Domāju, kā iesākt šo rakstu. Radās ķecerīga ideja - izsludināt aicinājumu brīvprātīgajiem pieteikties uz ķirurģisku operāciju, jo esmu nolēmusi pārprofilēties, lasījusi daudz rakstu un nolēmusi, ka gribu būt ārste. Zinātnes attīstības nolūkā gribu pamēģināt izoperēt kādu brīvprātīgo. Interesanti, cik cilvēku pieteiktos?
Bet, ja nopietni, - tas, kas šodien notiek valstī, man atgādina ko līdzīgu iepriekšminētajam. Šodien par Latvijas reģioniem lēmumu pieņem septiņu cilvēku komisija, kurā diemžēl neviens nav reģionālās politikas veidošanas speciālists. Mūsu iedzīvotāji ir kā brīvprātīgie eksperimenta trusīši (pat trusīšus gan vairs neļauj izmantot eksperimentiem), kas paši nezina, ka ir nokļuvuši šajā atlasē.
Nevēlos aizskart nevienu personīgi, arī nevienu profesiju (pati arī neesmu žurnāliste). Es vienkārši vēlos pievērst uzmanību daudzu notikumu cēloņiem un sekām. Un varbūt šis raksts palīdzēs padomāt mums visiem kopā par to, kādus mērķus izvirzām, kādu izglītību iegūstam un ko pēc tam ar savām zināšanām varam sniegt Latvijas valsts attīstībai.
Šobrīd intensīvi tiek apspriesta administratīvi teritoriālā reforma. Ļoti nepieciešama reforma, jo vecā sistēma ir novecojusi, nepilda savas funkcijas un arī iedzīvotāju skaita samazinājuma dēļ nav rentabla valstij. Tas tā kā būtu skaidrs.
VARAM ir ķērusies klāt reformas plānošanai. To, kā tā tapa ministrijas kabinetos, skatītājiem bija liegts redzēt. Varbūt arī tas ir pareizi, jo citādi nekad neviens nekādu reformu nevarētu izstrādāt, bet tas, kas sekoja turpmāk, ir vai nu nihilisms, nezināšana, slinkums vai augstprātība. Par konstruktīvu plānošanu nacionālās interesēs to gribēdama nevaru nosaukt.
Latviju pametuši tik daudz iedzīvotāju, ka palicēju skaits novados un pašvaldībās ir krietni sarucis - reforma ir nepieciešama. Tomēr kārtējo reizi tas tika paveikts, nerēķinoties ar novadu vajadzībām, tradīcijām un iedzīvotāju paradumiem un vēlmēm.
Ir saprotams, ka jebkurā reformā pārmaiņu procesā būs kāds neapmierinātais. Bet šis procents nedrīkst pārsniegt kritisko masu. Un tas diemžēl ir noticis. To mēs redzam protesta akcijās, ko neviens pašvaldības vadītājs gribēdams nevarētu noorganizēt, ja tauta nebūtu vienisprātis.
Tautas bažas un sašutums nedrīkst būt ignorējams, jo kurš no deputātiem ir iedomājies sevi vērtēt augstāk par mūsu pašu lauku zemnieku vai viesu nama īpašnieku, vai lauku skolotāju…
Nesaprotama ir deputātu augstprātība pret cilvēkiem, kas katru dienu papildina valsts budžetu – maksā nodokļus, tostarp arī viņu algām. Kā jau sapulcēs tika minēts - dažiem no reformas plānotājiem biznesā nav veicies un ir piedzīvots bankrots. Bet šie ļaudis, kas iebilst pret neprasmīgu reformas izveidi, ir savu biznesu noturējuši, neskatoties uz krīzes gadiem, augstajiem nodokļiem, un lauksaimnieki – neraugoties uz dabas untumiem. Tomēr daži no deputātiem sevi uzskata par gudrākiem. Diez kas ir viņu augstprātības pamatā?
Nesaprotama ir VARAM reformas sludināšana novados. Vai tā tika veikta, lai “ievilktu ķeksīti” kartē ar piezīmi - “šeit biju es” - kā to bieži mēdz ieskrāpēt kādās publiski pieejamās vietās vai dabas pieminekļos neaudzināti apmeklētāji.
