Sākoties aktīvam lašu, foreļu, taimiņu, alatu un sīgu nārstam Latvijas upēs, Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) atgādina, ka par šo zivju sugu iegūšanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās saudzēšanas laikā paredzēta kriminālatbildība un pārkāpējam finansiāli jāatlīdzina zivju resursiem nodarītie zaudējumi. Pārvaldes valsts vides inspektori šajā periodā pastiprināti uzraudzīs īpaši aizsargājamo dabas teritoriju lašupes un lašveidīgo zivju ieguvi. Pārvalde aicina ievērot makšķerēšanas noteikumus, kā arī vērš uzmanību, ka veikalā iegādāties minētās sugas būs lētāk un ilgtspējīgāk.
Pēdējās desmitgadēs lašveidīgo zivju izplatība Latvijā ir būtiski samazinājusies, tādēļ to aizsardzība nārsta laikā ir ļoti nozīmīga. Jo īpaši tāpēc, ka tikai neliela lašveidīgo zivju populācijas daļa ir spējīga izdzīvot jūrā un atgriezties dabiskajās nārsta vietās sugas turpināšanai.
Par zivju iegūšanu īpaši aizsargājamā teritorijā saudzēšanas laikā paredzēta kriminālatbildība. Pārkāpējam būs jāatlīdzina zivju resursiem nodarītais zaudējums – 715 euro par katru noķerto un nogalēto aizsargājamo zivi.
Laši un taimiņi ir vienas no lielākajām Latvijā sastopamajām zivīm. Tās nārsto upēs, bet pieaugušie indivīdi dzīvo jūrā līdz nobriest ceļošanai atpakaļ uz vietu, kur paši nākuši pasaulē. Baltijas jūras laši dzīves laikā migrē tikai Baltijas jūras robežās. Lašveidīgās zivis ir ceļotājas un migrē līdz pat 3 000 km, diennaktī veicot pat 100 km. Latvijā lasis var nodzīvot 10 gadus, citviet pat 15 gadus. No viena lašu pāra pēc gadiem upē atgriežas aptuveni 40-60 jaunu lašu.
Latvijā savvaļas laši ir sastopami Gaujas, Irbes, Salacas un Ventas baseinu upēs. Gauja un tās pietekas ir vienas no Latvijas nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām. Neskaitāmi daudz lašveidīgo zivju ik gadu no jūras dodas uz upēm, kurās paši dzimuši, lai veiktu svarīgāko savas dzīves uzdevumu – radītu pēcnācējus. Liela daļa no šīm upēm atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Saskaņā ar Makšķerēšanas noteikumiem Latvijas iekšējos ūdeņos paturēt lomā lašus un taimiņus ir aizliegts visu gadu. Izņēmums ir atsevišķas licencētās makšķerēšanas vietas no 1. janvāra līdz 30. septembrim. Savukārt Makšķerēšanas noteikumos noteiktajās lašupēs no 1. oktobra līdz nārsta sezonas beigām makšķerēt ir aizliegts pavisam. Alatas, kas arī ir lašveidīgās zivis, lomā nedrīkst paturēt no 1. februāra līdz 30. aprīlim, strauta foreles – no 1. septembra līdz 30. novembrim, sīgas un repšus – no 1. oktobra līdz 30. novembrim.