Limbažu novada pašvaldība informē, ka ar Limbažu novada domes 2022.gada 28.jūlija sēdes lēmumu Nr.778 (protokols Nr. 11, 38.) “Par Attīstības programmas 2022.-2028.gadam un Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2022.-2046.gadam apstiprināšanu” ir apstiprināta Limbažu novada Attīstības programma 2022.-2028.gadam (turpmāk tekstā - Attīstības programma) un Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2022.-2046.gadam (turpmāk – Stratēģija).
Attīstības programmai un Stratēģijai ir veikta Stratēģiskās ietekmes uz vidi procedūra un izstrādāts Vides pārskats, pamatojoties uz likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (4.panta trešo daļu, 23. divi prim pantu, 23. trīs prim pantu, 23. pieci prim pantu), Vides pārraudzības valsts biroja (turpmāk – Birojs) 2021.gada 12.oktobra lēmumu Nr.4-02/91 “Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu”, 2004.gada 23.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr.157 “Kārtība kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”. Informatīvais ziņojums ir sagatavots, pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja 2022.gada 15.jūlija atzinumā Nr. 4-03/13/2022 “Par Limbažu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2022.-2046.gadam un Limbažu novada attīstības programmas 2022.-2028.gadam Vides pārskatu” iekļautajām rekomendācijām un 2004.gada 23.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.157 “Kārtība kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” 27.punktu.
- Kā plānošanas dokumentā integrēti vides apsvērumi.
Attīstības projektiem, kas nav iekļauti plānošanas dokumentos, bet būtiski ietekmē vides kvalitāti (norādīts likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”) ir jāveic ietekmes uz vidi procedūra, lai precizētu atļautās darbības apjomus. Nepieciešamības gadījumā jārīkojas „Līguma starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā” noteiktajā kārtībā.
- Plānošanas dokumenti paredz sekmēt labiekārtotu autostāvvietu, atpūtas vietu veidošanu un infrastruktūras uzlabošanu piekrastes teritorijās un tūrisma objektos, lai mazinātu antropogēno slodzi, piesārņojumu un ūdensobjektu krastu eroziju.
- Plānošanas dokumentos ietverti mērķi un pasākumi esošo piesārņoto, potenciāli piesārņoto un degradēto teritoriju sanācijai un atgriešanai saimnieciskā apritē, tā mazinot nepieciešamību jaunu dabas teritoriju pakļaušanu saimnieciskai darbībai.
- Rīcību plānā paredzēti sabiedrību informējoši pasākumi par antropogēnās darbības ietekmi uz aizsargājamajām dabas teritorijām un objektiem.
- Kā ņemts vērā vides pārskats, izteiktie atzinumi, sabiedriskās apspriešanas rezultāti
Vides pārskata izstrāde un publiskās apspriešanas procedūra tika veikta vienlaicīgi ar Attīstības programmas un Stratēģijas izstrādi.
Vides pārskata projekta redakcija un abu plānošanas dokumentu 1.redakcijas publiskā apspriešana notika laika posmā no 2021.gada 12.novembra līdz 17.decembrim, kuras laikā tika saņemti institūciju atzinumi un privātpersonu priekšlikumi. Publiskās apspriešanas sanāksme tika organizēta 13.decembrī Zoom platformā.
Izskatot un izvērtējot saņemtos institūciju atzinumus par Vides pārskata projekta redakciju tika secināts, ka atkārtoti Vides pārskatu nav nepieciešams nodot uz publisko apspriešanu un institūciju atzinumu saņemšanai.
No 2022.gada 11.aprīļa līdz 11.maijam notika abu plānošanas dokumentu 2.redakcijas publiskā apspriešana. Publiskās apspriešanas sanāksme tika organizēta 2.maijā Zoom platformā.
Sabiedrības iebildumu un priekšlikumu kopsavilkumi par 1.redakcijas un 2.redakcijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi skatāmi Pārskatā par sabiedrības līdzdalības pasākumiem.
