Šī gada Limbažu novada sakoptāko sētu konkurss gandrīz vai noslēdzies. Aiz muguras konkursa komisijai četras brīnišķīgas jūlija dienas, kad dažādās novada vietās tikāmies ar trīs desmitiem strādīgu un radošu cilvēku. Viņi ne tikai vēra savu sētu, bet daļēji arī sirds vārtiņus. Jo, pārfrāzējot teicienu par draugiem, teikšu – parādi man savu dārzu, un es pateikšu, kas tu esi. Šobrīd komisijai pats grūtākais vēl priekšā – redzētais jānovērtē ne vien ar sirdi, bet arī ar prātu. Bet kā jau skaistumkonkursā te nav tādu mērvienību kā, piemēram, sportā – metri, sekundes utt. Laiks pāršķirstīt uzkrātās bildes telefonā, lai komisijas locekļi katrs liktu galdā savus argumentus vietu sadalei!
Par visām sētām, ko apmeklējām, vairākās daļās varējāt lasīt laikrakstā Auseklis. Šeit mēģināšu piedzīvotajam braucienos, tā teikt, pārskriet pāri. Un, lūdzu, nemeklējiet te kādas pazīmes par vietu sadali. Tās tikai sajūtas…
Prieks, ka novadnieki atgriežas tēvu mājās, un cienot senču veikto, ienes tajās savas krāsas. Tā jāsaka par Upītēm Katvaru pagastā, kur saimniekoja un arī tagad saimnieko Slūku dzimta. Savukārt Tūjā, Liedaga ielas 46. īpašumā savu rokrakstu sētas veidošanā un dārza iekopšanā rāda Miezīši. Māris (tiesa, hobija līmenī) piekopj arī tēva – zvejnieka nodarbi. Interesi par biškopību Brīvzemnieku pagasta Neļķēs no tēva mantojis arī Aigars Vladimirovs, viņš arī iestādījis prāvu ķiršu lauku. Aelita un Ainārs Zalāni, īstenojot savas un dēla Kārļa idejas, Viļķenē īpašumu Dārza ielā 12 pratuši pārvērst par brīnišķīgu dzīvesvietu. Vecajai saimniecei uz mākoņu maliņas, jādomā, par to prieks. Savukārt Vitrupes Grantskalnos Diāna Lapsa un Rolands Lappuķe ikdienā nedzīvo, tomēr tur cieņā senču mantojumu.
Salacas krastus kopj un tūristus upei piesaista Karīna un Pēteris Zvaigznes Ainažu lauku teritorijas Zvīguļos. Staiceles laukos iepretī Ķekaru mājām tādu pašu nodarbi piekopj Anta Korpa, kura arī atgriezusies dzimtas mājās. Alojietes Emīlijas Ušackas veikums Jūras ielā 21, var teikt, ir trīs vienā. Viņas uzņēmuma EEMR transports teritorija ir saziedējusi ar privāto dzīves telpu un arī pilsētvidi – izbūvēta ietve un iestādīti koki iepretī īpašumam.
Pēc taisnības ciematu centros vajadzētu būt individuālai apbūvei, bet to nevar teikt par visiem konkursā pieteiktajiem īpašumiem. Gundegas Šoturgas sētai Pociema ielā 16 grūti robežu saskatīt, tik tālu tā ir. Bet rokas pratušas visu sakopt godam. Tāpat apbrīnojama ir izdoma un darba prasmes svētciemiešiem Liepiņiem, kuri saimnieko Mehanizācijas ielā 4.
Iespējams, nezināt, ka abpus Lielezeram īpašnieki iestādījuši parkus. Daces Burbergas ģimene Limbažu pagasta Urakšos piedāvā arī brīvdienu mājas pakalpojumus, kuru bonuss ir brīnišķīgi iekoptas dobes. Savukārt maiznīca Lielezers bez tā, ka ar saviem gardajiem izstrādājumiem daudzina Limbažu vārdu, iekopuši vidi, kas ir kā goda vārti iebraukšanai novada centrā.
Jāsecina, ka tie, kuri māk savas sētas kopt, pieprot arī daudz ko citu. Tā Katvaru pagasta Spriču saimniece Antra Ozola cep gardus pīrāgus un tortes. Sandra Nāzare no Ozolmuižas ar ģimenei kopj prāvu ābeļdārzu, piešāvusies petūniju audzēšanā un šobrīd top peoniju lauks. Savukārt Laimonis Petrušēvics ar kundzi Dainu Ābeli Braslavas pagastos Salniekos nodarbojas arī ar biškopību.
Ne tikai par vēdera, bet arī par sirds prieku gādā hotelis-restorāns Pļavas Ainažos, viesnīca un krodziņš Meke Liepupes pagastā, tāpat Svētupes muiža. Šogad konkursā aicinājām pieteikties arī ražojošos uzņēmumus. Pirmā tam pieteicās SIA Latvia Timber International, ko darbinieku atvaļinājuma dēļ apmeklējām pēdējo. Kārtējo reizi jāsecina – kaut rūpnieciska teritorija, tajā valda apskaužama kārtība!
Piedodiet, visus nepieminēju, bet to noteikti darīsim novada sakoptāko sētu konkursa noslēgumā 13. septembrī Puikules muižā. Uz tikšanos!