Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā visā Eiropā un arī Latvijā izraisīja strauju un būtisku cenu pieaugumu ne tikai dažādiem produktiem, izejvielām, bet arī energoresursiem. Ņemot vērā Krievijas nežēlīgo agresiju Ukrainā, Eiropas Savienība nosaka arvien jaunus sankciju pasākumus Krievijai, tostarp, izvērtē iespēju aizliegt arī naftas, ogļu un arī citu energoresursu importu no Krievijas. Savukārt, Baltijas valstis gatavojas no 2023.gada 1.janvāra atteikties no Krievijas dabasgāzes iegādes. Lai arī šobrīd dabasgāzes krājumi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir pietiekami, lai nodrošinātu valsts patēriņu nākamajā apkures sezonā, Latvijas valdība un Ekonomikas ministrija strādā pie alternatīviem risinājumiem, lai nodrošinātu energoresursu pastāvīgas piegādes un mūsu valsts enerģētisko neatkarību no Krievijas gāzes ilgtermiņā.
Vienlaikus, Ekonomikas ministrija apzina veidus, kā iespējams samazināt dabasgāzes patēriņu, kā arī mazināt iedzīvotāju komunālos maksājumus. Ņemot vērā kopējo situāciju, jau šobrīd mums visiem ir svarīgi taupīt esošos energoresursus, lai nākamajā ziemas sezonā varētu nodrošināt nepārtrauktas un pietiekamas piegādes par samērīgu cenu. Turklāt jāapzinās, ka pašreizējos apstākļos energoresursu cenu kāpums var turpināties, ietekmējot arī iedzīvotāju norēķinus.
Aicinām namu apsaimniekošanas uzņēmumus aktivizēt dialogu ar iedzīvotājiem, energoapgādes pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmumiem reģionos par iespējām un veidiem, kā kļūt energoefektīvākiem un ietaupīt energoresursus savā mājsaimniecībā, uzņēmumā, iestādē. Katrs ietaupītais gāzes kubikmetrs sniegs pienesumu nākamās apkures sezonas izmaksu samazināšanā.
Vislielāko daļu no izdevumiem veido siltumenerģijas izmaksas un lielāko dabasgāzes patēriņu Latvijā veido kombinētā elektroenerģijas/siltumenerģijas ražošana koģenerācijas stacijās. Tomēr ikvienā mājā un objektā ir iespējams īstenot tos vai citus pasākumus siltumenerģijas taupīšanai, sākot no logu noblīvēšanas vai nomaiņas, mājas ārējo durvju sakārtošanas vai nomaiņas, beidzot ar stāvvadu aprīkošanu ar automātiskās regulēšanas ierīcēm un apkures diennakts vidējās temperatūras pazemināšanu. Piemēram, pazeminot temperatūru telpās par vienu grādu, gan siltuma patēriņš, gan arī rēķins par siltuma patēriņu samazinās provizoriski par 5%.
Aicinām dzīvojamo māju pārvaldniekus jau laikus uzsākt sarunas ar iedzīvotājiem par iespēju samazināt apkures temperatūru nākamajā apkures sezonā saskaņā ar viņam deleģētajām tiesībām. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka telpu iekšējā gaisa temperatūra nedrīkst būt mazāka par Ministru kabineta 2015.gada 16.jūnija noteikumu Nr.310 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 “”Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija”” 3.pielikumā noteikto.
Papildus, lai nodrošinātu siltumenerģijas patēriņa (un rezultātā arī rēķina par patērēto siltumenerģiju) samazinājumu, Ministru kabineta 2020.gada 10.decembra noteikumu Nr.730 "Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības" 5.punkts paredz prasību uzstādīt attālināti nolasāmus individuālus siltumenerģijas patēriņa skaitītājus vai individuālus siltuma maksas sadalītājus katram sildelementam, ja individuālu siltumenerģijas patēriņa skaitītāju uzstādīšana nav tehniski iespējama vai nav ekonomiski pamatota. Laika periods starp šīs apkures sezonas beigām un nākamās apkures sezonas sākumu ir īstais brīdis, lai pārliecinātos par ēku atbilstību šīm prasībām.