Kāpēc iedzīvotājiem nepārtraukti ir jāmin ATR attīstītāju domas? Vai nebūtu bijis vieglāk un gudrāk pēc reformas izstrādes sasaukt visus novadu un pagastu vadītājus, atvērt Latvijas karti un visiem kopā pārrunāt plānotās reformas? Jā, arī ar novadu vadītājiem, kas kartes otrajā pusē. Tas noteikti nebūtu noticis bez strīdiem un asām pārrunām, bet tās būtu pārrunas, un būtu nonākuši pie daudz labāka rezultāta. Tad iedzīvotāji nebrīnītos, kāpēc novados līdz 2030. gadam ir minēts iedzīvotāju pieaugums ar negatīvu tendenci. (Vai tad valdība nestrādā ar reemigrācijas plānu?). Ja VARAM ministrija kopā ar ekspertiem no Latvijas Bankas, Valsts kontroles un pārstāvjiem no citām atbildīgajām iestādēm apsekotu novadus, piedalītos NAP izstrādē un tikai pēc tam pieņemtu ATR - vai tam nebūtu jēdzīgāks iznākums? Tāpēc jau plāno ATR, lai valstī uzlabotos situācija.
Šodien nosauktie argumenti par labu vienai vai otrai novadu apvienošanai ir tik neargumentēti, tik vāji prezentēti, ka pat zirgam jāsmejas.
Konsultācijās ar iedzīvotājiem par jauno ATR ierēdņu runa ir pilnībā nesaprotama un garlaicīga. Kāpēc cilvēkiem ir jāstāsta globālas lietas, ja katram interesē savs novads, pagasts, māja? Vajadzētu taču beidzot paskaidrot tautai vienkāršā un saprotamā valodā, kādas izmaiņas skars konkrētas vietas iedzīvotājus, kur varēs atjaunot dokumentus, kā bērnus uz skolu vest, cik skolu slēgs, cik atvērs, kuros posmos ceļus atjaunos... Var saprast, kāpēc ierēdņi nerunā konkrēti - nav jau veikti nekādi detalizēti aprēķini. Vienīgais aprēķins - cik (apmēram) iedzīvotāju būs jaunajā teritorijā. Un tas atgādina skolas sistēmu - nauda seko skolēnam, te - reforma seko iedzīvotājam.
Loģiskākais solis šodien būtu apstādināt reformu un sākt ATR reformu no sākuma. Un nevar piekrist deputātiem, kuri bļaujot cenšas ieskaidrot, ka nedrīkst vairs kavēties. Dārgie bļāvēji, atgādināsim, ka arī Rail Baltica projekta attīstītāji “bļāva”, ka nedrīkst vairs kavēties, bet diemžēl tieši tāpēc, ka “pamati” netika izstrādāti precīzi, kvalitatīvi - projekts kavējas par diviem gadiem. Un arī šo reformu gaida tāds pats liktenis. Nekad nav iespējams uzcelt māju uz greiziem pamatiem.
Vispirms apsekot un veikt izpēti/analīzi katrā novadā! Un ministrijas pārstāvja skaidrojums kādā no sapulcēm, ka tas nav iespējams, nekā nav attaisnojams. Tas ir jūsu darbs!
Ir obligāti jāveido kopīga diskusija ar novadu domes priekšsēdētājiem, jo viņi ir vietējo iedzīvotāju ievēlēti, tas nozīmē, ka iedzīvotāji uzticas saviem vadītājiem. Saulkrastu novada izveides gadījumā kaut kā piemirsās noorganizēt konsultāciju ar pašvaldībām, un visciniskākais, ka Saeimas ATR komisijas sēdē, kurā lēma par Vidrižu un Skultes pievienošanu Saulkrastiem, komisija Vidrižu pagasta pārstāvi pat aizmirsa pieaicināt. “Kas tad tu tāds esi, vidrižniek, lai mēs vēl ar tevi konsultētos?” – tā laikam nodomāja daži deputāti.
ATR asociējas ar gājēju trotuāru veidošanu blīvi apdzīvotās vietās. Saceļ mājas, tad izveido gājējiem paredzētu trotuāru, un beigās gājēji iestaigā savu ērtāko ceļu zālājā. Un nabaga sētnieki nesaprot, kur tīrīt, kā tikt galā ar zālāja izbradātājiem, un trotuārs savu izvietojumu neattaisno. Lūk, tieši tāpat tiek veidota ATR.
