos piedalīties ne tikai “Enduropale”, kas ir Francijas pludmales čempionāta (French Beach Race Championship) noslēdzošais posms, bet gan visos posmos. Čempionāts sākas septembra beigās, un tam ir 5-7 posmi. Piedaloties čempionātā, iespējams tikt 1. grupā, kur ir cits temps, līdz ar to iespējams cīnīties arī par augstākām vietā,. Bet tad ir jāsakrīt vairākiem faktoriem – gan finansēm, gan veselībai, un vēl, galu galā, jāaizvada sezona Latvijā.
Pateicība ģimenei un atbalstītājiem
Nobeigumā Jānis vēlas pateikties savai ģimenei, komandai, treneriem un atbalstītājiem, bez kuriem, kā viņš uzsver, nobraukt šīs sacensības nav iespējams. Paldies braukšanas trenerim Leonam Kozlovskim, fiziskās sagatavotības trenerim Kasparam Stupelim, draugiem – mehāniķiem no Francijas, tostarp Jānim Zirnim, “Alpine Renovation” kompānijai, ASB klubam un Normundam Šķepastam personīgi, Tomam Macukam (“Macuks Suspension”), veikalam “Motosports” un Laurim Ērmanim par rezerves daļām, Kārlim Sabulim kurš deva padomus trasē, kā arī Latvijas Motosporta federācijai par atsaucību!