Aicinām gan siltumenerģijas ražotājus, tirgotājus, piegādātājus, gan ēku apsaimniekotājus veikt nepārtrauktu siltumenerģijas sistēmu monitoringu, apkopot, analizēt datus un veikt pasākumus energoefektivitātes paaugstināšanai gan pavasara, gan vasaras sezonā, lai labāk sagatavotos jaunās apkures sezonas uzsākšanai. Vienlaikus, lai veicinātu iedzīvotāju vēlmi veikt ēku energoefektivitātes pasākumus, aicinām augstāk minētās puses darīt publiski pieejamu informāciju par katrā daudzdzīvokļu ēkā patērēto ikmēneša siltumenerģijas apjomu. Tādejādi iedzīvotājiem būtu pieejami salīdzināmi dati par energoefektīvās ēkās nodrošināto siltumenerģijas patēriņa samazinājumu.
Tāpat aicinām pašvaldības savās starpā dalīties ar pieredzi un labo praksi, kā sabiedriskās ēkās samazināt patērēto siltumenerģiju.
Vienlaikus aicinām pašvaldības sniegt atbalstu namu pārvaldniekiem, nodrošinot energoefektivitātes eksperta konsultācijas un atbalstu ēkas efektīvākai apsaimniekošanai.
Atgādinām, ka pašlaik ir pieejams atbalsts no Altum remonta fonda daudzdzīvokļu ēku remontiem un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas darbiem - inženiersistēmu (tai skaitā apkures sistēmu) atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei, logu nomaiņai, apgaismojuma izbūvei, pārbūvei vai atjaunošanai, uzstādot energoefektīvus LED gaismekļus, kā arī citiem daudzdzīvokļu ēku remontdarbiem un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas darbiem. No remonta fonda pieejami aizdevumi no 10 000 līdz 400 000 EUR vienai mājai uz termiņu līdz 20 gadiem ar fiksētu procentu likmi 3,5% gadā.
Papildus, 27.aprīlī Altum uzsāka pieņemt projektu pieteikumus no privātmāju īpašniekiem atbalsta saņemšanai energoefektivitātes uzlabošanai vai elektroenerģijas ražošanai, uzstādot saules paneļus vai nelielus vēja ģeneratorus. Plašāka informācija par atbalsta programmu pieejama šeit. Savukārt 2.maijā Centrālā finanšu līgumu aģentūra uzsāka projektu pieteikumu pieņemšanu energoefektivitātes un vietējo AER izmantošanas veicināšanai centralizētajā siltumapgādē. Plašāka informācija par šo atbalsta programmu pieejama šeit.
Savukārt 2. un 9. maijā Ekonomikas ministrija rīkoja vebinārus par siltumapgādes sistēmas atjaunošanu, risinājumiem un finansējumu. Vebināru video ieraksti pieejami šeit.
Papildus augstāk minētajam, aicinām veikt arī citus energoefektivitāti veicinošus pasākumus, lai pēc iespējas efektīvāk sagatavotos nākamajai apkures sezonai un samazinātu iedzīvotāju izmaksas par apkuri. Zemāk esam apkopojuši informāciju par notikušajiem vebināriem, kuru materiālus var izmantot saziņā ar iedzīvotājiem par iespējām samazināt enerģijas patēriņu un izdevumus par to:
- Apgaismojums publiskās ēkās;
- Daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka. Dažādos rakursos;
- "Publiskas ēkas uzturēšana pēc atjaunošanas";
- "Dzīvokļa īpašniek, to Tev vērts zināt!";
- "Valsts atbalsts īres un vēsturisko namu atjaunošanai".
Valsts sekretārs Edmunds Valanti