Tāpēc arī rodas neskaitāmi konflikti sapulcēs, cilvēki neapmierināti, un reforma atkal - neveiksmīga.
Šobrīd VARAM ir nolēmusi atsacīties no atbildības par reformu un atdevusi to septiņu cilvēku rokās. Kas ir šie septiņi cilvēki, kuri lemj, kā jums un mums būs dzīvot turpmāk?
JĀNIS DOMBRAVA - NA, iniciators Saulkrastu novada izveidei ( ir īpašums Saulkrastu novadā).
Izglītība: Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte, bakalaura grāds vēsturē (2010) Zinātniskās publikācijas: NAV. Grāmatas: NAV. Publikācijas presē: Viedoklis: Nē – bēgļu kvotām /Rīgas Apriņķa Avīze, 2015/, Līdz ar latvisku pilsētu uzplaukumu uzplauks visa Latvija /Saulkrastu Domes Ziņas, 2014/, Latviešu būs vairāk! /Liesma, 2013/, Nevis Rīga interesē, bet valsts /Latvijas Avīze, 2012/, Vēstures jautājumos vajadzētu paklusēt /Bauskas Dzīve, 2012/, Vēstures jautājumos vajadzētu paklusēt /Bauskas Dzīve, 2012/, Mūsu atmiņu un vērtību jautājums /Latvijas Avīze, 2012/, Paaudžu un domāšanas maiņa /Latvijas Avīze, 2011/, Atvainojos Kārlim Šadurskim! /Latvijas Avīze, 2011/, Pateicība Latvijas skolām /Latvijas Avīze, 2009/
Politika: Politiskā pieredze, vēlēti amati: Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” , valdes loceklis, priekšsēdētāja vietnieks, 13. Saeimas deputāts, 12. Saeimas deputāts, 11.Saeimas deputāts. Dalība partijās: Nacionālā apvienība, Visu Latvijai!
Uzņēmējdarbība: Dalība kapitālsabiedrībās: SIA “JD Market” – 99 daļas (99%),
Pieredze menedžmentā: “Visu Latvijai!” Rīgas nodaļas vadītājs, Lielākais kolektīvs, kādu vadījis: “Visu Latvijai!” Rīgas nodaļa.
Fakti: 2019.gadā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēts.
ARTŪRS TOMS PLEŠS - AP! Komisijas vadītājs, balsoja par Saulkrastu novada izveidi.
Izglītība: Rīgas Tehniskā universitāte, Bakalaura grāds, Ceļu un tiltu inženieris (2016) Zinātniskās publikācijas: NAV Grāmatas: NAV Patenti: NAV Publikācijas presē: Ko varam aizgūt no zviedriem? /Bauskas Dzīve, 2018/, Pašvaldības policija – drošības un kārtības garants /Bauskas Dzīve, 2017/
Politika: Politiskā pieredze, vēlēti amati: 13.Saeimas deputāts, VARAM parlamentārais sekretārs, Bauskas novada domes deputāts. Dalība partijās: Latvijas attīstībai
Uzņēmējdarbība: Dalība kapitālsabiedrībās: NAV. Pieredze menedžmentā: NAV. Lielākais kolektīvs, kādu vadījis: NAV.
Fakti: 2019.gadā kandidēja Eiroparlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēts. Darbojas biedrības “Eiropa” valdē
ĒRIKS PUCENS - KPV LV, balsoja par Saulkrastu novada izveidi
Izglītība: 2006. gadā beidzis Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumu pavāra-konditora specialitātē. Latvijas Lauksaimniecības universitātē tālmācībā apgūst būvinženiera profesiju.
Zinātniskie darbi: NAV. Grāmatas: NAV. Publikācijas presē: NAV.