Birojs saskaņā ar Ministru kabineta 2044.gada 23.marta noteikumu Nr. 147 “Kārtība kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” 9.1. un 14.punktā noteikto nosaka, ka plānošanas dokumentu un Vides pārskata projekts nosūtāms šādām institūcijām:
- Valsts vides dienesta Vidzemes reģionālajai vides pārvaldei;
- Dabas aizsardzības pārvaldei;
- Veselības inspekcijas atbilstošai struktūrvienībai.
Institūciju atzinumi par Vides pārskata projekta redakciju (skatāmi Pārskatā par sabiedrības līdzdalības pasākumiem):
|
Nr.p.k. |
Atzinums |
Komentārs |
|
Dabas aizsardzības pārvalde |
||
|
1.1. |
Administrācija piekrīt Vides pārskatā norādītajam, ka, izstrādājot Attīstības programmu un Stratēģiju jaunizveidotajam Limbažu novadam, ir jārada kompromiss starp teritorijas ekonomisko izaugsmi, sociālā taisnīguma un dabas aizsardzības prasību ievērošanu, ņemot vērā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (turpmāk – ĪADT) dabas aizsardzības plānus, kā arī to individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus. Tāpat Administrācija norāda, ka, ja Plānošanas dokumentos plānoto rīcību realizācijas procesā netiks izmantota aktuālā informācija par īpaši aizsargājamiem biotopiem t.sk. ES nozīmes, un īpaši aizsargājamām sugām, netiks nodrošināta šo īpaši aizsargājamo dabas vērtību aizsardzība. Lai mazinātu šādu potenciālu negatīvu ietekmi, nepieciešams izmantot aktuālo informāciju, kas pieejama Dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”, kā arī plānošanas procesā piesaistīt sertificētus sugu un biotopu jomas ekspertus. Kopumā Vides pārskata 4.1.5.nodaļa Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas nav izstrādāta kvalitatīvi. Šajā nodaļā uzskaitītas Limbažu novadā esošās ĪADT, taču nav skaidrs, pēc kāda principa ir veikta, piemēram, dabas liegumu uzskaite, jo nav norādīti visi Limbažu novadā esošie dabas liegumi. Tāpat noradīts, ka dabas pieminekļi – ir tikai dižkoki un dižakmeņi. Saskaņā ar likumu Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām 6.panta pirmo daļu - dabas pieminekļi ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi: aizsargājamie koki, dendroloģiskie stādījumi, alejas, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi un citi dabas retumi, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība. Nav saprotams, kāpēc plašāk šajā nodaļā ir aprakstīts tikai Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts (turklāt norādīts, ka rezervāta teritorijā ir 25 liegumi, taču nenorādot cik no liegumiem ietilpst Limbažu novadā) un aizsargājamās jūras teritorijas. |
Ņemts vērā |
|
1.2. |
Vides pārskata 4.1.5.nodaļā Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas norādīts, ka Plānošanas dokumentos nav paredzētas darbības īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kā arī dabas resursu aizsargjoslās, t.sk. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā un tai pieguļošajās teritorijās. Administrācija norāda, ka ĪADT nav izveidotas aizsargjoslas. Turklāt norādītais nonāk pretrunā, piemēram, ar 3.2. RĪCĪBU VIRZIENS (RV): Efektīva vides aizsardzība 3.2.1. Nodrošināt dabas resursu saglabāšanu, atjaunošanu un ilgtspējīgu izmantošanu vienu no uzdevumiem, kurā norādīts, ka plānota noeju uz jūru ierīkošana un teritorijas labiekārtošana, kas tieši skar Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu. |
Ņemts vērā |
|
1.3. |
