15.februārī Limbažos notika Limbažu novada pašvaldības tikšanās ar dzelzceļa infrastruktūras projekta Rail Baltica pamattrases projektēšanas komandu.
Sanāksmes galvenais mērķis bija informēt par Rail Baltica Latvijas Ziemeļu posma projektēšanas gaitu un aktuālajiem ceļu un to pārvadu risinājumiem Limbažu novadā.
Tikšanās laikā Rail Baltica pārstāvji prezentēja pamata trases projektēšanas statusu Limbažu novada teritorijā, kā arī ceļu risinājumus apakšposmā no Igaunijas robežas līdz Vitrupei (25,8 km garumā) un apakšposmā no Vitrupes līdz Skultei (39,9 km garumā). Plānotais dzelzceļa trases kopgarums Limbažu novadā ir aptuveni 69 km.
Apakšposmā no Igaunijas robežas līdz Vitrupei paredzēta:
- 1 reģionālā stacija Salacgrīvā;
- 3 dzelzceļa tilti: pār Salacas upi, Svētupi, Unģenurga upi;
- 3 valsts autoceļu pārvadi;
- 4 pašvaldības ceļu pārvadi;
- 1 savvaļas dzīvnieku pārvads;
- 1 elektriskās līnijas 110 kV šķērsojums.
Apakšposmā no Vitrupes līdz Skultei paredzēta
- 1 reģionālā stacija Skultē;
- 7 dzelzceļa tilti: pār Vitrupi, Kurliņupi, Zaķupīti, Liepupes-Vitrupes kanālu, Toras upi;
- 6 valsts ceļa pārvadi;
- 2 pašvaldības ceļa pārvadi;
- 2 tirgotāju ceļu pārvadi;
- 2 savvaļas dzīvnieku pārvadi.
Rail Baltica tehniskā projekta menedžeris Jānis Plakanis sanāksmes sākumā informēja par projektēšanas gaitu:
Uzsākot projektēšanu, pirmais uzdevums bija pārbaudīt un verificēt priekšizpētes risinājumus un izstrādāt konceptuālu projekta risinājumu. Uz tā pamata izstrādāja būvprojektu. Nākamais posms – “Master design” jeb būvprojekta pamatrisinājumi. Trešais posms – detalizētais tehniskais būvprojekts. Šobrīd viss Ziemeļu posms ir sadalīts 3 apakšposmos. Limbažu novads pārklāj pirmo un otro apakšposmu. Pirmajā apakšposmā, kas ir līdz Vitrupei, ir pabeigti būvprojekta pamatrisinājumi un uzsākts detalizētais tehniskais projekts. Visaugstākā projekta gatavības pakāpe ir ziemeļposmā. Otrajā apakšposmā tiek izstrādāti būvprojekta pamatrisinājumi un tos plānots pabeigt pavasarī un gada vidū apstiprināt. Pēc tam sekos detalizēta tehniskā projekta izstrāde arī šajā apakšposmā.
Tikšanās laikā pašvaldības vadītājs Dagnis Straubergs norādīja uz neskaidrību, kāpēc plānotā piekļuve stacijai Salacgrīvā ir paredzēta pilsētas otrā pusē, nevis tajā pusē, kurā ir iedzīvotāju blīvums. Uz šo Rail Baltica pārstāvji atbildēja, ka Salacgrīvas apvedceļa iezīmētās zonas dēļ nebija iespējams vienoties ar Latvijas Valsts ceļiem.
Pašvaldības izpilddirektors Artis Ārgalis uzdeva jautājumus par Skultes stacijas dzelzceļa šķērsojuma izgaismojumu un ietves zonām. Rail Baltica pārstāvji skaidroja, ka gājēju infrastruktūra tiek paredzēta līdz pašai stacijai un arī uz pārvada.
Priekšsēdētāja 1.vietnieks Māris Beļaunieks norādīja, ka ir bijušas vairākas sarunas par staciju Oltūžos, taču pašvaldība nav saņēmusi oficiālu informāciju no Satiksmes ministrijas par to, ka stacija Oltūžos nebūs. Rail Baltica pārstāvji piekrita, ka būtu nepieciešama oficiāla informācija par šo jautājumu.
Ar Rail Baltica pamattrases projektēšanas komandu tikās Limbažu novada pašvaldības priekšsēdētājs Dagnis Straubergs un viņa 1. vietnieks Māris Beļaunieks, pašvaldības izpilddirektors Artis Ārgalis, teritorijas plānotāja Sandra Paegle, sabiedrisko attiecību speciāliste Beāte Kožina, Limbažu novada Būvvaldes arhitekts Dzintars Bernhards un SIA “Grupa 93” projektu vadītāja Sarmīte Lesiņa.