Politika: Politiskā pieredze, vēlēti amati: KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs, 13.Saeimas deputāts, Kuldīgas novada domes deputāts. Dalība partijās: KPV LV
Uzņēmējdarbība: Dalība kapitālsabiedrībās: SIA “Kalna Rinkas” – 74 daļas (88.09524 %), patiesais labuma guvējs. Pieredze menedžmentā: SIA “Kalna Rinkas” valdes priekšsēdētājs (2013-2018). Lielākais kolektīvs, kādu vadījis: NAV
Fakti: Aktīvs internetā – par Ē.Pucena ieraksti sociālajos tīklos. KPV LV dibinātāja Artusa Kaimiņa iedvesmots: par iesaistīšanos partijā KPV LV Ē.Pucens saka: „Vairāk nekā divus gadus sekoju Artusa Kaimiņa gaitām – mani uzrunāja tas, ko viņš dara. Ir arī sliktas lietas – daži viņa izteikumi. Bet man patīk asais prāts, tas, ka viņš ir tiešs. Kaimiņš teica, lai savācam komandu, jo viņš mūsu vietā neko Kuldīgā nedarīs. Izveidojām nodaļu ar četriem cilvēkiem, tagad esam apmēram 15. Kaimiņam varam prasīt padomu, bet, ja darīsim paši, viss būs.” /Kurzemes Vārds, 2018.g. 21.sept./ ;
Pucens apstiprināts Saeimas “KPV LV” frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amatā pēc tam, kad no šī amata tika atbrīvots partijas dibinātājs Artuss Kaimiņš.
Pirms došanās politikā bijis valdes loceklis biedrībā “Autodidakts”, kas popularizē autosportu, bet, sākot studijas, no amata atkāpies, kā arī dibinājis IK ĒPP komersants (šobrīd neaktīvs), jo studiju laikā nodarbojies ar telpu remontdarbiem.
ARVILS AŠERADENS - JV, balsoja par Saulkrastu novada izveidi
Izglītība: Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas fakultāte, maģistra grāds ekonomiskajā ģeogrāfijā (1986). Zinātniskās publikācijas: NAV. Grāmatas: NAV. Publikācijas presē: Jaunuzņēmumi ved Latviju modernas ekonomikas virzienā /Dienas Bizness, 2018/, Mājoklis ietekmē daudzas jomas /Diena, 2018/, Uz eksportu balstītas ekonomiskās izaugsmes pamatakmeņi – produktivitāte, inovācija un investīcijas /Dienas Bizness, 2018/, “Vienotība” nav mirusi /Latvijas Avīze, 2017/, Vai nodokļu reforma bremzējas? /Kurzemes Vārds, 2017/, Reinvestētajai peļņai – 0% likmi /Diena, 2017/, Modernai ekonomikas attīstībai ir jākļūst par valdības darba mērķi /Jurista Vārds, 2016/, Vajadzīgs risku izvērtējums /Diena, 2016/, Izaugsmes augļi jeb rīki sociālajai vienlīdzībai /Kursas laiks, 2013/, 159 miljoni demogrāfijai /Latvijas Avīze, 2012/, Venēcijā būs bibliotēka /NRAL, 2002/, Valsts sarežģī uzņēmēju darbu /Dienas Bizness, 2002/, Mīti. Politika. Un bibliotēka /Diena, 2001/, Sapņoju par tautas avīzi /NRAL, 2001/, Jums tas ir jāzina /Diena, 1998/
Politika: Politiskā pieredze, vēlēti amati: Ministru prezidenta biedrs, 13.Saeimas deputāts, Partijas “Vienotība” valdes priekšsēdētājs, Ekonomikas ministrs Māra Kučinska valdībā, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs, 11.Saeimas deputāts, 10.Saeimas deputāts, Ekonomikas ministrs Māra Kučinska valdībā
Dalība partijās: Vienotība/ Jaunā Vienotība, Pilsoniskā Savienība
Uzņēmējdarbība: Dalība kapitālsabiedrībās: NAV, Pieredze menedžmentā: Partijas “Vienotība” valdes priekšsēdētājs, Laikraksta “Diena” direktors, AS “Diena” valdes priekšsēdētājs, Mediju grupas “Diena” valdes priekšsēdētājs, SIA “Laikraksts Dienas bizness” valdes loceklis, SIA poligrāfijas grupas “Mūkusala” valdes priekšsēdētājs (2005-2009), SIA “Kauno diena” valdes loceklis, SIA “Reģionālā prese Diena” valdes priekšsēdētājs, SIA “Dienas Žurnāli” valdes priekšsēdētājs (2004-2009), Lielākais kolektīvs, kādu vadījis: Partija “Vienotība”. Pieder vai vada uzņēmumu: - SIA poligrāfijas grupa “Mūkusala”
Fakti: 2019.gadā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēts. A. Ašeradens tiek kritizēts par to, ka Ekonomikas ministrija uzsāka pārbaudes koģenerācijas stacijās tikai tad, kad medijos tika publicēta informācija par krāpniecību, un tā piesaistīja sabiedrības uzmanību. 2007. gadā A. Ašeradens apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Valdes loceklis biedrībās “Mediju brīvības un attīstības fonds”, ”Rojas jahtklubs”, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība, uzticības padomes loceklis, biedrībā “Latvijas Zēģelētāju Savienība”, nodibinājums “Dienas Nākotnes fonds”, valdes loceklis