Vides pārskata 4.1.5.nodaļa Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (kā arī Attīstības programmas 2022.-2028.gadam 1.redakcija) būtu papildināma ar informāciju par mikroliegumiem, kā arī vietējas nozīmes īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ja tādas novadā ir noteiktas, kā arī ar informāciju par bioloģisko daudzveidību kā tādu (sugas, biotopi). Vides pārskatā būtu nepieciešams sniegt detalizētāku informāciju par ĪADT un mikroliegumu platībām un to īpatsvaru Limbažu novada pagastos un informāciju par jau esošo antropogēno slodzi un galvenajiem ietekmējošiem faktoriem ĪADT. |
Ņemts vērā |
|
1.4. |
Vides pārskata 4.1.9.nodaļā Kultūrvēstures objekti sniegto informāciju par ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem atbilstošāk būtu iekļaut 4.1.5.nodaļā. |
Ņemts vērā |
|
1.5. |
Vides pārskata 6.nodaļā sniegta pārāk vispārīga informācija, turklāt tā nav kvalitatīvi/strukturēti uzrakstīta. |
Ņemts vērā |
|
1.6. |
Administrācija nepiekrīt 6.nodaļā norādītajam apgalvojumam, ka novadā atrodas vairāki valsts aizsargājamie dižkoki, kas iekļauti ĪADT sarakstā, bet plānošanas dokumenta īstenošana nevar ietekmēt to stāvokli, tāpēc to šī SIVN ietvaros nevērtējam. Administrācija norāda, ka īstenojot plānotos projektus, kas saistīti ar teritoriju labiekārtošanu, būvdarbiem u. c. darbiem, jāpievērš uzmanība tuvumā esošo koku parametriem. Par aizsargājamu uzskatāms jebkurš koks, kas sasniedzis Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 2.pielikumā noteiktos parametrus. Informācija par dižkokiem pastāvīgi tiek reģistrēta Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”. Aizsargājamo koku aizsardzībai un saglabāšanai būtiski ir veikt to pieguļošajās teritorijās sakopšanas darbus (apkārtnes sakopšana, attēnošana), piesaistīt arboristus un neveikt tuvu kokiem saimnieciskās darbības, piemēram, apstrādāt mehāniski zemi. |
Ņemts vērā |
|
1.7. |
Vides pārskatā vērojamas redakcionālas kļūdas, piem., 5.nodaļā; visā dokumentā attēliem un tabulām nav korekts numurējums, turklāt trūkst uz tiem atsauces tekstā; aiz 4.1.5.nodaļas seko 4.1.9.nodaļa u.c. |
Ņemts vērā |
|
1.8. |
Administrācija sniedz priekšlikumu, ka Vides pārskatā būtu iekļaujama informācija par invazīvo, ekspansīvo, agresīvo sugu (svešās sugas, kas aklimatizējušās jaunās teritorijās ārpus sava dabiskā areāla, iekļāvušās jaunajās ekosistēmās un rada draudus šo ekosistēmu vietējiem organismiem) izplatību Limbažu novadā. Ir svarīgi savlaicīgi novērst šo sugu izplatīšanos, līdz ar to Administrācija rekomendē Vides pārskatā iekļaut informāciju par šīm sugām, iespējamo izplatību, teritoriju, kur tās visvairāk atrodamas, ietekmes vērtējumu plānošanas dokumenta īstenošanas gadījumā. |
Ņemts vērā |
|
1.9. |
Attiecībā uz Attīstības programmas 2022.-2028.gadam “Esošās situācijas raksturojums” 2.7.nodaļu, nepieciešams norādīt korektu informāciju par spēkā esošajiem dabas aizsardzības plāniem. Administrācija informē, ka dabas parkam “Salacas ieleja” nav spēkā esoša dabas aizsardzības plāna. Spēkā esoši dabas aizsardzības plāni ir dabas liegumiem – “Ziemeļu purvi”, “Vidzemes akmeņainā jūrmala”, “Karateri”, “Dziļezers un Riebezers”, “Dūņezers”, “Augstroze”. Informācija par aktuālajiem dabas aizsardzības plāniem pieejama: https://www.daba.gov.lv/lv/dabas-aizsardzibas-plani; https://www.daba.gov.lv/lv/par-ipasi-aizsargajamam-dabas-teritorijam . |
Ņemts vērā |
|
1.10. |
