19. septembrī Viļķenē visas dienas garumā valdīja svinīga un pacilāta gaisotne, jo jau ceturto reizi Baumaņu Kārļa dzimtajā vietā bija sapulcējušies kori un pūtēju orķestri, lai godinātu Latvijas valsts himnas autoru viņa 185. gadadienā - Himnas Goda dienā.
Rīts iesākās ar ziedu nolikšanu un Limbažu novada pašvaldības Domes priekšsēdētāja 1.vietnieces Inetas Zariņas, Latvijas Nacionālā kultūras centra Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītājas Sarmītes Pāvulānas un mūzikas pedagoga, diriģenta Jāņa Erenštreita uzrunu pie Baumaņu Kārļa pieminekļa.
Šo dienu viļķenieši un limbažnieki ir gaidījuši veselu gadu. Tik garu gatavošanos, tad pārtraukumu, un tad atkal gatavošanos un beigu beigās svētku dienu, laikam nebūs piedzīvojis neviens. Un iemesls ir brīnišķīgs. Mūsu novadnieka Baumaņu Kārļa 185. jubilejas gads. Grūti ir novērtēt to devumu, ko Baumaņu Kārlis ir atstājis mums - Limbažu novadam. Pirmā publiskā bibliotēka Limbažos – Baumaņu Kārlis! Saviesīgās biedrības nams un saviesīgā dzīve Limbažos – Baumaņu Kārlis! Jautājumu, atbilžu vakari un citādas zinātkāras lietas – Baumaņu Kārlis. Tā mēs varētu turpināt un turpināt. Lai mums pašiem pietiek gudrības mācīties no tā, ko mums ir atstājis Baumaņu Kārlis. Lai mūsu jauniešiem nezūd interese pētīt, skatīties un domāt par viņu kā izcilu personību. Domāt un skatīties, kādas ir bijušas viņa rakstura īpašības, kuras patlaban ir tik nozīmīgas. Zinātkāre, drosme, darbošanās, darīšana - tas ir tas, kas mums šodien ir vajadzīgs. Un, lai tā pagātne, visi tie 185. gadi, kurus mēs dzīvojam ar Baumaņu Kārļa vārdu, ir labs pamats mūsu darbiem arī nākotnē’’, uzrunā teica I.Zariņa.
LNKC Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulāna aicināja šajā dienā domāt par Baumaņu Kārļa ieguldījumu mūsu tautā, atgādinot, ka Baumaņu Kārli nepazīst tikai vien Limbažu novadā un Latvijā, viņu pazīst arī ārpus tās. Baumaņu Kārlis ir vīrs, kurš cīnījies par to, lai mūsu tautai dotu nacionālo pašapziņu. To mēs redzam jau sākot ar I Dziesmu svētkiem, kad viņš rūpējas par to, lai dziesmu svētkos skanētu arī oriģinālmūzika, vienlaikus piedāvājot dziedāt šo vīru kora dziesmu, kuru mēs šodien zinām kā Latvijas valsts himnu. Baumaņu Kārlis jau tajā laikā ir domājis par tautu, par Latviju, kura vēl pat nebija iezīmēta kartē, un savā lūgsnā Dievam ir teicis: ‘’Dievs, svētī Latviju, mūs dārgo tēviju’’. Un, kas tad viņam bija galvenais? Galvenais bija tauta, mūsu Latvija! Uzrunas noslēgumā S.Pāvulāna novēlēja mums visiem atcerēties, ka tad, kad nebija Latvija, mēs to izlūdzām caur šo himnu un šobrīd atkal varam to dziedāt brīvi, vienlaikus padomājot, cik nozīmīga ir bijusi tā diena, kad komponists ir apsēdies un uzrakstījis gan šos te vārdus, gan mūziku!
