21. februāris visā pasaulē ir Starptautiskā dzimtās valodas diena. Katru gadu to atzīmē arī Staiceles pilsētas bibliotēka. Pirms pandēmijas ar staiceliešiem par vārda spēku runāja Rīgas Stradiņa universitātes docētāja un SIA Baltic Communication Partners vadītāja Vita Savicka.
Šogad uz tikšanos bija uzaicināts cilvēks, kura darba rīks ir dzimtā valoda – diktors, sporta un dziesmu svētku komentētājs, raidījumu veidotājs – Gunārs Jākabsons. Sarunas laikā iepazinām cilvēku, kura dzīves gājumu ļoti daudz noteikušas nejaušības, dzīvē un radio namā satiktie kolēģi. Nejauši izlasot sludinājumu par konkursu uz vīrieša diktora vietu Latvijas radio, nolēma piedalīties, bet lielas konkurences rezultātā palika otrais. Tas, kolēģu pamudināts, pavēra iespēju kļūt par komentētāju. Vispirms par sporta, galvenokārt futbola un hokeja. Kopā spēles komentētas ne tikai ar komandu treneriem, bijušajiem spēlētājiem, bet pat ar aktrisi Veltu Skursteni un citiem Nacionālā teātra aktieriem. Tikai pierādot sevi darbā varēja nokļūt 13 olimpiskās spēlēs kā akreditētais sporta komentētājs no Latvijas Radio. Tikšanās laikā neizpalika arī dažādi stāsti par kurioziem, par emocijām un sastaptiem cilvēkiem. Sidnejas olimpisko spēļu laikā pie mums pienāca puskails noziedies milzis – aborigēns – un aicināja ar viņu par dolāru nofotografēties. Kad fotogrāfija bija gatava, tad vīrs izrādīja lielāko viesmīlību, visā nopietnībā vaicājot – vai es nevēloties viņa sievu? atceras komentētājs.
Uzzinājām kāds nopietns darbs ir bijis jāiegulda komentējot dziesmu un deju svētkus, cik ļoti jāiepazīst deju soļi, tautas tērpu krāsu savirknējumi, jo viss koncerts jāpasniedz caur valodu. Gunārs pat nav kaunējies padomu prasīt virsdiriģentiem.
Svarīgs dzīves posms, kā uzsver pats raidījumu veidotājs, bijis darbs “Mikrofonā”. Mikrofona dziesmu aptauju rīkošana 17 gadu garumā. Darbs kopā ar uzticamām kolēģēm Ausmu Indriksoni, Liu Guļevsku, Sandru Glāzupu. Sadarbība ar Sandru tiek ierakstīta pirmā kopīgi dziedātā dziesma “Radio divi lai skan.” Ja velnam atdod mazo pirkstiņu, tad viņš paņem visu roku. Tā tagad jau ir tapusi kopīga dziesma ar Kasparu Markševicu “Laipni lūgti”, kura piedalās šā gada Latvijas Sirdsdziesma aptaujā. Dziesma, kurā izpaužas mūsu viesa spēle uz mutes harmonikām. Tikšanās beigās par to arī varēja pārliecināties arī visi klātesošie. Klausījāmies gan mūzikā, gan paša dzejas lasījumos. Sniegotā un ziemīgā dienā labprāt iejutāmies vasarā jūrmalā:
Saules zaķis polku lec,
Sauc tas visus, jauns vai vecs
Nāciet pulciņā jūs ar,
Dar, ko var, dar ko var.
Saule platu muti smej,
Balti gulbji viļņos dej,
Kaijas krastā skaļi kliedz,
Bērni spēlējas un spiedz.
Mazie smilšu pilis ceļ,
Spoži stari acīs dzeļ,
Pludmale dūc tā kā spiets,
Kamēr pienāk saules riets
Noslēgumā dzimtajai valodai novēlēja būt noturīgai, katram padomāt par savas valodas lomu, kas veido saikni starp pagātni, tagadni un nākotni un, lasot grāmatas, izkopt literāro valodu!
Anita Strokša, Staiceles pilsētas bibliotēkas vadītāja
