Jau ceturto gadu Alojas Mūzikas un mākslas skolā notika Limbažu novada pašvaldības atbalstītā bērnu dienas nometne JŪRAS IELAS STĀSTI. Pirmajā gadā kopā ar nometnes dalībniekiem tuvāk iepazinām ielu, kurā atrodas skoliņa. Nākamais bija gads, kad Ukrainā sākās karš, tāpēc raudzījāmies pēc spēka stāsta, un izveidojām koncertuzvedumu par Kurbadu. Pērn, lībiešu kultūras gadā, raudzījām saskatīt lībiešu pēdas savā šodienas ikdienā - vietvārdos, valodā, kultūrā. Šī gada nometnes stāsts bija par divām māsām - Mākslu un Mūziku.
Pasaulē ir daudz lietu, kas nav ar acīm saredzamas, bet ir sajūtamas ar sirdi vai apjaušamas ar prātu. Mēs nevaram ieraudzīt Prieku, bet varam sajust tā pieskārienu vai apjaust to, raugoties prieka pārņemta cilvēka sejā. Nevaram ieraudzīt Dusmas, bet varam sajust, kā tās pieskaras mums, vai apjaust to klātbūtni, raugoties dusmu pārņemtu cilvēku darbos. Tāpat ir ar Mākslu un Mūziku - mēs nevaram ieraudzīt pašas šīs māsas, bet varam redzēt un dzirdēt darbus, ko radījuši cilvēki, kas sajutuši šo māsu pieskārienus un iedvesmojušies no tiem. Varam apjaust, ka ik uz soļa mūsu dzīvi pavada Mākslas un Mūzikas darbi - tos varam sastapt gan dabā (Vai zieda un taureņa forma un krāsas nav brīnumains Mākslas veidojums? Vai putnu dziesma nav apbrīnas cienīgs skaņdarbs?), gan cilvēka veidotajā pasaulē. Nometnē dalībnieki mācījās apjaust, ka prasme sajust Mākslas un Mūzikas pieskārienu un radīt mākslas darbu vai skaņdarbu ir izkopjama, un mākslas un mūzikas skola ir lielisks palīgs. Tāpat tika pievērsta uzmanība tam, ka zīmēšanas, veidošanas vai muzicēšanas prasmes ir tikai daļa no ieguvuma, ko dod Mākslas un Mūzikas pieskāriens. Iespējams, ka daudz svarīgākas balvas ir radošuma, pacietības un citu spēju attīstība, kas noder jebkurā dzīves jomā.
Nometnes laikā paspējām izdarīt daudz. Darbu sākām ar karoga veidošanu - katrs dalībnieks tajā atstāja savu plaukstas nospiedumu krāsās, kuras paņēmis tieši no skolotāja plaukstas. Aiz redzamā karoga veidola neredzama dalībniekos palika sajūta, ka kopā ar krāsu no skolotāja plaukstas var paņemt arī zināšanas, attieksmes un citas vērtīgas lietas. Priekšpusdienas nodarbības vadīja Alojas Mūzikas un mākslas skolas skolotāji Anita Āriņa, Daina Grīnberga, Agra Jankovska, Atis Bambāns, Sandra Lagzdiņa, Astra Auniņa, Inese Mētriņa un Inatra Vaļicka. Tajās tika sagatavots viss, lai šī gada nometnes stāstu par Mākslu un Mūziku nometnes noslēgumā varētu izstāstīt paši sev, vecākiem un ciemiņiem. Tika sagatavoti dziesmu un klavierspēlas priekšnesumi, tika izveidoti mākslas darbi un iekārtota izstāde, tika darināti tērpi un rotas Māklsas un Mūzikas ballei un kroņi viņu kronēšanai. Savukārt pēcpusdienas radošajās darbnīcās dalībnieki iepazina daudzveidību, kādā iespējams izpaust mākslas un mūzikas pieskārienu. Kopā ar mētālmakslinieku Arvīdu Endziņu katrs izveidoja savu kulonu (varat iedomāties - arī papīrs var atstāt iespiedumu metālā!). Ramona Jirgena vadīja darbnīcu, kurā tika apgūtu dažādi knifi, kā mākslas pieskāriens var palīdzēt, veidojot un pasniedzot maltīti svētkiem vai ikdienai. Jauka ir nometnes tradīcija pieaicināt skolas absolventus kā meistardarbnīcu vadītājus - šajā gadā Rēzija Bartkēviča un Karlīna Jenča veidoja grafiskā dizaina darbu - nometnes noslēguma balles afišu. Savukārt Mūzikas radošajās darbnīcās koklētāja Zane Sniķere iepazīstināja ar kokles dauzveidīgajām iespējām, bet Ansis Jansons - ar zvangas eksotisko un maģisko skaņu. Paspējām arī apmeklēt un pavadīt brīnišķīgu un bagātīgu pēcpusdienu Dieva Dārzā - Turaidā. Un, protams - domājot par Mākslu un Mūziku, visi kopā izveidojām stāstu par abām māsām. Stāstā, kas sastāv no nelielām, nopietnākām vai rotalīgākām miniatūriņām (piemēram - "Kā māsas satikās", "Kā māsas mācījās" vai "Kā māsas vakariņas gatavoja") katrs dalībnieks var ieraudzīt savu daļiņu. Izrādās, ka reizēm Māksla zīmē ķeburus vai Mūzika kliedz tik skaļi, ka kurls var palikt, tādēļ, ka viņas ir sastrīdējušās un ļoti dusmojas...
Nometne noslēdzās ar Mākslai un Mūzikai veltītu balli - ar dzīvās mūzikas pavadītu Goda Soli (ko pasaulē pazīst kā polonēzi, un kas ir lielisks veids, lai parādītu krāšņus tērpus un savu iznesību), ar tērpiem, ziediem un priekšnesumiem. Ar individuāli veidotu mākslas darbu izstādi un kopīgu liela formāta filcējumu , kurā ziedēdama un dziedādama pret debesīm aug garā pupa. Bet - katrs noslēgums ir kaut kā jauna sākums. Kā katru gadu, arī šogad nometnes norises laiks - īsi pirms mācību gada sākuma - savā veidā ir jaunās mācību sezonas sākums. Alojas Mūzikas un mākslas skolai šis būs trīsdesmitās jubilejas gads, un nometnes noslēguma balle ir sava veida sākums, lai gatavotos uz Lielo 30 jubilejas balli 2025 gada 31. janvārī. Tad atkal būs balle, kad košākā un skanīgākā versijā tiks stāstīts stāsts par Mākslu, Mūziku un Alojās Mūzikas un mākslas skolu.
P. S. Liela pateicība visiem, kas bija klāt un palīdzēja piedzīvot šo iedvesmojošo notikumu visas nedēļas garumā - sākot ar Dieviņu, kas rūpējās par labiem laika apstākļiem un Limbažu novada pašvaldību, kas finansēja nometni.Paldies direktorei Lailai Ulmanei,skolas saimniecēm Gintai Ottersonei un Svetlanai Tinkusei, Austrim Rudzinskim, kafejnīcai “Mieriņš” un Alojas apvienības pārvaldes vadītājam Rihardam Būdam.
Nometnes vadītājs Pēteris Jansons.