Attīstības programmas 2022.-2028.gadam “Esošās situācijas raksturojums” 2.7.4.nodaļā norādīti novadā esošie dižkoki, atsaucoties uz Limbažu novada sniegtajiem datiem. Administrācija norāda, ka aktuālā informācija par novadā esošajiem dižkokiem un potenciālajiem dižkokiem pieejama Dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”. Turklāt apkopojot informāciju par dižkokiem, būtu jābūt norādītam, uz kuru datumu situācija fiksēta. |
Ņemts vērā |
|
1.11. |
Attīstības programmas 2022.-2028.gadam “Esošās situācijas raksturojums” 2.7.6.nodaļā nekorekti norādīta Ežurgas klintis un Zivtiņu klintis atrašanās vieta (pagasti). |
Ņemts vērā |
|
Valsts vides dienests Par Limbažu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2022.-2046.gadam un Attīstības programmas 2022.-2028.gadam 1.redakciju 08.12.2021 Nr. 11.2/5092/VI/2021 Uz 08.11.2021. Nr. 4.13.2/21-2/94 |
||
|
2.1. |
Stratēģijas daļā un telpiskās attīstības perspektīvā netiek izcelta un minēta Limbažu novada teritorijas lielas daļas atrašanās Baltijas jūras piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā (turpmāk – Krasta kāpu aizsargjosla) un ierobežotas saimnieciskās darbības aizsargjoslā. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6.panta pirmo daļu, šī aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Līdz ar to Pārvalde rekomendē veikt konceptuālus labojumus Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā (stratēģijas daļā un telpiskās attīstības perspektīvā). |
Ņemts vērā |
|
2.2. |
Telpiskās attīstības perspektīvā, 5.5. Transporta koridori un infrastruktūra, 26.,27.lp. – Vadlīnijas teritorijas plānošanai un attīstībai cita starpā paredz modernas un videi draudzīgas inženierkomunikāciju infrastruktūras attīstību, kurā ietverta informācija saistībā ar sakaru sistēmu nodrošinājumu (perspektīvā 330 kV elektrolīnijas trase „Sindi –Rīga” un platjoslas telekomunikāciju līniju attīstība), vienlaikus nav ietvertas attīstības perspektīvas attiecībā uz ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūras iespējamu attīstību atbilstoši teritorijas attīstības mērķiem un arī pieprasījumam un ir tieši saistīts ar ilgtspējīgu mūsdienīgu novada teritorijas attīstību (uz ko Pārvalde ir vērsusi uzmanību 03.08.2021. vēstulē Nr. 11.2/3326/VI/2021 “Par Limbažu novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2022.– 2046. gadam un Attīstības programmas 2022.–2028. gadam izstrādi”). |
Ņemts vērā |
|
2.3. |
Saistībā ar Attīstības programmas 1. redakciju Pārvaldei nav būtisku iebildumu. |
Pieņemts zināšanai |
Saskaņā ar Biroja 2022.gada 15.jūlija atzinumā Nr. 4-03/13/2022 “Par Limbažu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2022.-2046.gadam un Limbažu novada attīstības programmas 2022.-2028.gadam Vides pārskatu” Limbažu novada Attīstības programma, Stratēģija un Vides pārskats kopumā atbilst normatīvo aktu prasībām, taču tajā veicami papildinājumi un precizējumi. Ņemot vērā minēto, Vides pārskats tika papildināts un precizēts atbilstoši Biroja norādījumiem.
- Pamatojums, kāpēc no visiem iespējamiem risinājuma variantiem izraudzīts pieņemtais variants
Stratēģijai un Attīstības programmai nav paredzētas alternatīvas, līdz ar to Vides pārskatā ir novērtēta “nulles” alternatīva, t.i., ja Stratēģija un Attīstības programma netiek izstrādātas, tādējādi tiek saglabāta esošā situācija.
Ja plānošanas dokumenti netiktu īstenoti, kavētos gan novada ekonomiskā attīstība, gan videi draudzīgu darbību ieviešana, gan citi novadam būtiski procesi.
