Kādas asociācijas mums rodas izrunājot vārdu mežs? Kādam tas ir koku un krūmu biezoknis, kādam tas ir sēņošanas un ogošanas prieks, kādam tas saistās ar malciņas sagādi, kādam tas dod darbu izcērtot vecos un stādot jaunus kokus izcirsto vietā. Kādam tas saistās ar nepatīkamām sajūtām pret kukaiņiem, kādam ar bailēm no apmaldīšanās meža labirintos… un tad vēl tie lāči!... Arī medniekiem no meža ir sava pieredze. Tādu stāstu ir daudz.
Arī Limbažu Bērnu un jauniešu centra vokālā ansambļa “Pogas” trīs grupas ( Āķīši, Pipari un Punktiņi) nometnē “Pogas pogo Citādā mežā” šovasar meklēja savu stāstu…un atrada. Te tas ir!
Mežs – tā ir skola, bez kabinetiem, datoriem un attēliem grāmatās.
Mežs – tās ir mājas brīvam garam.
Mežs – tas ir mākslas darbs, kuru radījusi pati daba.
Mežs – tā ir labākā terapija.
Mežs – tā ir klusuma skola.
Mežs – tā ir mīlestība pret visu dzīvo, dabisko, sevi un citiem, kā pret daļiņu dabas.
Mežs – tā ir koncertzāle bez prožektoriem un specefektiem.
Viss redzētais, dzirdētais, sataustītais un apjaustais ir noglabāts bērnu sirdīs, domās un sajūtās. Ļoti gribas ticēt, ka mīlestība pret dabu un attieksme pret mežu, kā milzīgu vērtību, tur arī paliks.
Vasaras nometne audzēkņiem tika piedāvāta, lai, gatavojoties muzikālajai izrādei “Citāds mežs”, priekšnesuma mākslinieciskais sniegums būtu īsts un patiešām uz skatuves izdzīvots. Ar bērniem kopā kustību meklējumos, aktiermeistarībā un skaista vokālā skanējuma veidošanā bija trīs brīnišķīgas skolotājas: Ieva Lapsa, Andra Luste un Madara Briede. Svarīgu darbu darīja un savu padomu neliedza arī Aleksis Budevičs, kurš deva iespēju dziedātājiem darboties ar mikrofoniem. Bērnus sagaidīja vienmēr smaidīgā dežurantīte Iveta Skrastiņa, bet uz tuvējo mežiņu mūsu pulciņā devās arī Laura Kasparsone. Arī saimnieks Aivars Bērziņš atrada kopēju valodu ar puišiem, apstrādājot koka ripas. Nometnes vadību ar dokumentu noformēšanu, ēdiena piegādi un simts citiem pienākumiem veica Iveta Puriņa.
Neaizmirstama “Pogām” paliks ekskursija uz Ieriķu dzirnavām, kur visi baudīja gan meža burvību, gan upītes čalošanu, apbrīnoja pašas dzirnavas, iebrida upītes aukstajā ūdenī pie paša ūdenskrituma. Bērni sagaidīja arī pārsteigumu – folkloras kopas “Putni” mūziķus Ilzi Kļaviņu un Mārtiņu Āboliņu, kuru līdzi atvestie instrumenti ieskanējās gan pašu mākslinieku, gan bērnu rokās. Pirms došanās mājup, nometnes dalībnieki saņēma piemiņas veltes un sūtīja savu smaidu foto kamerai kopīgajā bildē.
Tas bija nometnē. Taču arī pārējās grupas ( Ātraudži, Balsītes un Rūči) vasarā ir strādājušas gan ierakstot dziesmas, gan pielāgojot kustības, gan izdzīvojot savas meža sajūtas dziesmās. Tagad atliek to visu sadziedāt kopā. Vai mums tas būs izdevies? To varēs vērtēt vecāki un visi ieinteresētie skatītāji Limbažu kultūras nama zālē 17. septembrī, kad ”Pogas” atzīmēs savu 30 gadu jubileju.
Nometne izdzīvota. Vasara lēnām dodas pretī rudenim, ceļš cauri bērnu sirdīm un dziesmu turpinās. Uz tikšanos!