10. janvārī Staiceles pilsētas bibliotēka aicināja uz tikšanos ar ceļotāju ELVITU RUKU.
Staiceles pilsētas bibliotēkā aizsākās Staiceles Radošo sieviešu kluba “Stazele” un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansētais projekts “Ceļojums grāmatā un pasaulē’. Pirmajā tikšanās reizē bibliotēkā viesojās un ar apmeklētājiem tikās producente, publiciste, ceļotāja ar mākslas vēsturnieces izglītību, kam rakstīšana ir neatņemama dzīves sastāvdaļa - Elvita Ruka. Kas nesen bija atgriezusies no Turkmenistānas, no valsts, kura ir viena slēgtākajām valstīm pasaulē, kuras vizītkarte ir pārspīlēts krāšņums un kā prezidents teiks – tā būs.
Elvitai Rukai ir bijusi tā retā iespēja ņemt dalību Ašgabatas lietišķās mākslas festivālā un Eiropas Savienības kultūras nedēļā. Savu stāstījumu par šo zemi Elvita sāka ar video kadriem no krāšņā festivāla atklāšanas pasākuma. Turkmēnijā, kā saka publiciste, drīkst tikai runāt, rādīt tikai labo un skaisto. Tas arī licis daudz pārdomāt meistarklases tēmas radošajā publicistikā, ko Elvita Eiropas savienības kultūras nedēļas ietvaros pasniegusi topošajiem žurnālistiem, diplomātiem un saujiņai neformāļu. Visu darbu sarežģījis arī fakts, ka valstī literārā valoda izzūd. Kāpēc? Elvita saka: “ Tāpēc, ka pat alternatīvā un modernā grāmatnīcā dzimtajā valodā ir tikai viens plauktiņš – visaugstākais. Tas, kas ar prezidentu rakstītām grāmatām. Citas ir svešvalodās, jo tajā valstī vārds tiek uzskatīts par ļoti spēcīgu ieroci un tāpēc savā mēlē tiek stingri kontrolēts – kurš katrs taču nedrīkst ar to rotaļāties!” Tāpēc arī meistarklases studenti ir bijuši par pasniedzējas izvirzītajām sacerējuma tēmām pārsteigti, jo varējuši izteikt savas domas. Visi pasākuma klātesošie noklausījās Turkmenistānas studentu sacerējumus par tēmām – Vējš tuksnesī. Diena, kuru nekad neaizmirsīšu. Vēstule manam Eiropas Savienības draugam. Vecmāmiņas, vectētiņa gudrais padoms. Mana mīļākā turkmēņu glezna. Stāsti bija sirsnības un mīlestības pilni, vai tiešām tie nāca no sirds vai tika uzspēlēti, tas palika jautājums. Tāpat kā par viesošanos Turkmenistānā Elvitu Ruku nepamet sajūta, ka īstā valsts seja ir spēlējusi koķetas paslēpes, pēc Brīnumzemes likumiem, kur mistiski savijas romantizēta pagātne ar izfantazētu nākotni, bet tagadne kā līgavas mute aiz lakata stūra.
Elvita Ruka ir gatava to noskaidrot un vēlreiz mēģināt doties uz šo slēgto valsti, lai varētu atkal turpināt savu iesākto grāmatu sēriju “15 jukušas avis”.
Foto: Inta Meistere, Staiceles pilsētas bibliotēkas bibliotekāre
