2024. gada 8. novembrī Valgas Kultūras centrā norisinājās VIII Igaunijas-Latvijas vēstures konference „Kultūrvēsturiskā Livonija”. Šogad Valgas/Valkas pilsētai aprit 440 gadi kopš pilsētas tiesību piešķiršanas. Šo notikumu pieminēja konferencē, pilsēta ir ļoti saistīta ar Livoniju, tāpēc šī gada konference tika veltīta tieši šai saiknei. Tā kā nosaukums Livonija ir atvasināts pēc Igaunijas un Latvijas teritorijās savulaik dzīvojošās lībiešu jeb līvu tautas nosaukuma, tika runāts arī par lībiešiem, tostarp par lībiešu valodas un kultūras ietekmi Igaunijā un Latvijā.
Konferencē uzstājās lektori no Igaunijas un Latvijas universitātēm, muzejiem u.c. Konferences darba valodas bija igauņu un latviešu. Pasākumu rīkoja Valgas muzejs sadarbībā ar Valgas pašvaldību, ar atbalsta Igaunijas Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Konferencē uzstāsies Laura Kreigere-Liepiņa no Latvijas Universitātes bibliotēkas, kura stāstīja par Polijas karaļa Stefana Batorija uzvarām Livonijā. Vēsturnieks Ots Sandraks savā prezentācijā pievērsās Valgai/Valkai kā Livonijas centram viduslaikos un jaunajos laikos, kā arī skaidroja Livonijas jēdzienu. Akadēmiķis Karls Pajusalu stāstīja par lībiešiem un lībiešu valodu Igaunijas-Latvijas pierobežā. Valdo Prausta (Igaunijas Velosipēdu muzejs) prezentācija bija par senajiem ceļiem, kas veda uz Livoniju. Vēstures zinātņu doktors Tālis Vigo Pumpuriņš (Vidzemes Augstskola) iepazīstināja ar Zīversu dzimtas mantojumu Livonijā.
Staiceles Lībiešu muzejs „Pivālind“ tika aicināts piedalīties konferencē ar stāstījumu par Igaunijas pierobežas lauku viensētām un to vēsturisko mantojumu, dzimtu nostāstiem un leģendām. Muzeju pārstāvēja direktore Indra Jaunzeme un Staiceles Tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Timermane.
Indras Jaunzemes prezentācija „Ozols tēva pagalmā“ bija veltīta Staiceles apkārtnes lauku viensētām, tostarp vecsaimniecībām, jaunsaimniecībām un izzudušām saimniecībām Rozēnu pagastā 20. gadsimta sākumā. Viņa pastāstīja arī par lībiešu pēdām Staiceles pusē – vietvārdiem, uzvārdiem ar lībisku un igaunisku izcelsmi, kā arī par Staiceles aušanas tradīcijām ar dabas materiāliem. Prezentācija balstījās muzeja pētījumos un projektā „Lauku sētas Staiceles apkārtnē“, kas vēsta par 645 lauku saimniecībām bijušajā Rozēnu pagastā.
Dalība šajā starptautiskajā konferencē bija vērtīga pieredze, kas ļāva padziļināti aplūkot lībiskā mantojuma pētniecību un muzeja darbību Vidzemes lībiskajā kultūrtelpā. Staiceles muzejs turpinās izzināt lībiešu kultūras mantojumu, apkopojot vērtības un tradīcijas, lai tās saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm.
Liels paldies konferences rīkotājiem un dalībniekiem par iespēju piedalīties un dalīties ar zināšanām par Staiceles un Livonijas kultūrvēsturisko mantojumu!