ANDRIS KAZINOVSKIS - JKP, atturējās balsojumā par Saulkrastu novada izveidi
Izglītība: Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, inženieris-mehāniķis (1982)
Zinātniskās publikācijas: NAV. Grāmatas: Staņislavs Keišs, Andris Kazinovskis “Reģionālā attīstība Latvijā: administratīvi teritoriālās reformas norises gaita, problēmas, risinājumi”. Publikācijas presē: Ko Latvijas līdzsvarotai attīstībai dos apriņķi? – līdzautors /NRA, 2009/, Jāpieņem likums par apriņķu pašvaldībām, citādi reforma jāaptur /NRA, 2009./, ES nauda reģionus nesasniedz /NRA, 2006/, Prioritātes politikā iedzīvotāju dzīves līmeņa izlīdzināšanai reģionos /NRAL, 2005/, Valsts attīstības un cilvēku interešu vārdā -līdzautors /Diena, 1999/, Eiropas Savienības reģionālā politika un Latvija -līdzautors / Diena, 1999/, Reforma, kas noteiks visas valsts dzīvi – līdzautors /Diena, 1999/
Politika: Politiskā pieredze, vēlēti amati:13.Saeimas deputāts (apstiprināts uz laiku, kamēr ministra pienākumus pilda I.Šuplinska), Balvu novada domes priekšsēdētājs, Balvu novada domes deputāts Medņevas pagasta padomes priekšsēdētājs. Dalība partijās: Jaunā konservatīvā partija, Latvijas Zemnieku savienība, Tautas partija, Jaunie demokrāti, Jaunais laiks, Latvijas ceļš, Kristīgo demokrātu savienība
Uzņēmējdarbība: Dalība kapitālsabiedrībās: Susāju pagasta zemnieku saimniecība “Rātnieki” – īpašnieks. Pieredze menedžmentā: Balvu novada domes priekšsēdētājs, Latgales reģiona attīstības aģentūra, valdes priekšsēdētājs (2001-2004), Lielākais kolektīvs, kādu vadījis: Balvu novada pašvaldība.
Fakti: 2011.g. Andris Kazinovskis kā vienīgais kandidāts ievēlēts par Balvu mēru, pirms tam bijis iniciators neuzticības izteikšanai pašvaldības vadītājam Trupovniekam. Ir mednieku kluba “Nastrova” valdes priekšsēdētājs un volejbola kluba “BALVI” prezidents, darbojas Latgales mednieku un makšķernieku biedrības valdē.
REGĪNA LOČMELE- LUŅOVA - SASKAŅA, balsoja pret Saulkrastu novada izveidi,
Izglītība: Latvijas Universitāte, Sociālo zinātņu maģistrs vadības zinātnē (2007), Latvijas Universitāte, Starptautisko attiecību speciālists (1994), Latvijas Universitāte, Žurnālists (1988). Zinātniskās publikācijas: NAV. Grāmatas: “Atceries Zolitūdi, 21/11”. Publikācijas presē: NAV
Politika:Politiskā pieredze, vēlēti amati: 13. Saeimas deputāte, 12. Saeimas deputāte, Rīgas domes deputāte, Rīgas domes deputāte., nodibinājuma "Riga.lv" valdes locekle, , Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes locekle, nodibinājuma "Rīgas tūrisma attīstības birojs" valdes locekle, iepirkumu komisijas locekle, Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas locekle, Rīgas domes Īpašuma privatizācijas komisijas locekle. Dalība partijās: Saskaņa
Uzņēmējdarbība: Dalība komercsabiedrībās: NAV, Pieredze menedžmentā: “VIP Promotion” izpilddirektore (līdz 2007.g.), apsardzes centra “Jaguārs” valdes locekle (2003—2008),Lielākais kolektīvs, kādu vadījis: “VIP Promotion”
Fakti: SIA "RISEBA University" vieslektore, 12.Saeimas sasaukuma laikā, 2015. gadā prokuratūra uzsāka kriminālprocesu pret Regīnu Ločmeli-Luņovu kopā ar citiem aizdomās turētajiem par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā organizētā grupā un noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu. Viņa paziņoja, ka viņai inkriminētais noziegums ir meli, tomēr nolēma nolikt Saeimas deputātes mandātu. 2018. gadā kriminālprocesu pret viņu izbeidza, nekonstatējot nozieguma sastāvu. 2015.gadā Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atteica pielaidi valsts noslēpumam.