‘’Jūtos pagodināts un izjūtu līdzīgas trīsas kā kāpjot uz Dziesmu svētku virsdiriģentu tribīnes. Es stāvu blakus mūsu dižgaram Kārlim Baumanim, un man dreb sirds, jo mēs ar viņu esam saauguši un nevaram iedomāties nevienus Dziesmu svētkus bez Kārļa Baumaņa. Vēsture ir tāda, ka viņš pats himnas statusa piešķiršanu savai lūgsnai nepiedzīvoja, bet, cariskās Krievijas laikā, himna lūgsnas statusā skanēja gandrīz visos dziesmu svētkos. 1940. gadā viņa noskanēja pēdējo reizi Latgalē, Latgales dziesmu svētkos, un tad bija lielais pārtraukums. Man atmiņā ir viens brīnišķīgs notikums 1990.gada Skolēnu dziesmu svētkos Mežaparkā, kad uz tribīnes kāpa Leonīds Vīgners - tas bija himnas piedzimšanas brīdis. Dižais komponists Jāzeps Vītols himnu salīdzinājis ar mirdzošu rasas pilienu!’’, savā uzrunā teica mūzikas pedagogs, diriģents Jānis Erenštreits.
Mūsu valsts himna ir tautas izvēle, to neizvēlējās kāda noteikta komisija. To izvēlējās cilvēki, kuri labprāt dziedāja šo dziesmu! Atklājot Himnas Goda dienu pie Baumaņu Kārļa pieminekļa arī visi klātesošie, diriģenta Jāņa Erenštreita vadībā, kopīgi nodziedāja “Dievs, svētī Latviju!”
Viļķenes kultūras namā ikviens varēja apmeklēt Himnas Goda dienai veltīto izstādi. Ar Latvijas Universitātes akadēmiskās bibliotēkas direktores Ventas Koceres gādību uz Viļķeni bija atceļojusi īpaša ekspozīcija – krājuma “Līgo” lapas un himna. Papildu tam bija apskatāma TLMS “Dzilna” un Latvijas iedzīvotāju austā 16 metrus garā josta, kurā ieausti himnas vārdi un Viļķenes bibliotēkas veidotā izstāde par Baumaņu Kārli.
Foto: Aija Kamala.
Viļķenes Svētās Katrīnas evanģēliski luteriskajā baznīcā skanēja Zemessardzes kora “Stars” koncerts. Koncerta programmā bija iekļauta dažādu latviešu autoru garīgā mūzika – Baumaņu Kārļa, Andreja Jurjāna, Imanta Mežaraupa, Imanta Ramiņa, Jēkaba Jančevska, Ilzes Arnes un Ērika Ešenvalda kompozīcijas.
Foto: Sandra Ģēģere.
Visas dienas garumā Viļķenes centrā bija iespēja apmeklēt dažādus pasākumus – tirdziņu, radošo darbnīcu, kurā varēja uztīt savu himnas noti un piestiprināt pie kultūras nama sienas, filmu maratonu, improvizācijas leļļu teātra studijas izrādes, gleznu izstādi un piedalīties diskusijā ar latviešu diriģentu, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku Jāni Erenštreitu.
Foto: Aija Kamala
Par īpašu pārsteigumu Limbažu koru apriņķa virsdiriģentam Kasparam Ādamsonam bija parūpējusies Audēju pulciņa “Katriņa” vadītāja Kristīne Eglīte, pasākuma noslēgumā viņam uzdāvinot savu austo lakatu, kurā rakstā ieausta Latvijas valsts himna!
Foto: Aija Kamala.
Svētku noslēguma koncertā “Caur tūkstoš balsīm Latvijai” uzstājās Rīgas Latviešu biedrības jauktais koris (diriģents Ārijs Šķepasts), Limbažu kultūras nama jauktais koris DOMA (diriģents Normunds Ķirsis), Skultes jauktais koris SKULTE (diriģents Ārijs Ādamsons), Sporta un kultūras centra "Vidriži" jauktais koris ZVĪGZNA (diriģente Liena Vildere), Ainažu kultūras nama jauktais koris KRASTS (diriģents Reinis Maurītis) un Alojas kultūras nama jauktais koris ALE (diriģente Agra Jankovska), kā arī divi pūtēju orķestri - Limbažu kultūras nama pūtēju orķestris LEMISELE (diriģenti Krišjānis Circens un Uldis Ezermalis) un Pociema kultūras nama pūtēju orķestris POCIEMS (diriģents Viesturs Ozols).