Kopumā secināms, ka Stratēģijas un Attīstības programmas īstenošana neradīs papildus vides problēmas, bet palīdzēs risināt esošās, jo tajā ietverti saprātīgas un ilgtspējīgas teritorijas attīstības pamatprincipi, ņemtas vērā vides likumdošanas prasības un sabiedrības intereses.
- Ziņas par pasākumiem plānošanas dokumenta īstenošanas monitoringa veikšanai, norādot monitoringa ziņojuma iesniegšanas termiņus
Monitorings nepieciešams, lai konstatētu plānošanas dokumentā paredzēto rīcību īstenošanas tiešu, netiešu vai neparedzētu ietekmi uz vidi. Plānošanas dokumenta īstenošanas monitoringa nepieciešamību nosaka Ministru kabineta 23.03.2004. noteikumi Nr.157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”.
Vides monitoringa mērķis ir iegūt informāciju par vides stāvokli un tā izmaiņām, realizējot Attīstības programmā paredzētās aktivitātes, kā arī nodrošina savlaicīgu problēmu identifikāciju, cik tas iespējams datu pieejamības dēļ.
Lai labāk novērtētu plānošanas dokumentu īstenošanas ietekmi uz vidi, būtu nepieciešami šādi esošo pētījumu vai novērojumu dati:
• virszemes ūdeņu kvalitātes monitorings,
• jūras krasta erozijas monitorings,
• plūdu riska monitorings,
• pazemes ūdeņu kvalitātes monitorings,
• notekūdeņu monitorings,
• gaisa kvalitātes monitorings,
• pētījumi par iedzīvotāju veselības stāvokli;
• dati par atjaunojamo energoresursu (saules enerģijas, biomasas, vēja u.c.) izmantošanu.
Plānošanas dokumentu ietekmes uz vidi novērtēšanai ieteicams izvērtēt šādu rādītāju iekļaušanu uzraudzības indikatoru sarakstā:
• iedzīvotāju apmierinātība ar vietējo pašvaldību un tās darbību,
• aizsargājamo dabas teritoriju, publiski pieejamo zaļo zonu, parku īpatsvars,
• īpaši aizsargājamo teritoriju skaits un platība,
• gaisa kvalitātes rādītāji,
• emisiju daudzums gaisā no stacionārajiem izmešu avotiem,
• atjaunojamo energoresursu izmantošana,
• dzeramā ūdens kvalitātes rādītāji;
• novadīto notekūdeņu apjomi un kvalitātes rādītāji,
• virszemes ūdeņu kvalitātes rādītāji,
• jūras krasta erozijas rādītāji,
• peldūdeņu kvalitātes rādītāji,
• poligonā apglabāto un otrreizēji pārstrādājamo sadzīves atkritumu apjoms,
• piesārņoto vietu skaits un platība,
• apbūvēto teritoriju platība,
• valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu skaits.
Monitoringā iespējams pielietot arī indikatoru moduļus, piemēram, sociāli–ekonomiskie faktori – slodzes – stāvoklis – ietekme – atbildes pasākumi.
Monitoringa ziņojums jāsagatavo un atzinumā par vides pārskatu noteiktajā termiņā jāiesniedz Vides pārraudzības valsts birojā. Monitoringa ziņojumā apkopo pieejamo informāciju un ietver vismaz ar plānošanas dokumenta īstenošanu saistīto vides stāvokļa izmaiņu un to tendenču raksturojumu.
Attīstības programmas ieviešanas uzraudzības kārtība paredz gatavot regulārus dokumenta ieviešanas uzraudzības ziņojumus, izvērtējot gan vidēja termiņa ietekmi uz sociālekonomiskajiem rādītājiem, gan darbību rezultātu rādītājus.
Biroja 15.jūlija atzinumā Nr. 4-03/13/2022 “Par Limbažu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2022.-2046.gadam un Limbažu novada attīstības programmas 2022.-2028.gadam Vides pārskatu” norādītajā termiņā, t.i., vismaz vienu reizi plānošanas periodā (2028.gadā) pašvaldība sastādīs un iesniegs Birojam elektroniskā veidā monitoringa ziņojumu.