Biedrības “Zolitūde 21 11” locekle un vadītāja, Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes locekle (līdz 2018), “Riga.lv” valdes locekle (līdz 2018)
VIKTORS VALAINIS - ZZS, balsoja pret Saulkrastu novada izveidi.
Izglītība: Rīgas Tehniskā universitāte, profesionālais maģistra grāds būvuzņēmējdarbībā un nekustamā īpašuma vadībā (2011) Rīgas Tehniskā universitāte, profesionālais bakalaura grāds nekustamā īpašuma pārvaldībā un nekustamā īpašuma ekonomista kvalifikācija (2009)
Zinātniskās publikācijas: NAV. Grāmatas: NAV. Publikācijas presē: Latvijas Lielo pilsētu asociācijas viedoklis par likumprojektu “Rīgas domes atlaišanas likums” /Jurista Vārds, 2019/, Kā veicināt preču iepakojuma pārstrādi? /Kurzemes Vārds, 2017/, Ar bankām iespējams cīnīties /Zemgales Ziņas, 2014/, Grib Jelgavu savā kabatā /Zemgales Ziņas, 2009/
Politika: Politiskā pieredze, vēlēti amati: 13.Saeimas deputāts, 12.Saeimas deputāts (apstiprināts uz laiku, kamēr J. Reirs pildīja finanšu ministra pienākumus, un pēc tam, kad V. Dombrovskis nolika deputāta mandātu), 11.Saeimas deputāts, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs,
Dalība partijās: ZZS, Vienotība, Jēkabpils reģionālā partija, Reformu partija, Zatlera reformu partija.
Uzņēmējdarbība: Dalība kapitālsabiedrībās: NAV. Pieredze menedžmentā: Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors. Lielākais kolektīvs, kādu vadījis: Latvijas Lielo pilsētu asociācija.
Fakti: 2019. gadā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās no ZZS, taču saraksts neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu. 2018. gada sākumā izstājās no “Vienotības” Saeimas frakcijas pēc balsojumiem, pretēji kopējai frakcijas nostājai. Pēc tam paziņoja par izstāšanos arī no Jēkabpils partijas, norādot, ka politisko nākotni saskata “Zaļo un Zemnieku savienības” sastāvā. V. Valaiņa priekšvēlēšanu kampaņa atstāja ārpus Saeimas vienu no saraksta līderiem, ilggadējo LZS vadītāju Augustu Brigmani. V.Valaiņa kandidatūra tikusi apspriesta ekonomikas ministra amatam. 12. Saeimas vēlēšanās kandidēja no partijas “Vienotība” saraksta, taču netika ievēlēts. Valainis bija viens no tiem “Vienotības” deputātiem, kurš pirms 12.Saeimas vēlēšanām īstenoja nesaskaņotu politisko kampaņu, kuras rezultātā “Vienotība” zaudēja valsts budžeta finansējumu. Radio skanēja reklāmas, ko bija ierunājis Jēkabpils reģionālās partijas vadītājs. Pēc spēkā stājušās tiesas sprieduma par nedeklarētajiem 12.Saeimas vēlēšanu kampaņas izdevumiem KNAB atņēma “Vienotībai” valsts finansējumu – vairāk nekā 140 tūkst. eiro gadā.
2011. gada 16. oktobrī bija to sešu Zatlera reformu partijas biedru skaitā, kas pameta partiju, tādējādi protestējot pret nedemokrātisko lēmumu pieņemšanu ZRP iekšienē.
(Informācija par deputātiem – izmantoti materiāli no rakstiem interneta vietnēs: puaro.lv, vienotība.lv, lv.lv, titania.saeima.lv, kurzemnieks.lv )
Raksta autore: Elīna Brokoviča – Liepa*
*Rakstu autori un informācijas iesniedzēji ir atbildīgi par publicēšanai iesniegtās informācijas saturu.