15. februārī Limbažu novada pašvaldības administratīvās ēkas Lielajā zālē tikās novada iedzīvotāji, pedagogi, Limbažu novada pašvaldības priekšsēdētājs Dagnis Straubergs, Centrālās pārvaldes un Izglītības pārvaldes speciālisti, lai diskutētu par svarīgiem novada izglītības ekosistēmas jautājumiem.
Tikšanās mērķis bija informēt par šī brīža situāciju novada skolās, finansiālajām prognozēm nākotnē un iesaistīt sabiedrību diskusijā par skolu tīklu un iespējamām izmaiņām, reformām.
Diskusiju iesāka Limbažu novada pašvaldības priekšsēdētājs Dagnis Straubergs. “Šodien runāsim par reālo situāciju un skaitļiem. Šodienas mērķis nav pieņemt lēmumu, bet izrunāt, kādas ir nākotnes perspektīvas,” viņš sacīja.
Izglītības pārvaldes speciālistu sagatavotā prezentācija sniedza ieskatu esošajā situācijā Limbažu novadā, uzsverot četrus galvenos aspektus:
- ilgtspēja – informācija par skolēnu skaitu vispārizglītojošās skolās, dzimstība, skolēnu skaita dinamika, migrācija un izmaiņas pa klašu grupām, skolēnu un pedagogu skaita attiecība;
- viena skolēna izmaksas izglītības iestādē;
- sasniegumi – CE rezultāti, salīdzinājumā ar rezultātiem valstī un pašvaldībā;
- pieejamība – nākamā tuvākā izglītības ieguves vieta, attālums starp iestādēm.
Detalizēta informācija sastādīta par 6 skolām Limbažu novada un skolēniem, kuri iegūst izglītību tālmācībā 1.-9. klašu grupā.
Prezentācijā tika secināts, ka demogrāfiskā situācija novadā ir ar negatīvu iezīmi, iedzīvotāju un bērnu skaits samazinās, līdz ar to līdzšinējais finansēšanas modelis “Nauda seko skolēnam” strādā, bet pašvaldībai jāpiemaksā arvien vairāk naudas no sava budžeta. Šobrīd skolēnu skaits uz 1.-3., 4.-6., 7.-9. un 10.-12. klašu grupām ir noteikts. Ja skolēnu skaits atbilst noteiktajam skolēnu skaitam klašu grupās, Valsts mērķdotācija uz programmu tiek saņemta pilnā apmērā. Ja skolēnu skaits neatbilst skolēnu skaita grupā noteiktajam, tad finansējums no Valsts mērķdotācija netiek saņemta pilnā apmērā, iztrūkstošo finansējumu nodrošina pašvaldība.
Izglītības ministrijā (IZM) vēl turpinās diskusijas par jauno pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā”. Mūsu novada Izglītības pārvalde no IZM ir saņēmusi vadlīnijas par to, kā jaunais modelis tiks iedzīvināts. Tā galvenā atšķirība no pašreizējā finansēšanas modeļa ir tāda, ka izglītības iestādē finansējums seko programmai, skolēnu skaits konkrētajā izglītības pakāpē šo finansējumu būtiski neietekmē.
Ņemot to vērā, Izglītības pārvaldes vadītāja Valda Tinkusa sniedza ieskatu četros novada skolu tīkla optimizācijas variantos, kā varētu risināt esošo situāciju. Protams, katrs variants ir diskutabls un klātesošie tika aicināti izteikt savu viedokli un priekšlikumus par iespējamo situācijas atrisinājumu.
Diskusijas dalībnieki vēlējās uzzināt, kas notiks, ja jauno finansēšanas modeli “Programma skolā” ieviesīs: vai veidosies budžeta ietaupījums, kad tiks pieņemts lēmums, kā integrēt mācībām klātienē bērnus, kuri šobrīd izglītību apgūst tālmācībā, kas notiks ar mācībspēkiem, cik izmaksā ēku uzturēšana, kādi ir transporta izdevumi, kā tiks sakārtota ceļu infrastruktūra utt.
Uz klātesošo jautājumiem centās atbildēt Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs, Izglītības pārvaldes vadītāja Valda Tinkusa, Limbažu novada pašvaldības izpilddirektors Artis Ārgalis un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Limbažu novada arodorganizācijas priekšsēdētāja Edīte Kaimiņa.
Ikviens Limbažu novada iedzīvotājs ir aicināts izteikt priekšlikumus par jaunā finansēšanas modeļa ieviešanu izglītībā. Priekšlikumus aicinām sūtīt izglitibas.parvalde@limbazunovads.lv