Foto: Sandra Ģēģere.
Limbažu novada pašvaldība izsaka lielu pateicību ikvienam par atbalstu Himnas Goda dienas rīkošanā, jo īpaši: LNKC direktorei Signei Pujātei, LNKC Koru un vokālo ansambļu ekspertam Laurim Gosam, LU Akadēmiskās bibliotēkas direktorei Ventai Kocerei, Zemessardzes 27. Kājnieku bataljona Kaujas rotas komandierim kapteinim Gintam Ķepiņam, TLMS “Dzilna” vadītājai Baibai Vaivarei, Viļķenes bibliotēkas vadītājai Mārītei Purmalei, Improvizācijas leļļu teātra studijas “Ilze” vadītājai Ilzei Ukinai, diriģentam Jānim Erenštreitam, Alojas kultūras nama jauktajam korim “ALE”, diriģente Agrai Jankovskai, Sporta un kultūras centra “Vidriži” jauktajam korim “Zvīgzna”, diriģente Lienai Vilderei, Limbažu kultūras nama jauktajam korim “Doma”, diriģentam Normundam Ķirsim, Ainažu kultūras nama jauktajam korim “Krasts”, diriģentam Reinim Maurītim, Skultes kultūras integrācijas centra jauktajam korim “Skulte”, diriģentam Ārijam Ādamsonam, Zemessardzes korim “Stars”, diriģentam Ārijam Šķepastam, Rīgas Latviešu biedrības jauktajam korim, Limbažu kultūras nama pūtēju orķestrim “Lemisele”, diriģentam Krišjānim Circenim, diriģentam Uldim Ezermalim, Pociema kultūras nama pūtēju orķestrim “Pociems”, diriģentam Viesturam Ozolam, Viļķenes jaunsardzes vienībai, instruktoram Andim Zariņam, Limbažu koru apriņķa virsdiriģentam Kasparam Ādamsonam, Viļķenes pagasta pārvaldes vadītājai Baibai Eglītei, svētku režisorei Jolantai Sausiņai, Viļķenes kultūras nama vadītājai Sandrai Ģēģerei, aktierim Arturam Krūzkopam, Viļķenes Svētās. Katrīnas evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes vadītājai Ilzei Kuģei -Kalniņai, mācītājam Andrim Vilemsonam, Viļķenes ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzinim Guntaram Dalbiņam, Audēju pulciņa “Katriņa” vadītājai Kristīnei Eglītei, Viļķenes klientu apkalpošanas speciālistei Intai Tarasovai, SIA “Tīne” direktoram Jānim Krasovskim, SIA N.Bomja maiznīcai “Lielezers”, Limbažu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālistei Aijai Kamalai, Ingusam Vasiļjevam, koncertmeistarei Maretai Beitikai, LNKC Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītājai Sarmītei Pāvulānai un LNKC Pūtēju orķestru un kokļu mūzikas ekspertam Dainim Vuškānam.
Par dalību domrakstu konkursā “Himnas Goda diena” sakām lielu paldies Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolas skolniecei Ancei Zeidmanei, Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolas skolotājai Antrai Jakovļevai, Limbažu sākumskolas skolniecēm Katrīnai Deģei un Everitai Braunai, kā arī Limbažu sākumskolas skolotājai Irēnai Bērziņai!
Tiksimies pēc pieciem gadiem, svinot Baumaņu Kārļa 190. gadadienu!
Aija Kamala
Limbažu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste